Cilvēkiem ar brīvajiem līdzekļiem ir vēlme tos kaut kur ieguldīt un tas ir labi. Bet ja naudu iegulda pērkot mašīnu nesezonā un pārdodot to tālāk brīdī kad tā ir pieprasīta vai citādāk spekulējot ar šo transportlīdzekļa pārdošanu rodas peļņa, ko pēc likuma burta būtu jādeklarē kā gūtos ienākumu un jāapliek ar nodokļiem. Praksē tas nenotiek.
Vispirms mēs uzzinām, ka Rīgas dome nolēmusi atļaut nestrādājošiem pensionāriem braukt sabiedriskajā transportā bezmaksas. Domes vadība gan saka, ka tam neesot nekāda sakara ar vēlēšanām.
Šāda papildus braukšanas maksas atvieglojumu noteikšana radīs pārvadātājam – pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” – aptuveni 3,5 miljonu latu zaudējumus gadā, liecina uzņēmuma aprēķini. Ja atlaides tiks piešķirtas no septembra, tad jau šogad būs nepieciešams uzņēmumam piešķirt papildus vairāk nekā vienu miljonu latu.
Savukārt, tagad apollo.lv mūs informē, ka Rīgā sociālajiem pabalstiem šogad pietrūkst miljons latu.
Rīgā šogad sociālo pabalstu izmaksai pietrūks vairāk nekā miljons latu, liecina Rīgas domes Labklājības departamenta sagatavotā informācija.
Tā nu tur ir ar to budžetu, ja kādam iedod, tad kādam jāatņem.
Noskatījos vienu divdaļīgu filmiņu, kuru es nosauktu par “Globalizācija, īsais kurss”. Interesanti būs gan tiem, kam tas šķiet šokējoši, gan tiem, kas par to visu jau zina. Es neesmu antiglobālists, jo es nezinu no kura gala sākt kaut ko uzlabot un es skaidri apzinos, ka pastāvošā kārtība ir precīzi izrēķina un apmierina cilvēkus dodot tiem gan burkānus gan pātagas pietiekamā daudzumā, lai šis process turpinātos mūžīgi (līdz stundai x).
Dažādas sabiedriskas iniciatīvas izmantojot Internet ir kļuvušas par ikdienu. Piemēram, ziedojam tiem vai palīdzam tam, ejam uz turieni, izsakām viedokli par šo vai to notikumu. Šīs pašas tehnoloģijas varētu pielietot, lai realizētu likumā noteiktās pilsoņu tiesības. Diemžēl, tīri tehniskas nepilnības liek domāt, ka demokrātijas iespējas tīšām netiek attīstītas atbilstoši laikmetam. Lai rastu skaidrojumu šī brīža situācijai uzrakstīju vēstuli uz Centrālo vēlēšanu komisiju.
Skatījos LZK/LNT tiešraidi/atkārtojumu raidījumam “Latvija! Mēs tevi dzirdam?” par lauku attīstību. Jāatzīstas, ka man ir aizdomas, ka šis ir raidījums ir politisks pasūtījums, lai nomelnotu savus oponentus un ka šo raidījumu īstenībā finansē Saskaņas centrs 
Kurš gan vēl ar drošu roku labprāt kritizētu visas līdzšinējās valdības un to paveikto, ja ne vien rūdīts opozicionārs.
Lielākajai Latvijas sabiedrības daļai ir aktuāls jautājums, kas notiks ar pensijām. Sociālais nodoklis ir augsts, bet ar to nepietiek, lai nofinansētu sociālos pakalpojumus. Dombrovskis šoreiz pārāk daudz nereklamē, ka pensijas netiks grieztas, bet PLL jau ir parakstījuši memorandu, ka nesamazinās pensijas. Ja paskatās šajā grafikā, tad skaidrs, ka bez pensiju samazināšanas nav iespējams ilgi iztikt:
Vakar Mednis ar Streipu Krustpunktā runāja par to, ka visatļautība Internetā ir pārāk liela un ka tas kaitē kvalitatīvai diskusijai. Arī es esmu runājis ar vairākiem, kuri uzkata, ka komentāros sevi būtu jāidentificē, tad arī komentētājs neatļautos teikt dažādas rupjības. Šo demokrātijai svarīgo funkcionalitāti ir iespējams pārvērst arī nelielā ienākumus nesošā procesā. Diemžēl, man nav ne laika ne atbalsta.
Iepazinos ar pētijumu no Jāņa Ošleja tvīta: “Why Greater Equality Makes Societies Stronger“. Sabiedrības ienākumu vienlīdzīgumu var norādīt ar Džini koeficientu no 0..1, kur 0 – ja sabiedrība ir pilnīgi vienlīdzīga pēc ienakumu līmeņa, bet 1 – pilnīgi nevienlīdzīga. Uz Eiropas valstu fona Latvija izceļas ar augstu šo koeficientu – 36 (2005.gadā). Citiem vārdiem sakot mums ir daudz nabagu un daudz bagāto.
Vasarā LTV ziņas bija nolēmušas, ka es esmu atvaļinājumā un varu iztikt ar multenēm no rīta. Diemžēl, multenes vairs nav tās kas agrāk, tadēļ sāku skatīties Bloomberg un nu pēc mēneša skatīšanās esmu kļuvis par baigo “ekspertu” (drīzāk jau diletantu) attiecībā uz investēšanu un globālo ekonomikas stāvokli.
Vakar biju auto servisā, kur jau otro reizi man neizsniedz čeku. Šoreiz maksāju ievērojamu summu (aptuveni vienas aplokšņu algas apmērā), tādēļ pieprasīju čeku daudz cītīgāk. Rezultātā atklājās, ka šiem “kungiem” nemaz nav kases aparāta. Tad viņi piedāvāja norēķināties viņu veikalā, kas atrodas pilsētas centrā, bet tad esot jāpierēķina klāt PVN. Šī atčgārnā matemātika man bija nepieņemama, bet ja jau jāmaksā veikalā, tad braucu uz to. Veikalā izrādījās, ka viņiem kases aparātā neesot iespējami norēķini par pakalpojumiem, lai arī viņi esot viens uzņēmums. Rezultātā man izsita čeku par precēm, bet komentāros ierakstīja, ka tie ir servisa pakalojumi. Šeit acīmredzot nākamais viņu solis būs neizsniegt čekus par precēm par šādu summu un it kā visi laimīgi. Ja vien VID pieļaus šādu nodokļu nemaksāšanas nihilismu.
Jaunākie komentāri