Populisti [Busted]
Rakstā lietotie termini:
Opozicionāri - valdības vai pašvaldības pārstāvji bez pietiekamām iespējām iespaidot lēmumu pieņemšanas rezultātus;
Iekšējie opozicionāri - valdošās koalīcijas pārstāvji, kas ir pretējās domās ar visu valdošo koalīciju.
Populisti – politiķi, kas runās piedāvā populārus problēmu risinājumus. Piemēram, ja tie būtu ārsti un jums būtu ievainojums, tad šāds ārsts populists nepiedāvātu jums veikt operāciju, bet gan dubultotu zāļu devu, lai jūs justos labāk uzreiz. (Labi, ka ārstiem ir jādod Hipokrāta zvērests.)
Kāds ir aktuālakais populisms?
Šobrīd un vēl aktīvāk pirms valsts budžeta 2010. gadam pieņemšanas tika akcentēts, ka nodokļus ekonomikas recesijas apstākļos nedrīkst paaugstināt.
Jā nu tas ir jauki, tikai valsts budžets lielos vilcienos sastāv no izdevumiem (amatpersonu algas, norēķini par precēm un pakalpojumiem, u.c.) un ieņēmumiem (nodevām, nodokļiem u.c). Kas nozīmē, ka lai saglabātu valsts funkcionalitāti iepriekšējā kvalitātē, ir jāsabalansē izdevumi ar ieņēmumiem. Satversmes Tiesas spriedums atmaksāt pensionāriem ieturētās pensijas principā norāda uz to, ka faktiski ir sasniegta izdevumu samazināšanas apakšējā robeža, kas dažos gadījumos jau konfliktē ar Satversmē noteiktām pamattiesībām. Tas nenozīmē, ka nav iespējams vēl optimizēt līdzšinējos tēriņus, bet gan nozīmē, ka lai nosegtu tekošos izdevumus ir nepieciešami atbilstoši ieņēmumi, kas kā zināms ekonomiskās situācijas dēļ tiek plānoti zemāki nekā iepriekšējos gados. Līdz ar to ir jāpalielina plānotos ieņēmumus. Ir daudzas aktivitātes, ko veikt, bet visātrāko rezultātu dod nodokļu palielināšana. Žēl, ka Latvijas sabiedrība ir sevi parādījusi kā cilvēku kopu, kas grib rezultātu uzreiz un pēc tam kaut vai plūdi. Salīdzinājumā ar to ārsta gadījumu, mūsu pacients saka: “Dakterīt, labāk dodiet man tās pretsāpju zāles”. Rezultātā Latvijas valsts vistreknākajā 2007. gadā budžeta deficīts bija 51,7 miljons latu. Labi! Toreiz neveicām operāciju, bet tagad nāksies griezt nost visu inficēto ekstremitāti.
Ko saka populisti?
TP: “Recesijas apstākļos nedrīgst palielināt nodokļus!” Ļoti labi! Tikai jautājums, kurš no jūsu krīzes menedžeriem un stabilitātes garantiem ir nodrošinājis uzkrājumus valsts budžetā nebaltai dienai.
Šlesers: “Nedrīkst paaugstināt nodokļus, kas apliek darbaspēku.” Ļoti pareizi, bet iekšējie opozicionāri – TP – nepieļāva vairāk celt nekustamā īpašuma nodokli. Diemžēl, arī kad bija jāveic uzkrājumi un jābremzē pārkaršana, tad mūsu ekonomikas gaišā glava (lasi Šlesers) teica spārnoto frāzi: “Gāzi grīdā”. Kā viņš pats pēc krīzes iestāšanās skaidroja: “Gāze grīdā bija jāspiež, bet nedrīkstēja braukt alkahola reibumā”. Vēl Šlesers saka, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) palielināšana īstenībā samazināšot ieņēmumus. Šis populisms daļēji darbojas, jo nākamājā gadā ekonomikas attīstības prognozes vēl jo projām ir negatīvas, tas nozīmē, ka nodokļu ieņēmumi tiešām kritīsies pat neņemot vērā nodokļa likmes palielinājumu, bet vēl vairāk ieņēmumi kristos, ja nodokļu likmi samazinātu. (Vai arī kāds domā, ka pelēkais sektors novērtētu valsts pretimnākšanu un vairs necenstos izvairīties no nodokļiem).
