Latvijas valsts vadlīnijas

Pirms kāda laika uzrakstīju pagaru palagu, bet tā arī nepublicēju. Man pat bija slinkums pārlasīt vai tajā nav kļūdas. Šodien pēkšņi sacepos par to neloģisko nekustamā īpašuma nodokļa likmi, jo sarēķināju, ka propocionāli es maksāšu mazāk, nekā iedzīvotāji ar ienākumiem zem 250Ls un īpašuma kadastrālo vērtību zem 5000Ls. Šī proporcija paliek aizvien negodīgāka, jo lielāki ir cilvēka ienākumi, tātad jautājums, ko TP aizstāv, uzstājot uz šo zemo procentu likmi. Gribēju ieteikt veidot piketu pie Saeimas, par to, ka nepieciešams šo nodokli pacelt uz likmi 0,5%, bet tad secināju, ka prasības nav tik vienkāršas. Izmaiņas nodokļos ir komplekss darbs, ja vienā vietā ņem, tad otrā jādod. Nodokļu primārā funkcija ir stimulēt valsts attīstību visiem pieņemamā, konkurētspēju saglabājošā/attīstošā virzienā. Pēc šo mērķu nospraušanas, tikai tad seko valsts un pašvaldību funkciju izpildes finansēšana. Rezultātā nolēmu nerakstīt jaunu rakstu par to, kā pareizi būtu jāveido nodokļi un citi normatīvi regulējumi, bet nolēmu publicēt šo rakstu. Droši variet brainstormot par tēmu, aizrādīt par kļūdām un visādi citādi ķengāties. Mani tas nevar aizskart, jo šis raksts ir ļoti pavirši un vispārīgi uzrakstīts, turklāt, paredzu, ka to no sākuma līdz beigām izlasīs labi ja kādi divi cilvēki.

Laikā, kad valdība ir spiesta pieņemt nepopulārus lēmumus, bieži izskan pārmetumi, ka reformas vai lineāra finansējuma samazināšana notiek bez funkcionālas analīzes un skaidra mērķa. Dīvainā kārtā valsts pārvaldei tiek pārmesta gan pārāk liela birokrātija, gan tas, ka nav izstrādāts konceptuāls dokuments, pēc kura vadīties, veicot reformas. Droši vien tā ir taisnība, jo neesmu dzirdējis, ka kāds politiķis teiktu, ka šāds dokuments tomēr eksistētu. Lai arī šāds papīrītis nepalīdzētu sabalansēt budžetu, bet tas uzvilktu tādu kā kontūru, kurā proporcionāli līdzekļiem būtu jaiekļaujas.

Es nolēmu apkopot jau zināmas domas ar dažām jaunām, izveidojot dokumentu, ko varētu nosaukt par Latvijas valsts koncepciju.

