Deklarācijas par neatkarības atjaunošanu 20. gadadiena
Šīs deklarācijas saturs īsumā ir tāds:
Latvijas Republikas pievienošana PSRS ir militāras agresijas rezultāts un ir prettiesiska, tādēļ tiek atjaunoti Satversmes sapulces pieņemtās Satversmes punkti, kuros ir teikts, ka Latvija ir neatkarīga, demokrātiska valsts, kurā vara pieder Latvijas tautai.
20 gadus kopš šī brīža Latvija ir strauji attīstījusies. Gluži kā bērns, kurš katru dienu uzzina un iemācās tikpat daudz jauna kā līdz šim. Šis process ir bijis tik straujš, ka neparedz parasto sabiedrības attīstības scenāriju, kurā vecāki nodod savas zināšanas saviem bērniem. Šis ir bijs laiks, kurā daudzi pirmo reizi piedalījās referendumā, brīvi pārvietojās pa Latvijas teritoriju un ārpus tās, atklāti pauda un vērtēja citu uzskatus, aizņēmās naudu no bankas, izmantoja Internetu, noskatījās Holivudā uzņemtu filmu vai nodarbojās ar uzņēmējdarbību.
Kā pirms 20 gadiem, tā arī šodien vēl eksistē cilvēki, kas uzskata, ka Latvijas neatkarības atjaunošana ir kļūda. Bet tas būtu jāuzskata par izņēmumu – mazohismu vai izmisumu, nespējot attīstīties laikam līdzi. Viens no argumentiem pret Latvijas neatkarību bija tas, ka mūsu valsts nevarēšot pastāvēt patstāvīgi, bez varenās Krievijas (oficiālās PSRS mantinieces) atbalsta. Lai arī ir rādītāji kā, piemēram, uzskatu paušanas brīvība, kas nav matemātiski salīdzināmi, ir indeksi, kuri parāda kādā virzienā Latvijas republika ir attīstījusies, kopš atdalījās no Padomju Savienības.
- IKP uz vienu iedzīvotāju (Pasaules Bankas pētījums) – Latvija (38. vieta); Krievija (42. vieta);
- Tautas attīstības indekss (HDI) – Latvija (48. vieta); Krievija (71. vieta);
Šie rādītāji skaidri parāda, kas ir Latvijas talants – demokrātiska un izglītota sabiedrība. Sabiedrība Latvijā sastāv no tik daudziem inteliģentiem un zinošiem ļaudīm, ka taisni vai jābrīnās, kā tādai sabiedrībai varēja rasties tik vājš likumdevējs. Šeit runa ir par motivāciju. Izaugsmes un skriešanas gados daudziem nebija laika apskatīties apkārt un saskatīt savu lomu valsts mehānismā. Nu skrējiens ir pierimis un nākamie 20 atjaunotās neatkarības gadi būs brieduma gadi, kuri nostiprinās vērtības, uz kurām lēnām, bet nepārtraukti esam tiekušies. Tie, kas saka, ka latvietis ir skaudīgs un nespēj strādāt komandā un dalīties ar zināšanām, tie vērtē to latvieti, kāds tas bija uzspiestā režīmā, kurā valsts ir bijusi viņa ienaidnieks. Ja skatamies senāk pagātnē, tad redzam, ka latvietis nekad neatteiks ceļiniekam naktsmājas un labprāt dos jaunākam puisim viedu padomu.

Šie secinājumi ļauj man domāt un būt optimistiskam par Latvijas ekonomisko izaugsmi un nacionālās identitātes saglabāšanu.
Paldies Latvijas patriotiem, es noņemu cepuri Jūsu vieduma priekšā. Jūs esat tie, kas nosaka Latvijas likteni, nevis gaisa jaucēji – pērkamie ļaudis un Kangari kvadrātā.
You can follow any responses to this entry through the RSS 2.0 feed. You can skip to the end and leave a response. Pinging is currently not allowed.