Ceļš uz Holivudu

Atceros, ka bērnībā gribēju kļūt par šoferi, man pat bija plāns “B”: ja es nevarētu braukt ar dzelteno Volgu (bija tādi taksometri kādreiz), tad varētu arī kļūt par smagās mašīnas šoferi. Kādus desmit gadus vēlāk domāju, ka noteikti vēlos kļūt par filmu aktieri, es pat aizgāju uz kastingu jeb atlasi seriālam “Superklase”. Pirms šī seriāla uzņemšanas bija jāiziet apmācība, kura, kā tagad izrādās, man lieti noderēja, jo iespējams dēļ tās, bet iespējams zemā honorāra dēļ, es atkal nonācu kameras priekšā.

Tas notika praktiski bezbudžeta filmas ”Pagarinātās dienas grupa” uzņemšanas sakarā, kuru uzņem mans darba kolēģis – Ingus Drulle. Par filmēšanas notikumu gaitu tiek veidota dienasgrāmata Internetā – kino.drulle.lv

Šī ir mana pēdējā iespēja kļūt populāram un nonākt uz ekrāna kādā no Holivudas produktiem. Kādēļ tāds pesimisms? Jo aizvakar apskatījos, kādi ir atlases kritēriji konkursam “Misters Jelgava 2009″:

• Līdz 25 gadu vecs;
• Neprecējies;
• Bez bērniem.

Vien-vārd-sakot: “Nu atvainojiet!” [ka atļāvos paskatīties uz šo sludinājumu]. Šī starpcitu tā arī ir spilgtākā frāze, ar kuru es izceļos aptuveni 15 sekunžu garajā ainā. Ar to arī plānoju iekarot skatītāju sirdis. Cik man zināms, tad man šobrīd ir tikai par vienu fanu mazāk nekā galvenās lomas atveidotājam, bet es pagaidām zinu tikai par vienu fanu