Lai arī latviešu tauta nav ar gadu tūkstošiem senu pieredzi un tradīcijām, tomēr esošā folklora nes pietiekami daudz senču pieredzes, kuru varam pielietot šodien. Lasu medijos, ka Haralds Burkovskis vairs nestrādās Latvijas radio. Kā tieši viņš nonāca līdz šādai situācijai precīzi nezinu, bet šķiet, ka tas ir kārtējais tālredzības trūkuma piemērs. Šāds tālredzības trūkums ir vērojums visur: politiķu, kredītņēmēju un preču patērētāju pieņemtajos lēmumos. Iespējams vēlme pēc Padomju sausuma gadiem kārtīgi atdzerties no kapitālisma trauka, liedza ieklausīties tādās tautas gudrībās kā:
- Ko sēsi, to pļausi.
- Ratus taisi ziemā, ragavas vasarā.
- Kā vējš skrien, kā miets atduras.
Lasīt vairāk…
Izvērtējot man pieejamo informāciju un savas iekšējās sajūtas par to, kas ir seksuālā orientācija un kas ir cilvēktiesības, man radās priekšstats, ka homoseksuālu cilvēku tiesības ir nepamatoti ierobežotas un tas galvenokārt notiek sabiedrības uzskatu dēļ. Lai vairāk izprastu to, kādi ir cilvēku viedokļi un kāds viņu skatījumā būtu tiesiskais risinājums, es diskutēju ar daudziem cilvēkiem (tās nebija diskusijas Meierovica biedrībā, jo šobrīd tiek risināti citi aktuāli jautājumi, taču nav izslēgts, ka kādreiz šis tiesiskais aspekts varētu tikt vērtēts arī tur).
Lasīt vairāk…
Vakar vakarā atgriezos no Jaunpils, kur iepazīstinājām ar to, kas ir Meierovica biedrība un apmainījāmies viedokļiem. Prieks par to, cik konstruktīva bija izdevusies saruna. Man pašam šīs sarunas rezultātā radās dažas pārdomas tieši reģionu kontekstā.
Lasīt vairāk…
Paldies Jānim Garančam(SCP), kurš aizvakar (2010.07.06) noorganizēja ekonomistu tikšanos uz kuru tika uzaicināti Gatis Kokins, Jānis Ošlejs un Jānis Bērziņš no SCP, Jeffrey Sommers (SSERiga), Vidvuds Beldavs un citi kā viesi. Lai arī diskusija bija domāta tāda, kurā ekonomisti varētu mēģināt aizstāvēt savus dažādos viedokļus, bet beigās kā parasti izrādījās, ka šie viedokļi nemaz nav tik atšķirīgi. Ļoti jauki, ka es neesmu ekonomikas doktors, jo tad man mainīt savus līdzšinējos uzskatus būtu grūti un kaunpilni, bet es vēl joprojām turpinu vadīties pēc loģiskiem argumentiem un faktiem, kas mani pārliecina.
Lasīt vairāk…
Svētdien (2010.07.04) biju Neretā. Uz pārrobežas sadarbības biznesa nometni tur mani uzaicināja Meierovica biedrības biedrene Eva Birzniece no Pro Futuro, kura mani “skaļi” pieteica kā uzņēmēju. Protams, man ir daudzas tēzes un arī sava pieredze, kuru nodot tālāk. Man vislabāk patiktu runāt par to, kā sakārtot lietas politiskajā līmenī, tā lai biznesam dotu motivāciju attīstīties, taču nometnes dalībnieki (daļa latviešu un daļa lietuviešu skolnieki) ar saviem jautājumiem, mani novirzīja uz diskusiju par augstu pievienoto vērtību un to kā ir iespējams pelnīt bez milzīgām investīcijām. Par to, ka mūsdienās ir jāprot sevi “pārdot” un ka milzīga nozīme ir kontaktiem un zīmolam. Tādā veidā ir iespējams nonākt pie tā pamata, kas ir nepieciešams tāda biznesa izveidei, kuram piesaista investīcijas vai ņem kredītus. Šiem jauniešiem patika ideja par mājas lapu veidošanu, jo tas ir kaut kas ar ko tie saskaras ikdienā un tīri tehnoloģiski spēj iztēloties, kas un kā notiek.