Latvijas valsts koncepcija

1. Nodokļu koncepcija. Nodokļiem jābūt sociāli taisnīgiem, respektīvi, tiem jāpasargā mazturīgākos iedzīvotājus, un vairāk jāapliek ienākumus un to kapitālu, kurš neveicina ekonomisko attīstību vai nodarbinātību, bet ir kā bagātības liecība. Nodokļu objektiem un likmēm ir jāseko eiropas savienības(ES) kopējām tendēncēm, lai atvieglotu nodokļu administrēšanu un ieņemtu vietu ES kā stabils partneris. Nodokļu atvieglojumi piešķirami jauniem un perspektīviem uzņēmējdarbības virzieniem, izglītību un kultūru veicinošām aktivitātēm, importu samazinošām un eksportu palielinošām darbībām, un augstu pievienoto vērtību radošām darībām. Nodokļu iekasēšana. Atkārtotu un apzinātu nodokļu nemaksāšana sodāma ar sodiem, kas maksimāli novērš šādu darbību, tai skaitā noņemot visas iespējamās privilēģijas, kuras var sniegt valsts pārvalde.
2. Valsts un pašvaldības (vara). Pieņemamo lēmumu diskusijas un pieņemšana sadarbībā ar sabiedrību, izmantojot populārākos un modernākos komunikācijas veidus, lai maksimāli atvieglotu, paatrinātu un padarītu caurspīdīgu šo procesu. Varas rezultatīvo rādītāju un budžeta izpildes atskaites operatīvi pieejamas sabiedrības apspriešanai, kā arī tiek veicinātas diskusijas ar sabiedrību, lai izvērtētu ieteikumus attiecībā uz tiem. Visu nepieciešamo datu savākšana, dokumentu sagatavošana informācijas iesniegšana un jebkāda cita komunikācija ar varu tiek maksimāli effektivizēta, izmantojot modernākās tehnoloģijas, lai otimizētu sabalansētu varas sniegto pakalojumu laiku un izmaksas. Šo funkciju finansējuma apjomu nosaka nozares eksperti diskusijā ar citām kompotentām sabiedrību pārstāvošam personām.
3. Drošība.
   1. Ārējā drošība. Armijā dienē labi apmācīti algotņi. To skaitu nosaka militāro pasākumu veikšana iekšzemē un arī dalība militārās savienībās pasaulē. Bruņojums ir mūsdienīgs, lai samazinātu nepieciešamo personu skaitu militārajās aktivitātēs.
   2. Valsts iekšējā drošība. Izmantojot tehnoloģijas, lai automatizētu un atvieglotu cilvēku meklēšanu un noziegumu atklāšanu un novēršanu, lai efektīvi izmantotu drošības darbinieku laiku.
4. Tiesiskums. Nodrošina cilvēka tiesību aizsardzību un valsts mērķu kvalitatīvu definējumu. Likumdošanas veidošana notiek diskusijā ar ieinteresēto sabiedrības daļu. Normatīvo aktu  sastādīšana jāplāno tālredzīgi. Savu tiesību aizstāvība ir pieejama jebkuram Latvijas iedzīvotājam. Papildus aizstāvības organizēšana ir apliekama ar nodokli. Sodīšanas primārāis mērķis ir pāraudzināšana un metode ir darbu veikšana, kas vairākkārt atlīdzina nodarījumu, kā arī papildus var tikt piemērots naudas sods. Sodīšanai ir jāveicina vēlmi nožēlot grēku un atgriezties sabiedrībā kā godīgam pilsonim, kā arī jāveic aroda apmācība.
5. Izglītība. Mācībspēku kvalitātes un darba rezultātu motivējoša atalgojuma sistēma. Atbalsts izglītības virzieniem, kas gatavo speciālistus, kuri palīdzēs radīt jaunus un perspektīvus uzņēmējdarbības veidus, eksportu veicinošām vai importu samazinošām darbībām, veicinās produktu un pakalpojumu ar augstu pievienoto vērtību veidošanu un izplatīšanu, spēj radīt un apkalpot tehnoloģijas, kuras atvieglo un optimizē cilvēka darbu. Kā arī viens no izglītības sistēmas uzdevumiem ir noturēt augstu vidējo inteliģences rādītāju attiecībā pret kaimiņvalstīm.
6. Sociālā drošība. Veicināt sociālo uzkrājumu efektīvu, pelnošu un viegli plānojamu. Sociālās apdrošināšanas mērķis ir nodrošināt konkrētu sociālo pakalpojumu apjomu atbilstoši iedzīvotāja veiktajām iemaksām. Sociālā apdrošināšana apdrošina visus riskus, lai nodrošinātu cilvēka izdzīvošanu. Bez finansiālām atlīdzībām arī citi pasakumi, kas spēj nodrošināt pēc iespējas plašāku vajadzību klāstu, piemēram, nodokļu atlaides darba devējiem, kas nodarbina invalīdus.
7. Veselības. Nepieciešamo pakalpojumu,  to kvalitātes definēšana  un konkurences veicināšana. Cilvēkiem pieejamais pakalpojumu klāsts ir proporcionāls veiktajām iemaksām, kā arī apdrošināts pret riskiem, lai nodrošinātu cilvēka izdzīvošanu. Sabiedrības veselības uzlabošana jāveic, izskaužot kaitīgos ieradumus un veicinot veselīgu dzīvesveidu ar mērķi samazināt kopējās ārstēšanās ilgumu un izmaksas, piemēram, apdrošināšana atbiltošajam ienākumu līmenim garantē regulārus higiēnista, masiera vai sporta zāles apmeklējumus. Vidējā mūža un darbspējas vecumam ir jābūt atbilstošam līdzīgi attīstītās ES valstīs veiktiem mērijumiem.
8. Sabiedrības integrācija. Veicināt citu tautību, reliģiju un citu minoritāšu integrāciju kopējā sabiedrībā, ciktāl tas neapdraud latviešu valodas, kultūras un citas Latvijas etnosam raksturīgās īpašības. Veicināt cilvēku ar fiziskiem, garīgiem apgrūtinājumiem integrāciju sabiedrībā, kombinējot to spējas ar mūsdienīgiem tehnoloģijas instrumentiem un metodēm, lai atvieglotu indivīda spēju pēc iespējas pilnvērtīgāk piedalīties sabiedriskajos procesos un radīt savu pienesumu sadiedrībai.
9. Ārpolitika. Attīstīt komunikāciju un sadarbības kanālus, kas palīdz īstenot izglītības un drošības noteiktos mērķus, kā arī stimulē ekonomiku un veicina jaunu produktu un pakalpojumu apmaiņu ar parntervalstīm. Veidot pēc iespējas vairāk valstīm draudzīgas attiecības ar tām, veicinot abpusēju tūrisma un kultūras vērtību izpratni. Ievērot sadarbības parnteru viedokli, bet saskaņot kopējo, ievērojot arī savas vajadzības.
10. Nauda. Pāriet uz ES izmantoto valūtu un pirkt pakalpojumus no izdevīgākā un drošākā naudas administrēšana pakalpojuma sniedzēja. Maksimāli veicināt norēķinus elektroniski, tādējādi nodrošinot nelikumību novēršanu, maksāšanas infrastrūktūras izmaksu samazināšanu un operativitāti finanšu iegūšanā un uzskaitē.