Nodokļu samazināšana nestrādā.
Valstij nav līdzekļu (lielākoties pateicoties populistiem), ar kuriem atdzīvināt ekonomiku ar zemiem nodokļiem. Tādēļ nodokļi ir jāpalielina, lai valsts varētu nodrošināt ar nepieciešamo ieņēmumu apjomu un turpināt funkcionēt. Ja Šlesers vai Saskaņas Centru konsultējošie grāmatvediskie ekonomisti ļauj jums domāt, ka nodokļu samazināšana kaut kādā paradoksālā, kosmiskā, antisemītiskā vai nez kādā vēl veidā varētu palielināt ieņēmumus, tad jāsaprot, ka tas ir tikai populisms, kuru droši var izteikt opozicionāri, jo tiem nav jāuztraucas, ka viņu lēmumi varētu tikt arī pieņemti un tādā veidā apdraudēt valsts funkcionēšanas spējas vai attīstību nākotnē.
Kā es zinu, ka populisti apzinās, ka runā aplamības?
Ir tāds uzņēmums RP SIA “Rīgas satiksme”, kuram samazinājušies plānotie ieņēmumi, bet izdevumi nav samazinājušies proporcionāli. Šis uzņēmums ir izstrādājis stratēģiju kā palieināt ieņēmus tā, lai sabalansētu savus ieņēmumus ar izdevumiem. Šis veids ir palielināt braukšanas maksu sabiedriskajā transportā. Šeit nu Šleseram vajadzētu teikt, ka ekonomiskās recesijas apstākļos nedrīkst paaugstināt pakalpojumu cenas. Un vēl vairāk viņam vajadzētu ļaut visiem ticēt tam, ka Rīgas iedzīvotāji īstenībā ir tik nabadzīgi, ka tikai ja samazinās biļešu cenas tikai tad šie varēs atļauties nebraukt “pa zaķi”. Protams, viņš varētu aizbildināties ar to, ka viņam nav tādu pilnvaru, bet mēs zinām, ka Šleseram neinteresē likumi un visas tās tizlās nianses, kas jāievēro. Īstenībā Rīgas Satiksme varētu būt tā vieta, kurā Šlesers varētu kaut vai daļēji realizēt savu 50 000 darba vietu populismu. E-talons ir projekts, kurš neatmaksāsies tuvākajos gados (To es saku izmantojot savu saistīto faktu un psihoanalītisko intuīciju. Iespējams, ka neeksitē dokuments, kas to apliecina). Turklāt E-talons paredz lielāku bezbiļetnieku skaitu. Tādēļ būtu jāievieš atpakaļ konduktoru sistēma, tas radītu darba vietas un uzlabotu iekasējamību. Bet tas nebūtu populāri, cilvēki teiktu, kā tad tā – tikko ieviestā miljonu sistēma jau ir jālikvidē. Tā vietā labāk ir pārmest valdībai sabiedriskā transporta kompensāciju noņemšanu, bezdarba nesamazināšanu un nodokļu paaugstināšanu. Tikai nu top skaidrs, ka paši šie bļāvēji nemaz nezin citas reālas alternatīvas kā palielināt budžeta ieņēmumus.
P.S. Nav jau tā, ka galīgi nebūtu alternatīvu:
- TP piedāvā tirgot alkoholu pa naktīm (Cilvēki, kas pa naktīm dzer, celšot Latvijas IKP);
- Šlesers piedāvā Krievijas iedzīvotājiem uzturēšanās atļauju Latvijā par 10 000 Ls (jeb nopērc dzīvokli bomzīgā mājā un esi Šengenā. Manuprāt, to nepieļauj starptatiskie līgumi, bet vai tad buldozeriem vai raķetēm ir jāievēro ceļazīmes?);
You can follow any responses to this entry through the RSS 2.0 feed. You can leave a response, or trackback from your own site.
