Vārdu ‘latvieši’ un ‘latvji’ pareiza lietošana
Reizēs, kad vēlos izteikt uzrunu sabiedrībai, domāju vai teikt latvieši ir politkorekti vai nē. Jo tādejādi es uzrunāju Latvijas valsts pamatnāciju. Bet kā tajā brīdī jūtas cittautieši? Nevēlos ar saviem izteikumiem veicināt plaisas veidošanos starp Latvijā dzīvojošajām nācijām.
Diskutabls ir jautājums vai Latvijas neatkarības dienā būtu jāuzrunā visi iedzīvotāji vai tikai pamatnācija. Jo pastāv iespēja, ka citādā vēsturisko notikumu rezultātā nebūtu arī latviešu tautas vai tai piederošas valsts.
Tādēļ nolēmu painteresēties, kā pareizi lietot vārdus ‘latvieši’ un ‘latvji’, pieņemot, ka to lietošanai ir kāda plašāka nozīme.
To: Valsts valodas aģentūra
Subject: latvieši
Labdien.
Pēc politiķa Jāņa Urbanoviča sašutuma par to, ka Ministru prezidents valsts svētkos ir uzrunājis tikai vienu tautu, radās jautājums par pareizu vārdu lietošanu.
Vai Jūs varētu izskaidrot, kuru vārdu būtu pareizi lietot “latvieši” vai “latvji” dažādās situācijās? Piemēram, ja tiek uzrunāti:
- latviešu tautības cilvēki, kas dzīvo Latvijas teritorijā,
- latviešu tautības cilvēki, kas dzīvo ārpus vai Latvijas teritorijā,
- Latvijas iedzīvotāji.
Vai atļaujat man publicēt Jūsu atbildi, lai informētu citus par pareizu šo vārdu lietošanu minētajās situācijās?
–
Ar cieņu.
Martins.Stals.lv
Es atļāvos arī publicēt atbildi, jo man netika pieteikts to nedarīt 
Labdien!
Latvieši – tauta, Latvijas pamatiedzīvotāji. 2. Pie šīs tautas piederīgie. (Latviešu valodas vārdnīca. Rīga : Avots, 2006. 582. lpp.)
Savukārt latvji (vsk. latvis) ir poētisms. Poētismi – ‘daiļliteratūras un svinīgajam stilam raksturīgi vārdi, kam piemīt stilistisks pacēlums, tie ir literārās valodas vārdi, kas pēc savas stilistiskās nokrāsas stāv augstāk pār vispārlietojamu leksiku. Galvenā raksturīgā pazīme, kas nosaka poētismu funkcijas valodā, ir to pozitīvais emocionālais iedarbīgums. Piem., ziedonis ‘pavasaris’, daile ‘skaistums’, latvis ‘latvietis’ u.c.(Laua A. Latviešu leksikoloģija. Rīga : Zvaigzne, 1969. 87.-88.lpp.) Piem.,
Es redzu: pie tava [Lāčplēša] vārda saistīsies
Latvju sajūsmība cauri gadu simtiem.
(Rainis)
Atbildot uz Jūsu jautājumu, varam teikt, ka latvietis un latvis ir vārdi, kuru nozīmes neatšķiras – atšķiras tikai to stilistiskais lietojums. Latviešu valodā nav vārda, kas apzīmētu visas Latvijā dzīvojošās tautības – tie patiešām ir Latvijas iedzīvotāji – dažādu tautību pārstāvji. Vārds latvieši semantiski neiekļauj visus Latvijā dzīvojošos tautību pārstāvjus. Par latviešiem sauc gan tos latviešus (tautai piederīgos), kas dzīvo Latvijā, gan tos, kas mīt visā plašajā pasaulē. Visi Latvijas iedzīvotāji nav latvieši.
Ar cieņu
LVA valodas konsultante
Dite Liepa
You can follow any responses to this entry through the RSS 2.0 feed. You can leave a response, or trackback from your own site.
Korekta uzruna: “”Doragije latvieši un Latvijas iedzīvotāji…”
Varbūt, ka šādās uzrunās ir vēlme uzrunāt tieši Latvijas PILSOŅUS neatkarīgi no to nacionalitātes?
Cik gan sapinušies meistarībā var būt 21.gadsimta valodas konsultanti …
Dite Liepa, paskatieties kartē un noskaidrojiet, kur atrodas Raiņa dzimtā Tadenava. Jūs ieraudzīsiet novadu, kurā barjera starp pēdējām divām baltu tautātm ir diezgan nosacīta. Rainis bērnībā katru dienu dzirdēja sekojošo: “Sēlis, prūsis, zemgalis, latgalis, lietuvis, leitis, latvis”. Ne jau velti viņa skribelējumos “latvis” bija ierasts termins.
Lūk, materiāls pārdomām: “Augštaitis, žemaitis, poleksis (jātvings), skalvis, prūsis, zemgalis, latgalis, kursis, sēlis.” Šie ļautiņi piedalījās lietuvju un latvju etnoģenēzē.
“Latvis” nav nekāds poētisms. Tad jau arī “lietuvis” būtu poētisms. Taču “lietuvis” ir nācijas pārstāvja apzīmējums lietuvju valodā. Ja,saulīt, mums ir darīšana ar nāciju apzīmējumiem nevis ar dzejdaru iegribām. Komunistu rediģētā 1969. gada “Latviešu leksikoloģija” nav garantija pret diletantismu.
Lietuvietis un latvietis ir tas pats, kas “росиянин”.
Labāk papētiet nelāgo semantisko smaku, kura vējo ap terminu “латыш”.