Double-Dip (diletants mērcē)

Vasarā LTV ziņas bija nolēmušas, ka es esmu atvaļinājumā un varu iztikt ar multenēm no rīta. Diemžēl, multenes vairs nav tās kas agrāk, tadēļ sāku skatīties Bloomberg un nu pēc mēneša skatīšanās esmu kļuvis par baigo “ekspertu” (drīzāk jau diletantu) attiecībā uz investēšanu un globālo ekonomikas stāvokli.

Bloomberg kādu brīdi atpakāļ populāri bija runāt par Double-Dip, jeb atkārtotu recesiju (iespējams Bloomberg visu laiku runā tādā satrauktā tonī?). Tā kā par tiem ekonomistiem, kuri esot paredzējuši 2008.gada recesiju, lielākā daļa cilvēku uzzināja tikai pēc tam. Tā arī es nolēmu iemēģināt roku un izteikt savas prognozes par turpmāko globālo notikumu gaitu. Es nenodarbojos ar šarlatānismu, es tikai aicinu cilvēkus pafantazēt šajā virzienā.

Lielos vilconos pasaules indeksi izskatās līdzīgi, tādēļ izmantojot līnijas tālāk pavilkšanas metodi esmu modelējis, kā tālāk varētu attīstīties šo indeksu vērtība.

Daudzas valstis, lai sildītu savu ekonomiku ir veikušas kaut kādas injekcijas savās ekonomikās, jeb sildījuši tās, kā rezultātā krietni ir pieaudzis šo valstu publiskais parāds. Šeit mēs varam “priecāties”, ka Latvijai nekā nebija, lai sildītu ekonomiku, bet mums tik un tā ir milzīgs publiskais parāds. Lai nu kā, Eiropas valstu iekšzemes kopprodukta pieaugums ir zems vai negatīvs, savukārt Āzijā briest dažādas problēmas. Nekustamā īpašuma burbuļa plīšana Ķīnā. Japāna – jenai proporcionāli lielais pieaugums, kas rada grūtības eksportētājiem. Savukārt Amerikā bezdarbs turpina pieaugt, bet investori skatās drošu investīciju virzienā, kā rezultātā ražotājvalstīm samazinās gan imports gan eksports. Līdz ar to samazinās arī enerģijas patēriņš, kas savukārt liek pazemināt šo resursu cenas.

Protams, ka mēs līdzīgi kā filmās, gaidīsim, kad Amerika izglābs pasauli. Taču, iespējams, Amerika ir uzvedusies kā populārs, bet trakulīgs jaunietis, kuram nu nākas atbildēt par jaunības kļūdām. Diemžēl, tas ko Amerika varētu darīt, ir vēl viens piegājiens ekonomikas sildīšanai, bet kā pierādīja iepriekšējie mēģinājumi, efekts ir īslaicīgs, turklāt tagad samazinājies ir naudas aprites ātrums, kas neļauj ar vienkāršu naudas sadrukāšanu atrisināt ekonomiskās problēmas. Turklāt publiskais parāds ir milzīgs. Valdība cenšas to ierobežot, bet tā rezultātā darbu zaudē daudzi potenciālie pircēji. Kongress nesen apstiprināja finansējuma palielināšanu aizsardzībai. Jāsaka, ka šāda rīcība ir kā minimums nepopulāra sabiedrības acīs. Ja vēl sastings tie aktīvi, kas investēti Āzijā, tad Amerikai būs jāķeras klāt kādiem jauniem un radošiem risinājumiem. Ja apskatāmies vēsturē uz lielo depresiju, tad iespējamais risinājums vairs nešķiet nemaz tik radošs. Citiem vārdiem – karadarbība paaugstina resursu cenas un atdzīvina tirgus.