Tikšanās ar skolniekiem

Tikko esmu atgriezies no Bauskas 2. vidusskolas, kurā es tikos ar 12. klašu skolniekiem. Jāteic, ka tas bija arī man treniņš uzstāties sabiedrības priekšā, diskutējot par morāles vērtībām, politiskiem un ekonomiskiem procesiem. Taču mans galvenais vizītes mērķis bija popularizēt sabiedrības iniciatīvu un morālās vērtības, kas pielietotas ilgtermiņā, ļauj notikt progresīvām pārmaiņām, kas pozitīvi ietekmē visu sabiedrību.

Ko tad es teicu savā runā?

Pastāstīju, ka ir radusies “Meierovica biedrība par progresīvām pārmaiņām”, un lai arī neesmu tiešā biedrības uzdevumā, taču šīs pamatvērtības, kurās ar biedriem esmu vienprātīgs, liek man tā rīkoties. Biedrība ir paredzēta, lai iespaidotu politiku, bet es kā jaunākais no biedriem skatos tālā nākotnē un uzsveru, ka politiķi nav atbraukuši no citas valsts vai planētas, bet tie drīzāk ir sabiedrības spogulis, tādēļ es uzstājos skolā. 12. klase ir laiks, kurā notiek būtiska izšķiršanās par savu tālāko likteni. Trīs pamatvērtības, kuras es dažādā kontekstā un atkārtoti pieminēju savā runā,  ir: Godīgums, Atbildība un Izcilība. Ilustrēju šo vērtību pielietojumu ar tādiem piemēriem kā: “Ja tu brauc ar mašīnu un pārsniedz ātrumu, tev jāapzinās sava atbildība gan pret mašīnā sēdošajiem, gan citiem satiksmes dalībniekiem”. Šī pati analoģija ir pārnesama uz neseniem notikumiem, kad valsts vadītāji nespēja atbildīgi vadīt valsti un rezultāts ir smagās ekonomiskās recesijas sekas. Es stāstīju par to, ka Latvija ir jauna valsts un mums ir tik daudz kas jāapgūst, mēs esam kā skolnieki, kuri pirms eksāmeniem ir attapušies, ka nu ir kaut kas jādara. Diemžēl, šī straujā attīstība mums bieži vien neļauj nodot zināšanas parastā veidā, piemēram, daudziem vecāki nevar sniegt padomus, kā ņemt kredītus, vai veidot uzņēmumus, tas nozīmē, ka mēs vēl ilgu laiku dzīvosim reformu gaisotnē, kurā jebkuram būs nemitīgi jāpapildina savas zināšanas. Ekspertīze sabiedrībā ir bijusi arī pirms krīzes, taču sabiedrība nav spējusi panākt, lai tajā pietiekami ieklausās. Tas nozīmē, ka līdzīgi domājošiem cilvēkiem ir jāapvienojas biedrībās un jārunā par konkrētām problēmām, risinājumiem un likumdošanas izmaiņām. Grieķijas protesu un mūsu 13. janvāra piemērs rāda, ka sabiedrībai ir vēlme ietekmēt procesus valstī, taču šī vēlme nedrīkst izpausties destruktīvi.

Jautājumi un atbildes (J un A).

J: Vai Meierovica biedrība (MB) ir Vienotības atbalstītāji?

A: MB atbalsta Vienotību tāpat kā jebkuru citu politisku organizāciju, kura atbilst biedrības pamatvērtībām. Pašā biedrībā ir dažādu partiju pārstāvji un tas nozīmē, ka mēs cīnamies par idejām, nevis par politiskām partijām. Jebkuršs politisks spēks, kurš atbilst šīm vērtībām un ir tik demokrātisks, lai uzklausītu sabiedrības prasības un ekspertus, ir atbalstāms.

J: Kāds ir mans viedoklis par to, ka nepilsoņiem nav tiesības balsot.

A: Es neesmu cilvēktiesību eksperts un šis būtu tieši šāds – juridisks jautājums, līdzīgi, kā homosēksuālu cilvēku tiesības un daudzu dažādu citu grupu tiesības, kuras Latvijā vēl netiek pietiekami kvalitatīvi aizstāvētas. Šai problēmai ir divas puses. No vienas puses ir cilvēki, kas Latvijā ir dzīvojuši visu mūžu, kuriem tagad ir jāpierāda sava piederība šai valstij. Tas kādam var likties pazemojuši un, manuprāt, ir cilvēktiesību pārkāpums. No otras puses ir vēlme saglabāt Latvijas pamatnāciju, jāņem vērā, ka Latvijā dzīvo tikai 2,2 miljoni iedzīvotāji. Salīdzinājumam: 2.5 miljoni dzīvo vienā Ņujorkas rajonā – Bruklinā. Tas nozīmē, ka Latvija ir maza valsts un nepareizi lēmumi var ilgtermiņā iznīcināt latviešu nāciju, kāda tā pastāv šodien. Šai problēmai nav ātra risinājuma. Iespējams, ka šāds nepilsoņa statuss ir kļūdais no šīs dienas skatījuma, bet jāatcerās, ka Latvijas iedzīvotāju vairākums baidījās par to, ka Latvija var atkal nonākt Padomju Savienības sastāvā un tādēļ centās izvairīties no šī riska. Ir pagājuši 20 gadi un nu šis risks vairs nav tik biedējošs, taču jāņem vērā ekonomiskā situācija valstī, kas var likt cilvēkiem rīkoties izmisīgi un neprātīgi, tādēļ šo situāciju vajadzētu uzlabot tā, lai visu pušu cilvēktiesības un vēlmes tiktu ievērotas.

J: Vai MB eksistēs arī pēc vēlēšanām un kādi tieši būs tās darbi nākotnē.

A: MB mērķis ir nodrošināt šo atgriezenisko saiti ar politiķiem. Tas nozīmē, ka mūsu darbība nedrīkst pierimt pēc vēlēšanām, bet ka tieši tad tai ir jāpalīdz realizēt labās idejas. Taču jāņem vērā, ka MB ir sabiedriska organizācija, kura pastāv uz biedru entuziasma pamata, tas nozīmē, ka biedrības darbība var perioski aktivizēties un arī pierimt. Tadēļ būtiski ir pulcēt aktīvus biedrus, kuriem ir idejas un vēlme kaut ko darīt biedrības mērķu vārdā. Neviens nevar pateikt, ko tieši panāks biedrība un ko tieši tā izdarīs, jo tas būtu diktāts un tas būtu pretrunā ar demokrātisku diskusiju procesu.