Servisu pavasaris

Pavasarim punktu pielika no mājas jumta krītošie ledus gabali. Četras nedēļas vēlāk, atgriežoties no servisa ar nomainītu priekšējo stiklu un pārkrāsotu spārnu un motora pārsegu, secināju, ka ir iestājusies vasara un ziemas riepas ir jānomaina. Riepu maiņas servisā tika secināts, ka divas no vasaras riepām ir deformētas un ir metamas ārā. Vēlāk tika konstatēts, ka arī viena ziemas riepa ir deformēta un arī viens disks ir deformēts un tas jālabo. Atvadoties no prāvas naudas summas, es devos prom no riepu servisa ar uzliktu rezerves riteni.

Vēl sēžot servisā, es lasīju avīzē, ka viens ceļu būvnieks ir apsūdzējis cita uzvaru konkursā iepirkuma uzraudzības birojā un ceļa seguma nomaiņa nenotiks plānotajā laikā, tādēļ pašvaldība slēgs vēl vienu līgumu, kura laikā aizlāpīs bedrītes, līdz brīdim, kad būs noskaidrots likumīgais konkursa uzvarētājs, un tas tad beidzot varēs noņemt šo bedraino seguma daļu un uzklāt pilnīgi jaunu asfaltu. Vēlāk braucot, es pamanīju vēl kādu faktu, kā valsts un pašvaldība rīkojas iedzīvotāju interesēs. Lai nodrošinātu cilvēku drošību un saglabātu viņu riepas un diskus neapskādētus, pašvaldība ir uzlikusi ceļa zīmi 30 km/h (it kā kāds pa to bedraino ielu taisītos braukt ātrāk), bet ja kāds tomēr brauc ātrāk, tad valsts ir parūpējusies par noziegumu un negadījumu prevenciju, noliekot ceļu policijas ekipāžu, kas stingri vēro vai kāds pārgalvis nebrauc pilsētā, piemēram, uz 50 km/h.

Es neesmu no tiem, kas gaužas, ka pie mums ir sliktākie ceļi un lielākie ceļu nodokļi. Domāju, ka pie mums nodevas par transportlīdzekļu izmantošanu privātām vajadzībā ir parāk zemas, bet lai precīzi pateiktu kādai ir jābūt šai summai, ir nepieciešams pētījums, kurš pateiktu kāds ir visoptimālākais ceļu uzturēšanas modelis.

Savukārt, es esmu no tiem, kas gaužas, ka sistēma un tās veidotāi ir slikti un tas būtu jāmaina. Bet kā es saprotu, šobrīd sabiedrībā un politikā galvenā ideoloģiskā izšķiršanās ir vai zagt, melot un krāpties vai tomēr to nedarīt, tā vietā lai izlemtu vai likt lielāku akcentu, piemēram, uz izglītību, lauksaimniecību vai sociālajiem pabalstiem. Kādēļ konkursā nevarētu uzvarēt tas piedāvājums, kurš ir kvalitatīvākais un lētākais, nevis sarunātākais un čomiskākais. Ir pagājuši 20 gadi, kopš neatkarības atgūšanas – vairs taču nevarētu norakstīt savu zemo morālo stāju uz Padomju savienības negatīvo ietekmi uz attieksmi pret kapitālu, valsti un koplietošanas precēm un pakalpojumiem.

P.S. Nav jau tā, ka visi būtu melīgi, negodīgi un neprofesionāļi. Bet šādu cilvēku īpatsvars valsts pārvaldē ir nepieņemami augsts. Valsts ir augstas morālās attīstības instruments, kuru nevar dot lietot nepietiekami attīstītiem politiķiem. Godīgā, prefesionālā un atbildīgā sabiedrības daļa to nav pelnījusi. Paldies tiem Jelgavas pašvaldības policistiem, kuri nakts laikā atklāja, ka ledus ir izsitis mašīnas stiklu un uzmeklēja mani, lai par to paziņotu, jo īpaši tad, kad viņu apgaitas mērķis bija konstatēt vai nav nepieciešams likvidēt plūdu radītās sekas.