Uzruna 2010.gadā

Vidējais aritmētiskais sabiedrības loceklis vēlas mieru, taisnīgu izturēšanos un pašrealizēšanās iespējas. Tomēr šāds vidējais aritmētiskais sabiedrības loceklis neeksistē, jo katrs cilvēks ir savādāks. Tādēļ, tas kas ir svarīgi vienam, neinteresē citam, turklāt katrs atrodas savādākā situācijā, piemēram, visiem ir nepieciešams būt paēdušiem, bet ne visiem par to ir regulāri jādomā. Savukārt, citi labprāt baudītu mākslu, ja vien priekš tā atrastos laiks. Tādēļ katra cilvēka sniegums sabiedrībai ir unikāls un nepieciešams. Katra cilvēka garīgais stāvoklis ir īpaša vērtība, kuru jāizmanto pilnvērtīgi katrā tā attīstības stadijā.

Apzinoties šīs atšķirības, ir jāsaprot, ka visi cilvēki nereaģēs vienādi uz notiekošo. Šobrīd sabiedrība tiek biedēta ar to, ka nodokļu palielināšana audzēs ēnu ekonomiku un mazinās nodokļu iekasējamību, ka policistu vai skolotāju algu samazinājums atspoguļosies viņu darba kvalitātē. Tomēr ir jāapzinās, ka nauda nesniedz visu cilvēkam nepieciešamo. Un jo īpaši laikā, kad naudas paliek mazāk, cilvēki ir apzinājušies cik daudz vērtīgu lietu viņiem ir apkārt, kas nemaz nav izsakāmas naudā. Tādejādi, apgalvojumi, ka cilvēki necienīs valsti un nemaksās nodokļus ekonomiskās situācijas dēļ, ir apzināti izteikti, bet aplami. Tas ir kā apgalvot, ka ja cigaretēm samazinātu cenas, tad kāds nesmēķētājs noteikti kļūs par smēķētāju vai ka kāds par naudu sāktu kādu cienīt vai mīlēt.

Tādēļ nav pamats domāt, ka 2010. gadā uzņēmēji kļūs par noziedzniekiem, skolotāji par aušām vai kāds apzināti centīsies gremdēt mūsu kopīgo kuģi – Latvijas valsti. Katram ir jāapzinās savas vēlmes un jātiecas pēc tām, jāapzinās tiesības un jācīnās par tām. Tikai katra indivīda līdzdalība var dot pašam vēlamo rezultātu. Tādēļ jaunajā gadā novēlu katram atrast savas vērtības un nospraust mērķus zinot, ka mūsu valsts attīstības virziens ir visu mūsu mērķu summa un ka nekāda nauda nevar izmainīt attieksmi pret savu valsti. Atrodiet ticību sev, tā jums dos mērķu sasniegšanai nepieciešamo izturību un pārliecību.