Džini koeficients vēlēšanu programmās

Iepazinos ar pētijumu no Jāņa Ošleja tvīta: “Why Greater Equality Makes Societies Stronger“. Sabiedrības ienākumu vienlīdzīgumu var norādīt ar Džini koeficientu no 0..1, kur 0 – ja sabiedrība ir pilnīgi vienlīdzīga pēc ienakumu līmeņa, bet 1 – pilnīgi nevienlīdzīga. Uz Eiropas valstu fona Latvija izceļas ar augstu šo koeficientu – 36 (2005.gadā). Citiem vārdiem sakot mums ir daudz nabagu un daudz bagāto.

Minētais pētījums rāda, ka garīgo slimību izplatība ir biežāk sastopama valstīs, kur ir lielāka ienākumu nevienlīdzība. Arī pusaudžu dzemdētāju un narkotiku lietotāu skaits ir lielāks nevienlīdzīgāku ienākumu valstīs. Apcietināto iedzīvotāju skaits arī ir augstāks valstīs, kurās ir augstāka ienākumu nevienlīdzība. Šādās valstīs arī bērnu piedzīvotā vardarbība un pamestās mācības ir augstākā līmenī. Vienlīdzīgāku ienākumu zemēs darba stundas ir īsākas, lai arī to iedzīvotāji izmet vairāk atkritumus, tomēr tāda sabiedrība ir inovatīvākā nekā valstīs ar nevienlīdzīgāku ienākumu līmeni. Veselības un sociālās problēmas ir daudz mazāk vienlīdzīgu ienākumu zemēs.

Tātad daudz no samilzušajām problēmām Latvijā, iespējams, ir radušās tieši šīs nevienlīdzības dēļ. Vai tas nozīmē, ka būt par miljonāru ir slikti? Nē. Bet jautājums, vai ir iespējams kļūt par miljonāru, ja tev apkārt nav neviena, kurš strādā 8 stundas dienā, par 300 Ls mēnesī? Vai miljonāri jūt sociālu atbildību pret pārējo sabiedrību? Diemžēl, kā rāda notikumi, tad daudzi miljonāri/oligarhi, nejūt morālu atbildību, turklāt viņi stimulē šīs nevienlīdzības pieaugumu. Demokrātijai, šādi oligarhi nāk par sliktu, jo viņi lobēšanai var izmantot tādus līdzekli kā naudu un korupciju. Oligarhu intereses var nebūt kāda viena konkrēta cilvēka prasības, bet uzņēmumu, uzņēmēju grupas vai tamlīdzīgas intereses, līdz ar to šie lēmumi tiek virzīti it kā daļēji sabiedrības interesēs. Tomēr iedziļinoties augšminētajā pētijumā var secināt, ka absolūts sabiedrības vairākums varētu būt ieinteresēts tieši vienlīdzīgākā ienākumu regulējumā. To, iespējams, ir sapratušas politiskās partijas, bet varbūt tās vienkārši nevēlas piedzīvot laikus, kad sabiedrība būs novesta tādā stāvoklī, kurā tā vairs nespēs pati sevi uzturēt un šāds stāvoklis arī oligarhiskiem veidojumiem nebūs vēlams.

2010. gada vēlēšanu programmās tiek solīts:

Atbildība:

• Ieviest progresīvu un taisnīgu sistēmu iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanā algām virs 1000 latiem – bagātie maksā vairāk.
• Paredzēt regresīvu nodokļu sistēmu ģimenēm ar bērniem – par katru bērnu ģimenē samazināt gan nekustamā īpašuma, gan iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Par prezidentālu republiku:

• Mēs nepaaugstināsim nodokļus tuvākos 15 gadus, tikai pazemināsim!

PCTVL:

• Ieviesīsim fiksētu pazeminātu nodokļu likmi mazajiem uzņēmumiem. Katrs strādājošais iegūs tiesības izmantot daļu no sava ienākuma nodokļa medicīnas pakalpojumu, veselības apdrošināšanas un izglītības apmaksai.
• Pilnīgi atcelsim ienākuma nodokli pensijām.

Pēdējā partija:

• Nevienlīdzība jāmazina ar progresīvu nodokļu sistēmu, palielinot neapliekamo minimumu un samazinot nodokļu likmi mazākām algām.

PLL:

• Nodokļu sloga pārcelšana no darbaspēka uz īpašumu un kapitālu, padarot lētāku darbaspēku un veicinot nodarbinātību;
• Saglabāt pazeminātās 10% PVN likmes un ieviest jaunas samazinātās PVN likmes pienam un maizei;
• Ienākumiem līdz minimālajai algai, kas šobrīd ir 180 lati, ir jābūt brīviem no nodokļiem. Ienākumiem no 180-540 latiem ar nodokli neapliekamais minimums būtu 100 lati, ienākumiem no 540-900 latiem – neapliekami būtu 50 lati, bet virs 900 latiem visi ienākumi tiktu aplikti ar pilnu ienākuma nodokli. Pie tam, oficiāli reģistrētās laulībās, kurās ir vismaz viens bērns, ienākumus aprēķināt kā vidējo aritmētisko no abu laulāto ienākumiem.

