KNL: Nodokļi Latvijā
Kā parasti esmu noskatījies KNL un man ir ko piebilst. Šoreiz par laimi bija daudz profesionāļu un izpalika politiskais lozungisms un demogoģija, kas liek manam asisnspiedienam paaugstināties.
Raidījuma pamatā tika iztirzāts Finanšu ministrijas izstrādātais nodokļu politikas dokuments, kurā, protams, nav minēti nekādi precīzi plāni un eksperti atzīst, ka dokuments vēl ir zaļš, bet ir svarīgs solis, kas ir sperts.
Kādi secinājumi man radās pēc raidījuma noskatīšanās?
Progresīvā IIN ieviešanā, lai tā dotu nepieciešamo fiskālo efektu, ir nepieciešams ļoti zems šie progresivitātes slieksnis. Tā vietā FM uzskata, ka jāskatās ir neapliekamā minimuma celšanas virzienā. Jā – tas ļautu samazināt nodokļu slogu mazajām algām, taču tā nav progresivitāte, jo šis neapliekamais minimums pienākas jebkādas algas saņēmējam. Šobrīd neapliekamis minimums ir 35Ls, tātad pilnīgi visiem algu saņēmējiem nav jāmaksā IIN 26% no šīs summas, kas ir 9,10Ls. Šī summa bruto algai virs 300 Ls vairs nav nozīmīga, līdz ar ko šī summa netiek efektīvi izmantota. FM plāns ir palielināt neapliekamo minimumu uz 90 Ls, kas ļautu ietaupīt 23,40 Ls katram algas saņēmējam. Šajā situācijā fiskālais efekts ir daudz iespaidīgāks, turklāt šo atvieglojumu saņem arī personas ar algām virs 700 Ls bruto, kurām šis atvieglojums nav visnepieciešamākais. Līdz ar to mans piedāvājums būtu likvidēt neapliekamo minimumu kā tādu un aizvietot to ar progresīvo ienākuma nodokli ar līdzvērtīgu fiskālu efektu. Rezultātā no valsts ieņēmumu/izdevumu viedokļa nebūtu lielas izmaiņas, taču mazo algu saņēmējiem būtu zemāki nodokļi nekā lielo algu saņēmējiem.
Vēl progresivitāte ir jāpiemēro pabalstu saņemšanā, ievērojot šo pašu principu, ka pabalstus lielākā apjomā saņem tie, kam tas vairāk nepieciešams. Piemēram, ja darbinieka alga ir bijus 300 Ls, tad viņa bezdarbnieka pabalsts vai māmiņu alga ir 100%, bet virs 500Ls saņem tikai 75% no bijušās algas. Tas vienlaicīgi arī samazinātu gadījumus, kuros cenšas deklarēt makslīgi paaugstinātus ieņēmumus, lai saņemtu lielākus pabalstus. Ir vēl virkne atvieglojumu, kurus var saņemt iedzīvotāji ar pietiekamiem ieņēmumiem, piemēram atvieglojumi par nestrādājošu laulāto. Šos atvieglojumus jāpiešķir tikai zemo algu saņēmējiem.
Vēl viens temats, kurš tika iztirzāts, ir ēnu ekonomikas apkarošana. Tika minēti daudzi dažādi virzieni, kuros būtu jādarbojas un tad tas dodu nepieciešamo efektu. Taču neviens nerunāja par manu mīļo veselības aprūpi. Ja pajautātu darba ņēmējam, kur, viņaprāt, nonāk no viņa algas nomaksātie nodokļi, atbilde būtu aptuveni tāda: ceļiem, skolām, policijai, veslelībai, pensijām. Tad skaidrs, ka ceļi, izglītība un policija mums nav vēlmēm atbilstošā kvalitātē, bet vairāk nodokļos mēs nevēlamies maksāt. Bet pensijas un veselības aprūpe ir vitāli svarīgi valsts sniegtie pakalpojumi. Lai iedzīvotājiem rastos vēlme maksāt nodokļus, tad jāpadara šie pakalpojumi proporcionāli pieejami veiktajām nodokļu iemaksām. Respektīvi ar pensijām jau eksistē 2. un 3. līmeņi, kuri mums ļauj uzkrāt līdzekļus vecumdienām. Taču veselības aprūpē pienākas visiem par velti, neatkarīgi no nomaksāto nodokļu apjoma, bet rezultātā mēs redzam, ka veselības aprūpei pietiek līdzekļi celtniecībai un lieliem iepirkumiem, bet nepietiek naudas primārās aprūpes sniegšanai. Tādēļ ir jāievieš obligātā veselības apdrošināšana, kas vienkārši būtu cits finansējuma pārdales mehānisms. Nauda ārstniecības iestādēm ienāktu par sniegtajiem pakalpojumiem. Ja veselības aprūpei paredzēto summu neiekasētu no algas nodokļiem, bet pirktu kā atsevišķu polisi, tad darbiniekiem varētu pirkt ienākumiem atbilstoša līmeņa polises. Respektīvi, augstāk apmaksātiem darba ņēmējiem arī vērtīgākas polises. Veselības aprūpes pakalpojumu pirkšanai bez polises jābūt dārgai un neizdevīgai, kā tas arī praktiski ir, taču līdzšinējās finansēšanas modelis paredz veikt tikai tos darbus, ko uzdod. Uzņēmumi, kas nemaksātu šīs polises, būtu mazāk pievilcīgas darba vietas darba ņēmējiem. Kā rezultātā šie uzņēmumi piesaistītu mazāk kvalificētu darba spēku, un ierobežotu sevi konkurencē ar citiem uzņēmumiem. Reālo ieņēmumu uzrādīšana veicinātu arī sociālā nodokļa ieņēmumu pieaugumu, kā rezultātā šo nodokļu likmi varētu arī samazināt, kas veicinātu uzņēmējdarbību un godīgu konkurenci.