Lieta tā, ka pārskatot dažādu valstu valdību lēmumus attiecībā uz IIN (personal income tax) pēdējo mēnešu laikā, neredzēju, ka kāda šo nodokli paaugstinātu, vismaz ne tādā formā kā mūsu dzimtā.
Proti, IIN tiek paaugstināts Dienvidkorejā, bet – tā kā šajā valstī ir progresīvais IIN – likmes kāpums (līdz attiecīgi 35% un 33%) attieksies uz divām iedzīvotāju grupām ar lielākajiem ienākumiem (“Korea Times”, 01.11.2009.). Otrs gadījums – Horvātijā, bet arī tur faktiski ir runa par progresīvo IIN un šīs valsts Augstākā tiesa šonedēļ noteica, ka valdībai paaugstinātās likmes būs jāpazemina, kad ekonomiskā krīze būs beigusies (“Associated Press Newswires”, 17.11.2009.). Protams, “krīzes beigas” ir diezgan izplūdis jēdziens, un tomēr…
Citas valstis – arī ja runa ir tieši par IIN – rīkojas pretēji Latvijai. Somijas Nodokļu maksātāju asociācija šonedēļ priecīgi ziņoja, ka Somija nav vairs “rekordiste” Eiropā IIN likmju ziņā, jo valdības tās pazeminājusi (“UPI News Track”, 17.11.2009.). Vācijas valdība šomēnes apstiprināja, ka gatavo IIN likmju samazināšanu (“Dow Jones International News”, 05.11.2009.), savukārt Itālijas ministru kabinets ļaus IIN maksātājiem (iedzīvotājiem) savas nodokļu saistības par 2009.gadu kārtot ilgāk, pakāpeniskāk, un attiecīgi ir gatava tādēļ rēķināties ar 3,6 miljardu eiro mazākiem ienākumiem (“Dow Jones International News”, 12.11.2009.). Jo, kā aptver Itālijā, iedzīvotāju ienākumi samazinās, un, ja nevar likmes samazināt, tad vismaz var pagarināt nomaksas termiņus.
Slovākijā, kur nākamā gada budžets jau pieņemts, nolemts labāk dzīvot ar 5,5% budžeta deficītu, tomēr iedzīvotājiem ienākumu slogu nepalielināt (“Economist Intelligence Unit”, 09.11.2009.). Respektīvi, eiro zonas valsts Slovākija apzināti pārkāpj t.s. Māstrihtas kritērijus, tomēr iekšējo patēriņu cenšas nenožmiegt.
Var saprast valdību, kurai nākamā gada budžetā steidzīgi jāatrod papildus ieņēmumi 57,4 miljonu latu apmērā. Cik noprotams no finanšu ministra šodien teiktā IIN likmes paaugstināšana līdz 26% došot 31,8 miljonus latu (LETA, 19.11.2009.). Tomēr citu valstu pieredze liecina, ka šādas prognozes var izrādīties pārāk optimistiskas. Piemēram, cik saprotu, Igaunijā ar nodokļu iekasēšanu veicas labāk, tomēr arī tur pirms mēneša tika ziņots, ka iekasētie IIN apjomi ir par 21% mazāk nekā pirms gada (“Baltic Business Daily”, 08.11.2009.). Te jau vairs nav runa par cilvēku gribēšanu vai negribēšanu maksāt – ļaudīm ir mazāki ienākumi, un nedomāju, ka Latvijā ir citādi. Respektīvi, būs samocīts rezultāts: gan valdība reāli iekasēs mazāk kā plānots, gan cilvēku pirktspēja un attiecīgi ekonomika tiks gremdēta. Nemaz nerunājot par pelēkā sektora veicināšanu.
Ja nevar iztikt bez nodokļu paaugstināšanas, tad jauninājumiem jābūt netiešo, nevis tiešo nodokļu sadaļā.