Saskaņas centrs:

• Mēs atbrīvosim uzņēmējus no pārmērīgā nodokļu sloga par darbaspēku un pievienoto vērtību. Mēs veiksim zemesgabalu pārvērtēšanu saskaņā ar to izmantošanu un īstenosim saprātīgu zemes nodokļu politiku. Tas radīs motivāciju racionāli izmantot zemi, mazinās spekulācijas ar to, novērsīs jauna cenu burbuļa veidošanos nekustamā īpašuma tirgū. Ēkas tiks apliktas ar minimāliem nodokļiem, bet nelielas dzīvojamās telpas platības no nodokļiem tiks atbrīvotas. Mēs ieviesīsim taisnīgu progresīvo nodokli: jo lielāki ienākumi – jo lielāks nodoklis.

Tautas kontrole:

• Neapliekamās algas minimums pakāpeniski tiek pielīdzināts iztikas minimumam;

TB/LNNK:

• Lielāki nodokļi patēriņam, kapitālam, neefektīvi izmantotiem resursiem un mazāki darbaspēkam un maziem uzņēmējiem.
• Celsim ar nodokli neapliekamo ienākumu minimumu un neapliekamo minimumu par katru apgādājamo – ar pieaugumu par katru nākamo bērnu. Būtiski paaugstināsim ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamos izdevumus par medicīnas un izglītības pakalpojumiem.

Vienotība:

• Lai īstenotu sabiedrības solidaritātes mērķus, samazinātu sabiedrības nevienlīdzību, kuru raksturo Džini koeficients, un nodrošinātu bezdeficīta budžetu vidējā termiņā, saglabāt Latviju kā vidēji zema nodokļu sloga valsti. Īstenot pakāpenisku nodokļu sloga pārdali no ienākuma nodokļiem, uz patēriņa, kapitāla un īpašuma nodokļiem, nodrošinot sociālo taisnīgumu un veicinot tautsaimniecības attīstību. Spert pirmos soļus nodokļu sistēmas progresivitātes ieviešanā – paaugstinot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu, kā arī paaugstinot nekustamā īpašuma nodokli apdzīvojamai platībai, vienlaicīgi nodrošinot kompensējošu mehānismu mazturīgajiem.
• Līdz ar fiskālās situācijas stabilizēšanos īstenot nodokļu samazināšanu darbaspēkam, vienlaicīgi atjaunojot regulāru minimālās darba algas un ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamā minimuma paaugstināšanu. Pakāpeniski palielināt attaisnotos, ar IIN neapliekamos izdevumus par ieguldījumiem izglītībā, veselībā, 3. līmeņa privātajā pensijas uzkrājumā.

ZZS:

• Nodokļu sistēmu padarīt uzņēmējdarbībai atbilstošāku un sociāli taisnīgāku.
• Ieviest progresīvo iedzīvotāju ienākumu nodokli ar slieksni no 1000 latiem.
• Ieviest neapliekamo minimumu nekustamā īpašuma nodoklim.

Lielā mērā partiju piedāvātā rīcība attiecībā uz ienākumu regulējumu ir vērsta uz Džini koeficienta samazināšanu. Šeit gan jautājums, ja jau tāda vienprātība, tad kur šīs partijas bija visu šo laiku. Droši vien ir partijas, kas krīzies laiku, lai piedāvātu iedzīvotājiem nepieciešamus risinājumus, bet īstenībā neplāno tos realizēt. Manuprāt, uzticēt mazināt oligarhu graujošo ietekmi uz sociāliem jautājumiem pašiem oligarhiem ir tipisks “āzis par dārznieku” gadījums, kas nevar dot nepieciešamo efektu. Savukārt ekstrēmi nacionāli noskaņotas partijas piesaista vēlētājus, kuri alkst vēsturisko notikumu atriebības vai vienkārši nevēlas apgūt latviešu valodu, līdz ar to ne šīm partijām ne to vēlētājam nav būtiski nodokļu jautājumi. Jāņem vērā, ka Latvija šobrīd aizņemas un vēl joprojām tērē vairāk nekā nopelna – tas varētu būt faktors, dēļ kura tuvākajos gados neko neizdosies tā pa īstam atvieglot, bet tikai palielināt slogu līdz šim neapliktiem nodokļu objektiem. Tiešām labs mehānisms, kā pasargāt mazāko ienākumu guvējus ir apliekt pārtiku ar samazinātu PVN likmi, pētnieki sakot, ka ES ir tikai trīs valstis, kurām nav samazināta PVN likme pārtikai: Latvija, Igaunija un Dānija. Savukārt, Dānijā visi pārējie nodokļi ir tik progresīvi, ka tā ir visvienlīdzīgāko ienākumu zeme pasaulē.