Atbalsts saimnieciskai darbībai

Šobrīd tiek plānotas izmaiņas komerclikumā, kas ļautu nodibināt SIA ar pamatkapitālu no 100Ls. Doma ir laba no tā viedokļa, ka lielākai daļai iedzīvotāju šī uzņēmējdarbības forma kļūtu pieejamāka. Bet! 2000Ls nav tik liela summa, kuru nebūtu iespējams sakrāt vai aizņemties, turklāt, ja topošais uzņēmējs nav gatavs riskēt ar 2000Ls, iespējams viņam nevajadzētu nodarboties ar uzņēmējdarbību. Intuitīvi jūtu, ka tādām valsts iestādēm kā VID, uzņēmumu reģistrs un tiesām būs daudz vairāk darba un līdz ar to arī izmaksas, kā rezultātā ekonomiskais ieguvums var ne tikai nebūt, bet var būt pat negatīvs. Būs vairāk bankrota procedūras, nodokļu krāpšanas gadījumi, nepareizi aizpildītas atskaites, sliktie kredīti bankās u.t.t.

Šobrīd jau ir veids, kā sākt nodarboties ar saimnieciko darbību. Saucās saimnieciskā darba veicējs. Nav nepieciešams nekāds pamatkapitāls, bet tā vietā atbildi ar visu savu mantu. Sociālais nodoklis jāsāk maksāt no 180Ls un var maksāt tikai no šīs summas pat, ja ienākumi ir lielāki – pavisam legāli. Līdz šim arī ienākuma nodokļa likme bija samazināta (15%), bet laikam tagad tā tiks palielināta.

Likumdošana, kas attiecas uz fiziskām personām, kas nodarbojas ar saimniecisko darbību, ir bieži mainījusies. Tas ir slikti, jo tad ir jāveic papildus manipulācijas ar dokumentiem, lai nenonāktu sodāmā stāvoklī. No tā izriet pirmais nepieciešamais atbalsts saimnieciskajai darbībai:

1. Vajag izstrādāt likumdošanu tā, lai tā nebūtu regulāri jāmaina un izdotās reģistrācijas apliecības būtu derīgas vairākus gadus. Rezultātā saimnieciski aktīvām personām būtu jāvelta mazāk laika kārtojot un aktualizējot reģistrācijas dokumentus.

Pati reģistrēšanās ir sarežģīta. Lai to izdarītu ir nepieciešama pašvaldības komisijas atļauja, kas Rīgā sanāk reizi divās nedēļās. Līdz ar to pa telefonu parējā laikā komisiju nav iespējams sazvanīt. Turklāt, ja izrādās, ka tev pietrūkst kāds dokuments, tad vari atgriezties atkal pēc divām nedēļām. Arī pats šo dokumentu iegūšanas process ir neloģisks - vienas un tās pašas iestādes ietvaros ir jāstaigā un jāsaņem vairāki dokumenti, kaut gan tas viss nāk no vienas datubāzes. Tas pats futbols notiek arī starp VID un pašvaldību. Rezultātā ir vēl viens atbalsta veids.

2. Uzlabot normatīvos aktus un procedūras tā, lai nebūtu jāsaņem izziņas un jārāda citiem, kam pašiem ir pieejams šīs izziņas avots. Tāpat arī paplašināt piekļuvi informācijai starp iestādēm, lai minimizētu dokumentu apriti. Kā arī daudzkārt dokumentu saņemšana notiek pēc personas identificēšanas un pāris jautājumu atbildēšanās, to ir jāorganizē caur Internetu.

Katram saimnieciskā darba veicējam ir inspektors, kas uzrauga nodokļu nomaksu. Sākumā reģistrējoties man teica, ka šis inspektors iespējams nākšot pie manis un veikšot tādu kā ievadinstruktāžu, ar ko sākt, kas jāatceras, kas ir un kas nav svarīgi. Rezultātā neviens pie manīm nenāca, tikai atsūtīja likuma pantus, kurus es esmu pārkāpis un soda naudas apmēru, kas jānomaksā. Toreiz, kad nokavēju PVN atskaites iesniegšanu par vienu dienu, radās priekštats, ka inspektoru darba rezultātus vērtē pēc izrakstīto sodu apojoma. Lielākā daļa, kas uzzsāk saimniecisko darbību, nepietiekoši pārzina likumdošanu un grāmatvedības normas, kas jāievēro, tādēļ risinājums un ierosinājums ir sekojošs.

3. VID inspektoru svarīgākajai funkcija jābūt palīdzēt viņa pārraudzībā esošā saimnieciskā darba veicējam, uzlabojot atskaišu kvalitāti un citu normu ievērošanu, un veicinātu saimnieciskai darbībai labu pamatu. Šos inspektorus pat varētu materiāli stimulēt gadījumos, kad saimnieciskā darba veicējam pieaug nodokļu nomaksas summa vai kāds cits par izaugsmi liecinošs rādītājs.

Saimnieciskā darba veicējiem bieži vien nav tādu zināšanu un investīciju, lai izveidotu sistēmu, kas atbilstu likuma izpratnei par parakstītu dokumentu[rēķinu] un padarītu to pieejamu klientiem. Tādēļ valsts varētu nākt pretim nodrošinot šos cilvēkus ar šādu iespēju.

4.Valsts izveido rēķinu reģistru, kurā ir identificētas visas personas un tādā veidā ir iespējams izplatīt rēķinus. Šo reģistru varētu izmantot VID inspektori pārliecinoties par citu atskaišu pareizību un saimnieciskā darba veicējiem nebūtu jātērē nauda par pasta sūtījumiem.

Šīs ir tikai dažas darbības, kas atbalstoši ietekmētu saimniecisko darbību. Tādēļ šāda paša principa uzlabojumi būtu veicami visā valsts, pašvaldību un iedzīvotāju savstarpējo procesu mijiedarbībā.