Par samazinātajām nodokļu likmēm. Ir diskusijas un dāžadi argumenti, bet ja tiktu realizētas augstāk minētās lietas, tad ieguvēji būtu ne tikai darba ņēmēji un darba devēji, bet arī šie dīvainie eksportētāji, kas eksportē pakalpojumu iekšzemē. Ja mēs gribam politiski vienoties par to, ka viesnīcas un restorāni ir jāatvieglo no nodokļu nastas, tad mums ir jāatbild uz jautājumu: Vai šī samazinātā likme padarīs pakalpojuma cenu tik pievilcīgu, ka veicinās būtisku(no 50%) tūrisma pieaugumu? Šeit būtu vajadzīgs pētījums, lai argumentētu, bet varu pateikt, kā tas ir no manas privātās pieredzes. Braucu uz Lietuvu, Franciju un ASV – cenas atšķīrās diezgan krasi, bet es uz tām valstīm nebraucu dēļ viesnīcām un to cenām. Savukārt uz Somiju es braucu, jo biļetes cena bija 7 Ls turp un atpakaļ. Mans secinājums, ka ar nodokļu stimulēšanu viesnīcām nevar piesaistīt jaunus klientus, bet ir aktivitātes ar kurām var piesaistīt: pasākumu organizēšana, atlaides uz reisiem, tūrisma objektu izveide, reklāma. Šī PVN daļa, ko viesnīcnieki nevēlas iemaksāt valsts kasē, tomēr būtu iekasējama un iztērējama pasākumiem, kas rezultātā piesaistītu klientus šīm pašām viesnīcām. Par samazinātām likmēm zālēm vispār nevar runāt, kamēr nav sakārtots normāls mehānisms, kā nosaka zāļu cenu un kamēr nav likvidēta augstā korupcija un negodīgas konkurences apsākļi šajā sfērā. Tā vietā varētu noņemt PVN konkrētām pārtikas precēm. Dažos štatos ASV ir nodokļu atvieglojumi akcijas precēm ar domu, ka akcijas pārtikas preces pērk taupīgie iedzīvotāji, potenciāli tie, kam ir mazāki ienākumi, taču zāles pērk visi. Iespējāms, ka noņemt PVN likmi vajadzētu gala patēriņam paredzētiem produktiem: kartupeļiem, maizei (ar zemu sāls un cukura saturu), dārzeņiem, svaigām zivīm (bez sāls, kuru cena par kg ir zem 4Ls) utml.
