Demokrātija strādā!
Šis ir sauklis, kuram es gribu ticēt, jo ir noticis atgadījums, kurš iespējams ir notikumu sakritība, bet es atļaušos ticēt tam, ka arī mana aktivitāte ir izrādījusies lietderīga. Iespējams, es vienkārši jutu nākošā negaisa garšu mutē, kas maniem pirkstiem lika drukāt līdz šim manā galvā nemājojušas domas. Lai nu kā, izvērtēšanu es atstāju jūsu ziņā, nosaukdams tikai faktus, kas attiecas uz šo notikumu.
2009. gada 26. jūlijs – es nevaru aizmigt, jo galvā rosās domas un uztraukumi par veselības aprūpi Latvijā. Rezultātā nonācu pie secinājuma, ka risinājums lielākājām veselības aprūpes sistēmas problēmām ir obligātā veselības apdrošināšana. Par to arī uzrakstu rakstu savā blogā. Tuvākajās dienās cenšos popularizēt šo rakstu, lai uzzinātu pēc iespējas vairāk viedokļu.
2009. gada 2. augusts – publicēju savu rakstu draugiem.lv. Tādā veidā par šo tēmu izvēršas plaša diskusija – 133 komentāri. Ja atmet nost viedokļus: “Kāpēc man jāmaksā par slimajiem, ja es nekad mūžā neesmu slimojis?” vai “Man ir tika maza alga/pensija/stipendija, ka man veselībai nav neviens lieks lats”, tad pat bija vairāki, kas uztvēra domu un atzina par labu esam. Bija pat tādi, kas nedzīvo Latvijā un teica apmēram tā: “Sen bija laiks, tas ir vienīgais loģiskais risinājums”.
2009. gada 14. septembris – es Valda Dombrovska blogā uzrakstu komentāru:
Par: ekonomikas atveseļošanu
*Neiebilstu, ka mana vēstule var tikt publicēta www.valdisdombrovskis.lvVeselības aprūpe ir joma, kurā ir nepieciešamas kardinālas reformas.
Esmu aprakstījis savu domu par obligāto veselības apdrošināšanu šeit: http://martins.stals.lv/oblig-veselib-apdrosinasana/
Protams, ka tādas sistēmas ieviešana prasītu daudzus miljonus, bet varbūt ir kaut kas veselības aprūpē, ko var darīt jau tagad, lai veicinātu konkurenci, lai pārnestu iespējami daudz funkcijas uz privāto sektoru, un lai aprūpe būtu adekvāta veiktajām sociālajām iemaksām (lai cik skarbi tas neizklausītos, ar to es domāju, ka tiem, kas veic mazākus sociālos maksājumus, pienākas mazāks pakalpojumu klāsts un kvalitāte).
2009. gada 26. septembris – Atbild Valdis Dombrovskis:
Labvakar, liels paldies – izskatīšu.
Ar cieņu,
Valdis Dombrovskis
2009. gada 3. decembris – Es uzrakstu e-pastu praktiski visiem, kam varētu būt kāds sakars ar obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu Latvijā un kuru e-pastus es atradu Internetā.
Labdien!
Es, kā veselības aprūpi izmantojošs iedzīvotājs, saskatu sistēmas uzlabošanas potenciālu, ieviešot obligāto veselības apdrošināšanu. Lūdzu izskatīt šāda veselības aprūpes modeļa izstrādes iespējas.
Obligātā veselības apdrošināšana:
- motivē veikt maksājumus par veselības aprūpi;
- veido konkurences apstākļus un mazina korupcijas riskus;
- uzlabo sabiedrības veselības stāvokli;
- silda ekonomiku.
Vairāk par obligātās veselības apdrošināšanas izdevīgumu esmu uzrakstījis šeit: http://martins.stals.lv/oblig-veselib-apdrosinasana/
–
Ar cieņu.
Martins.Stals.lv
2009. gada 7. decembris – Ingrīda Circene man atbild uz e-pastu.
Labdien,
paldies par ziņu. Zināšanai nosūtu savu sagatavoto prezentāciju obligāto veselības apdrošināšanu, kas tika prezentēta koalīcijā un šobrīd es darbojos Ministru prezidenta darba grupā, kurai līdz 15.decembrim ir jāsagatavo gala ziņojums par IIN.
Ingrida Circene
Lai arī visticāmākais, ka mana aktivitāte ir bijusi kā piliens jūrā un galvenā loma šādam izpētes darbam ir bijušas SVF rekomendācijas, gribu tomēr akcentēt, ka jūra galvenokārt sastāv tieši no šādiem pilieniem jeb citiem vārdiem sakot - varas pārstāvjiem ir nepieciešams zināt, ko sabiedrība vēlas. Šī notikumu sērija man liek justies labi, zinot, ka manas valsts nākotne ir arī zinošu un godīgu cilvēku rokās.
You can follow any responses to this entry through the RSS 2.0 feed. You can leave a response, or trackback from your own site.


Baigi labs Mārtiņ! Esmu ar tevi viens prātis, par to, ka ir nepieciešamas šāda veida aktivitātes no iedzīvotāju puses, ja neko nedarīsim, tad izlems mūsu pašu vietā! Un rezultāts var nebūt mums labvēlīgs. Tā turē!
Demokrātija- sabiedrības spēja radīt labklājību sabiedrībā. Šai spējai jābūt veicināmai ar drošību, medicīnu, izglītību, sociālo atbalstu… un nedrīgst būt apgrūtinātai ar korupciju, slīmību, naidu, postu, karu…
Diemžēl, sabiedrībā ir kaut kāds kūtrums, un to var saprast, jo ko līdz cilvēks sasniedz kaut kādu komforta līmeni viņš vairs necenšās, turpretī tie, kas ir apveltīti ar mūžīgo dzīnēju – alkatību, nespēj norimties nekad. Tādēļ sabiedrībai ir jāatīstās tik tālu, lai noziedzība tiktu vairāk apkarota, jo šobrīd tā nav pieņemama vidējā iedzīvotāja komforta izpratnei.