Piekrītu, ka nodokļus varēja celt savādāk. Neslāvēju JL par kavēšanos pirms pašvaldību vēlēšanām un steigā(atbilstošā kvalitātē) pieņemtiem lēmumiem, tomēr nākas akcentēt TP bija pret progresīvo nodokli un nekustamā īpašuma nodokli, līdz ar to lēmumi ir pieņemti tādi, kadus tos pieļauj TP (lielākā partija Saeimā) un SVF.
Kas attiecas uz antipatijām pret TP un simpātijām pret JL. Nu jau nelikumības slimnīcās un Rīgas domē nonākušas līdz pat tiesai, kur ir iesaistīti TP biedri – šāda reputācija nāk par sliktu partijai. Vēl sliktāk ir tad ja pati partija neatdzīst savu vainu kamēr to nav apstiprinājušas visas tiesu instances. Savukārt uz manu redzējumu (ko es nosūtīju pilnīgi visām iesaistītajām personām) par to, ka mazināt korupciju un uzlabot ekonomisko stāvokli valstī varētu ar obligāto veselības apdrošināšanu, ir atbildējuši Dombrobskis, Circene un finanšu ministrija (JL) nav atbildējuši Rozentāle, Šķēle vai kāds no Saeimas TP frakcijas. Kādēļ šīs partijas biedri neizrāda iniciatīvu, kā mazināt korupciju, uzlabot nodokļu iekasēšanu un veselības stāvokli valstī, veicot reformas veselības aprūpē, bet JL biedri man atbild un atsūta dokumentus, kuros ir minēts par konkrēto koncepciju virzību, kas man liek domāt, ka šī partija ir īstens mans pārstāvis Saeimā un valdībā, jo es kā vēlētājs varu prasīt skaidrojumus, un manas idejas top uzklausītas, turpretim TP ir radījusi priekštatu, ka darbojas tikai savās interesēs un dažkārt pat likums tam nav šķērslis.
Ir jau arī citas partijas Saeimā, kas ne tikai netraucē, bet ir koncentrējušās pragmatiskam darbam. Piemēram, ZZS pārstāvji: Koķe un Augulis darbojās, kā īsti profesionāļi – turpina pieņem nepopulārus lēmumus, laikā kad vēlēšanas ir tik tuvu. Droši vien man vajadzētu arī izpētīt un izvērtēt citu partiju darbus – savādāk es pārāk esmu koncentrējies uz TP un JL.
Kas attiecas un nodokļu mazināšanu, tad vajadzētu saprast, ka tas NAV iespējams, jo starptautiskie aizdevēji mums nepieļauj lielāku budžeta deficītu par to kāds tas ir šobrīd, tas nozīmē atliek tikai uzlabot iekasējamību, un pārgrupēt nodokļus, bet priekš tam vajadzīgs laiks un vienošanās koalīcijā – savukārt tas nav iespējams kamēr TP un JL ķildojas.
Piemēri ar citām valstīm, ko minēji ir iespējami jo tām valstīm ir iekrājumi, vai arī nav saistības ar kreditoriem, bet visās šājās valstīs nodokļu ieņēmumi ir kritušies neskatoties uz likmes ceļšanu vai nolaišanu. Tādēļ paziņot, ka ieņēmumi kritīsies paagstinot nodokļus ir demogoģija, jo tie krītas ekonomikas negatīvās izaugsmes dēļ, nevis tādēļ, ka kāds nevārētu nomaksāt 2% augstāku IIN. Kas attiecas uz iekšējo patēriņu, tad visā ko mēs lietojam ir importa sastāvs, respektīvi, piemēram, elektroenerģija ceptai bulciņai, un degviela līdz veikalam nogādājot. Šo patēriņu vajadzēja bremzēt “treknajos gados”, kad atkal nepietika politiskās gribas to izdarīt, tad nu tagad nav citas alternatīvas.
Lai nu kā: esdomāju, ka šī krīze ir izraisījusi domāšanu daudzos cilvēkos, kas rezultēsies ar daudziem labiem [domu]augļiem un pēc gadiem 20 mūsu valsts būs līdzvērtīgi attīstījusies citām ES dalībvalstīm.