SVF iesaka palielināt nekustamā īpašuma nodokli un arī kadastrālo vērtību tuvināt tirgus vērtībai. FM arī šeit saskata potenciālo nodokļu paaugstināšanas virzienu. Visiem zināms, ka nodoklis no nekustamā īpašuma pārdošanas darījuma tiek maksāts no kadastrālās vērtības, kas daudzos gadījumos atpaliek no tirgus vērtības, tādēļ parasti līgumā arī norāda kadastrālo vērtību, bet bankā jau aizņemas nepieciešamo summu. Šeit ir divi varianti - vai maksāt nodokli no reālās darījuma summas, ko būtu grūti nokontrolēt, vai palielināt kadastrālo vērtību, kas automātiski palielinātu ieņēmumu no nekustamā īpašuma nodokļiem. Turklāt ieteikums ir arī palielināt pašu nekustamā īpašuma nodokļa likmi. Tā kā Eiropas savienībā šis nodoklis daudzviet ir augstāks nekā pie mums, tad mums tas ir jāpaceļ, taču jāuzliek kaut kāds neapliekamais minimums iedzīvotājiem, kuru vienīgais mājoklis ir zem noteiktas kadastrālās vērtības, tādējādi pasargājot mazturīgos iedzīvotājus. Lai arī šobrīd nekustamā īpašuma tirgus ir iegrimis stagnācijā, tomēr šie likumi ir jāpieņem tagad, lai novērstu atkārtotu nekustamā īpašuma burbuļa veidošanos. Jo nekustamajā īpašuma tirgū drīzumā(~1 gads) beigsies recesija, to parādīs šo cenu inflācija. Un tas būs signāls, ka šīs ir zemākās nekustamā īpašuma cenas, kas ir ļoti svarīgs moments nekustamā īpašuma tirgus dalībniekiem un pircējiem.
Vēl ir mehānisms, kas netika raidījumā pieminēts. Nodokļu amnestija – uzņēmējs atnāk uz VID, izsūdz grēkus un turpina savu darbību, bet jau legāli. Šis mehānisms būtu jāiedarbina brīdī, kad tiktu izdarītas visas augšminētās darbības jeb nodokļu maksāšana padarīta par izdevīgāku nekā nodokļu nemaksāšana.
You can follow any responses to this entry through the RSS 2.0 feed. You can leave a response, or trackback from your own site.
par viesnīcu nodokli nepiekrītu, jo pie mums, ja brauc ir alternatīva (valsts bik augstāk vai zemāk + vēl dažas), kur +/- viss ir tā pat (nav ne kanjona ne veca dzeldz torņa) un tajā brīdī cenām gan ir nozīme.
Ja Denissz grib melnu mersedesu, viņam ir vienalga, ka Fiesta ir par 300 Ls lētāka par Corsu, bet ja viņam vnk vajag kkādu pārvietošanās līdzekli…
tas protams nenozīmē , ka paralēli nevajag strādāt pie pārējām Tevis minētām aktivitātēm.
Protams ir daudzas aktivitātes, kas būtu veicamas. Piemēram, tas pats mikro uzņēmumu atbalsts, par kuru vēl nav gatavi visi likumi. Un e-pārvalde, kas ļautu būtiski ietaupīt tautsaimniecībai. Birokrātijas mazināšana, procedūru vienkāršošana un optimizēšana. Virzieni ir daudz, bet daudz ir arī ministrijas, tā kā katram jādara savs darbs. Savukārt es ķeros atkal klāt pie programmēšanas.
P.S. Lietuvā viesnīcniekiem tādi paši nodokļi, bet ja rīko pasākumu, piemēram, Rīgā, tad nav nekāda pamata rezervēt viesnīcu Polijā.
JA rīko, bet ja ir tā, kā tagad ka nerīko, neveicina, neveido, tad piedzerties/nodr…ies, vnk pastaigāt pa subtropu skaisto dabu, … ,tad var arī braukt uz lētāko no vienādajiem.
par neapliekamaa iin atcelshanu un progresiivaa iin ievieshanu piekriitu. tikai es liidz galam nesaproti NiN piemeeroshanu principaa. tu cilveeks straadaa un pelni algu – par to tu maksaa iin. tad tu nopeerc maaju un maksaa NiN. kaapeec no vienas summas man divreiz jaamaksaa nodoklji un pie tam veel katru gadu. tad sanaak ka man ir lielaaka motivaacija visu noteereet, nevis investeet nek. ipasumaa. lai gan pats esmu gramatvedis saaku aizdomaaties par NiN nepiecieshamiibu. ja kaadam bieziitim ir villa juurmalaa, tad tik un taa vinjam jaabuut nomaksaajusham gana lielu iin. tas ka shkjeele, shlesers un lembergs kopaa maksaa nodokljos mazaak kaa parasts iedziivotaajs ir cits jautaajums:D
par kampēju, buldozeru un soprāno – labz.
