Žurnālu bibliotēka [fail]

Vasarā kādu laiku sanāca paviesoties slimnīcā. Tur, garlaicības mazināšanai, lasīju žurnālus un pēc tam ar tiem mainījos ar palātas biedriem. Vēlāk (jau pēc slimnīcas) es secināju, ka žurnālu lasīšana ļauj pārslēgties no ikdienišķo problēmu risināšanas gaisotnes uz piedzīvojumu un estētikas pasauli. Līdz ar šo pārslēgšanās momentu es pat fiziski izjutu, kā saspringums vienas smadzeņu puslodes izlīdzinās un izzūd galvassāpes un atmiglojās redze. Ņemot vērā šo pieredzi, izlēmu, ka žurnālu lasīšana ir jāveicina.

Pirmais risinājums, kas man ienāca prātā bija – savā daudzstāvu mājā pie pastkastītēm novietot kādu vecu skapi ar uzrkastu, ka tā ir žurnālu bibliotēka, kurā mājas iedzīvotāji var apmainīties ar izlasītajiem žurnāliem. Taču manā mājā dzīvo viena tante, kas ļoti stingri kontrolē visus atkritumus, un nekam “vērtīgam” neļauj nonākt līdz atkritumu izgāztuvēm. Kad es prātā modelēju, kā risinātos situācija, kad šī tante ieraudzītu žurnālu bibliotēku, secināju, ka žurnāli momentāli pazustu. Un ja tos nepaņemtu tā tante, tad to izdarītu kāds cits. Tādēļ man radās ideja žurnālu bibliotēka v2.0.

Šoreiz es nolēmu ieviest žurnālu bibliotēku darba vietā. Jo skaidrs, ka darba vietā neviens anonīmi nevarētu piekļūt žurnāliem un izjaukt visu ideju. Lai realizētu šo ideju, es nosūtīju visiem e-pastu, ka ir tāda ideja un lai katrs atnes savus aktuālākos žurnālus. Pirmajā dienā es pats biju aizmirsis atnest žurnālus, tādēļ es nosūtīju vēl vienu e-pastu kurā piekodināju, lai visi uzliek atgādinājumus savos viedtālruņos, ka jāatceras paņemt žurnālus līdzi. Vēl pāris nedēļas mēs ik pa laikam sarunājāmies ar Alekseju, ka viņš nesīšot žurnālus, līdz viņš atnesa. Savukārt Dmitrijam pēc pieklājīgajām 7 reizēm, es vēl divas reizes atgādināju atcerēties paņemt līdzi žurnālus, bet tas nenotika. Beigu beigās žurnālu bibliotēka ir pārāk maza, lai tā piesaistītu kāda uzmanību.

Manā skatījumā ar zināšanām, tai skaitā ar literatūru, ir jādalās, jo tas ir kopējās lakbklājības labā. Jo tikai jauna informācija var dot pamatu jaunai analīzei un secinājumiem. Žurnālu izdevējiem šāda bibliotēka nenodara zaudējumu, jo rezultātā cilvēki nepērk mazāk žurnālus, bet vienkārši vairāk izlasa, turklāt šī izlasīšana var pat kalpot kā reklāma, kuras rezultātā kāds nopērk žurnālu kādu agrāk nav pircis. Domāju, ka ideja “žurnālu bibliotēka” izgāzās, jo es neņēmu vērā, ka cilvēki īstenībā negrib dalīties ar informāciju, turklāt tie negrib atklāt pārāk daudz par sevi, jo tas viņus var padarīt ievainojamus. Vēl viens trūkums ir - ja tavs kolektīvs ir vieni vienīgi IT cilvēki, kuru nostāja ir aptuveni tāda: “labi, labi es tulīt pabeigšu lasīt to, kas rakstīts Internetā un tad es uzreiz ķeršos klāt žurnālu lasīšanai.”.

Manuprāt “žurnālu bibliotēka” jeb ideja par kaut kādu produktu vai zināšanu koplietošanu nav slikta, bet ir nepieciešami pareizie apstākļi un pietiekami lieli centieni, lai to varētu realizēt.