Lasīt vairāk…
Šorīt pēc ilgiem gadiem atkal gāju pa Avotu ielu uz darbu, ik pa laikam aizturēdams elpu, lai neievilktu nāsīs spēcīgo urīna smārdu, kuram izšaujoties no vārtrūmēm man šķita, ka es sajūtu kā tas nosēžas uz manas ādas. 7:00 no rīta ielas ir tukšas, vien trīs alkašenes pieturā smēķē vienu cigareti un kāda meitene bez kurpēm atgriežas no ballītes. Laikam, jau “mazajā Parīzē” darba cilvēkiem nav. Uzņēmumi, kuri kādreiz tur bija ir aizvērušies un to vietā ir atvēries apbedīšanas birojs, tos jau laikam krīze neskar.
Lasīt vairāk…
Par biznesa uzsākšanas un attīstīšanas pamatu tiek uzskatītas investīcijas un kredīti, bet ko darīt, ja šie instrumenti ir tik augstā plauktā, ka mēs ar savām īsajām kājelēm un ročelēm netiekam tiem pakaļ. Šobrīd cilvēki ir bez darba un daudzi no viņiem sēž un gaida labākus laikus. Jā nu tiem, kam nav nekādu prasmju vai spēju un apņēmības, tā laikam arī vajag darīt. Savukārt tiem, kas tādi nav, vajag tikai uzlādēt savu optimismu, pazemināt dzīves standartus un sākt domāt “ārpus kastes” jeb radoši. Vajag koncentrēties uz citām vērtībām. Piemēram, daudzi uzņēmumi kā savu galveno vērtību minēs savus darbiniekus, savus klientus vai savu specifisko pieredzi. Kā redzams, neviena no šīm lietām nav tiešā veidā konvertējama no naudas. Tas nozīmē, ka galvenais uzņēmēja instruments ir darbs. Jā, nauda atrisina daudzas problēmas, bet iesākumam uzņēmēja pirmais uzdevums ir nodrošināt sevi ar tādu naudas plūsmu, lai tas būtu paēdis. (Tas, protams, nav trekno gadus uzstādījums: peļņa jau pirmajā gadā un Cayenne saimnieciskās darbības veikšanai). Turpmāk es minēšu dažus piemērus, kas tikai ilustrē radošas pieejas pielietošanu, nevis paziņo gatavu biznesa modeli, kurā ir atrisinātas visas juridiskās nianses.
Lasīt vairāk…
Šķiet, ka es esmu tipisks latvietis, jo man ir ļoti grūti pateikt kādam kādu komplimentu. Es cenšos sevi audzināt šajā ziņā un esmu izstrādājis tādu kā metodi, kā konstruktīvi kritizēt vai vērtēt cilvēkus un viņu veikumu.
Lasīt vairāk…
Mūsdienu tehnoloģijas un problēmas ir parādījušas, ka laikā kad mēs ieviesām vispārzināmus principus mēs nebijām spējīgi izveidot šādus principus universālus un loģiskus. Piemēram, valoda – daudzām tautām tā ir sava, taču neviena no tām nav pietiekami loģiska, lai tajā uzrunātu daturus, vai lai viegli liktu datoriem runāt tajā. Valoda ir emocionāla un tautai individuāla vērtība ar kuru cilvēki rotājās kā ar krāsainu aģerba gabalu, jo arī to cilvēki negribētu pelēku un pilnīgi racionālu, kas ideāli regulē ķermeņa temperatūru un kuram nav nekā lieka, vai arī tam ir uzmontējamas nepieciešamās sastāvdaļas. Labi – tad valodu nepārtaisīsim, bet kā ir ar naudu? Mūsdienās, pārskaitījumu ātrums ir daudz lielāks nekā nauda fiziski spēj ceļot. Turklāt naudai arī fiziski nav jāspēj ceļot, jo ceļo uz tās pamata saveidotās saistības. Problēma ir tāda, ka visa šī sistēma ir kā kāršu namiņš, jo kolīdz viens parāds netiek nosegts, tā problēmas rodas visā šajā ķēdē.
Lasīt vairāk…
Sometimes these words keep spinning in my head (sorry if you have the same issue now).
Today i decided to satisfy my inner voice and find the performer and listen to this silly song on YouTube. The problem was that i didn’t know what komogero means and how to spell ir. So i tried to google komogero but i got my self into rare situation on Google – an empty page with no suggestions. So i decided to use these keywords to help others to find this song.
It’s spelled: Robin Cook – Comanchero
Let’s hope tomorrow no one will remind us of this song.
Jaunākie komentāri