Ir iespējams saņemt naudu ne no algas: dividendes, depozīta procenti, akciju tirdzniecība utt. Var pārdod savu mašīnu vai dzīvokli un tērēt to naudu nemaksājot nekādus papildus nodokļus. Nelegāla biznesa darboņi vispār maz ko maksā nodokļos. Toties nekaustamajam īpašumam ir viena laba īpašība, tas ir nekustināms un līdz ar to ir ļoti viegli noteikt, kur tas atrodas un kam tas pieder. Visiem neatkarīgi no ienākumiem ir kaut kur jādzīvo, un šis ir indikators, kurš parāda cik cilvēks ir pārticis un nevis to cik viņš ir nomaksājis nodokļos. Tādēļ arī tagad ir apliktas dividendes utml, jo cilvēki kas ir uzņēmumu īpašnieki jau arī izmanto tās pašas valsts sniegtās iespējas, lai šo peļņu iegūtu.
Varētu jau braukt uz kādu Āfrikas valsti, bet vai tur būs iespējams atrast kvalificētu darbaspēku, vai būs iespējams elektroniski iesniegt grāmatvedības atskaties, vai bez kukuļa varēs saņemt vajadzīgās atļaujas – šo visu garantē valsts un jo vairāk naudas nonāk valstij, jo kvalitatīvākus pakalpojumus tā var sniegt.
FM ir pozīcija, ka nodokļu masai nevajadzētu pārsniegt pašreizējo (~30% no IKP), tas nozīmē, ka jāpanāk lai privātais sektors sāku vairāk pelnīt. Bez ēnu ekonomikas apkarošanas, vēl vajag arī stimulēt uzņēmējdarbības uzsākšanu. Vajag lielāku atbalstu uzņēmējiem, piemēram, konsultācijas – pie tām ir ļoti grūti piekļūt, turklāt par savām kļūdām bieži vien ir jāmaksā sods. Tā vietā visiem būtu izdevīgāk, ja inspektors tev savlaicīgi piezvanītu un nokonsultētu. Tas pats ir ar Eiropas līdzekļiem, kurus neprotam apgūt, savukārt tie, kas ir apguvuši projektu taisīšanu, cep augšā vienu pēc otra – tautsaimniecībai nevajadzīgu projektu, par ko mēs pēc dažiem gadiem kodīsim pirkstos, jo kad naudiņa it kā krīt no gaisa tad mēs to iztērējam lūpkrāsām un lokšķērēm, bet lai atdotu naudiņu mēs raksim zemi 12 stundas dienā, bet būtu varējuši nopirkt ekskavatoru. Sabiedrībai ir vajadzīgs pārejas modelis no sociālisma uz kapitālismu, vajadzīgs skolotājs, kurš aiz rociņas aizved un parāda ko un kā darīt, pēc tam nākamās paaudzes jau labāk būs apguvušas naudas smaržu.
Vienīgais ko valdība dara ir paceļ nodokļus, bet tā nesaprot, ka no bankrotējušiem uzņēmumiem un bezdarbniekiem neko neizspiedīsi.
Jautājums vēl ir par to cik tad ir tie bezdarbnieki. Cik cilvēki šobrīd saņem bezdarbnieka pabalstu un arī tiek nelegāli nodarbināti? Cik uzņēmēji nomaksā nodokļos? Tos kas ir nasta valsts budžetam ir jāapmaksā no nodokļu maksātāju ieņēmumiem. Sabiedrības morālo stāju nevar mainīt vienā dienā. Taču to var aplēst un uz tās balstoties pieņemt likumus un nodokļu normas, kas efektīvi nodrošinās valsti ar ienākumiem – veicinot godīgu konkurenci, un nodokļu maksāšanas pievilcīgumu.
Par šādām izmaiņām var vienoties ekonomisti un jebkuri cilvēki, kam ir makro ekonomiska domāšana, bet nevar vienoties partijas, kuras lobē privātas intereses, jo tās ir neracionālas, bet principiālas.
Valsts politiku nosaka vēlētāji izvēlot partiju, kas viņu interses pārstāvēs, bet vakar televīzijā dzirdēju interviju, kur viena tante stāstīja, ka vienmēr ir balsojusi par TP un Šķēli, lai arī tie rugāji viņai nepatīkot. Tad jautājums vai viņas prāt valsts uzņēmumu privatizēšana par sviestmaizi, priviliģēta valsts dotāciju izmantošana savā uzņējdarbībā utml ir tieši tas, kas nepieciešams Latvijai. Vai varbūt politiskā nespēja vienoties par ekonomikas nepārkarsēšanas plānu vai dažu lielo uzņēmēju interešu lobēšana ir tieši tas, kas ko vēlētājs ir vēlējies saņemt. Diemžēl demokrātija nozīmē, ka vara ir arī nezinīšiem un neprašām, kas var to nodot noziedzniekiem un neprofesionāļiem, bet cietēji no tā ir pilnīgi visi, izņemot šī šaurās privāto, lobētu interešu grupas pārstāvjus.