Microsoft ir uzlicis ķepu Latvijai

Lai arī esmu Microsoft sertificēts speciālists, visas šīs manas zināšanas man praktiski bija iespējams iegūt bez maksas, jeb par tām maksāja kāds cits. Šis ir skaidri redzams lobisms. Tas nav nekas nelikumīgs, bet valstiskā līmenī būtu jāsaprot, ka šādā veidā tiek nogrieztas alternatīvas daudziem uzņēmējiem.

Vakar uzliku Ubuntu Server 9.10 (64bit) un secināju, lai izdarītu elementāras (uz Windows) darbības, man ir nepieciešams daudz ilgāks laiks, nemaz nerunājot par to, ka es nezinu labākos veidus, kā sasniegt nepieciešamo rezultātu.

Kā tas viss sākās?

Mācību programmas skolās un universitātēs ir veidotas tā, lai maksimāli izmantotu Microsoft programmas. Tālāk šie apmācītie speciālisti apmāca citus atkal lietot Microsoft produktus, piemēram, es esmu apmācījis vairāk par 100 cilvēkiem, kā lietot Microsoft produktus. Tālāk šie cilvēki kļūst par iepirkumu komisiju locekļiem, projektu vadītājiem vai vienkārši lietotājiem, kuri tad izvēlas Microsoft produktus. Skaidrs, ka šis valstiskā līmenī lobētais mārketings ir dziļi iesakņojies un tagad nes augļus.

Ko vajadzeja darīt?

Savulaik piedalījos projekta izpētē par atvērtā koda pamatzināšanu izglītības programmas veidošanu (mēs to nosaucām par ECDL 2). Bija paredzēts izstrādāt alternatīvu macību programmu informātikai vidusskolās, jo līdzšinējā  tika izmantots Windows 95 un MS Office 97, kas ne tikai bija neaktuāli, bet arī  nepamatoti ierobežoja programmatūras izvēli. Diemžēl finansējumu šā projekta izstrādāšanai neizdevās atrast. Ļoti skumji, jo ja atmiņa mani neviļ, tad tie bija ~30 000 Ls, kas nepieciešami, lai šobrīd cilvēkiem būtu pietiekamas zināšanas alternatīvu produktu lietošanā. Līdz ar to es uzskatu, ka ne valdība, ne visas atvērtā koda organizācijas nav darījušas pietiekami daudz, lai šodien būtu pamats runāt par to, ka Latvijā ir sagatavoti speciālisti, kas objektīvi varētu izanalizēt nepieciešamās funkcijas un piemeklēt atbilstošo programmatūru.

Kā tas iespaido tautsaimniecību?

Man kā pašnodarbinātai personai, kurai ieņēmumi pa gadu ir bijuši ~800Ls un nedaudz mazāk izdevumu, tad es varētu samaksāt nodokļus un saņemt peļņu vai ieguldīt to. Taču ja man, piemēram, būtu jānopērk Microsoft programmatūra pa 450Ls vai 1400Ls, tad tas nozīmē ka ne šogad, ne nākamo gad man peļņas nebūs. Lai ietaupītu šīs summas ir divas alternatīvas:

• atvētā koda programmatūra, kas manā gadījumā ir pietiekami funkcionāla, lai izpildītu manas vajadzības, bet man nepietiek zināšanas, lai to darbinātu un man nāksies par maksu apmācīties vai tērēt laiku pašmacībai vai algot palīgu.
• lietot Microsoft programmu nelegāli. Šis ir ceļš, ko pārsvarā izvēlas privātpersonas, taču jāsaprot, ka valsts tērē naudu arī tam, lai apkarotu pirātismu.

Es runāju tieši par mazo un vidējo uzņēmēju, jo tieši viņiem var izrādīties būtiskas šīs it kā nelielās summas. Taču jāsaprot, ka tās ir summas, kuras tiek tērētas par importu un nenonāk valsts kasē nodokļu veidā, kā arī mazina konkurētspēju attiecībā pret citiem uzņēmējiem, kuriem jau ir programmnodrošinājums vai zināšanas, kā lietot atvērtā koda programmatūru. Protams, ka Microsoft ir izstrādātājs ar milzīgiem resursiem, tādēļ tam ir daudzi produkti, kuru funkcionalitāte un atbalsts ir unikāls, bet funkcijām:

• apstrādāt failus,
• nodrošināt datu apmaiņu,
• veidot dokumentus,
• sistematizēt datus,
• u.c.

ir alternatīvas, bet pietrūkst speciālistu, kas to spētu realizēt. Skatoties valstiskā mērogā, valsts par šo stratēģisko kļūdu šobrīd vairākkārt samaksā. Starp citu, šim vajadzētu būt pirmajam gadam, kad es darbojos ar peļņu un tādejādi valsts kasē vajadzētu nonākt manis iekasētajam PVN un ienākuma nodoklim. Vēl gads nav galā un man ir jāizdara izvēle, kas iespaidos manu peļņu nākamajos divos gados, jo man šī ir būtiska izmaksu pozīcija.