Kad būs elektroniskās vēlēšanas?

Dažādas sabiedriskas iniciatīvas izmantojot Internet ir kļuvušas par ikdienu. Piemēram, ziedojam tiem vai palīdzam tam, ejam uz turieni, izsakām viedokli par šo vai to notikumu. Šīs pašas tehnoloģijas varētu pielietot, lai realizētu likumā noteiktās pilsoņu tiesības. Diemžēl, tīri tehniskas nepilnības liek domāt, ka demokrātijas iespējas tīšām netiek attīstītas atbilstoši laikmetam. Lai rastu skaidrojumu šī brīža situācijai uzrakstīju vēstuli uz Centrālo vēlēšanu komisiju.

Interneta lietotāju skaits nemitīgi pieaug. 2010.06.11 TNS Latvia pētījums rāda, ka vidēji 60% Latvijas iedzīvotāju izmantojuši internetu pēdējo 7 dienu laikā (saite). Un tas ir ļoti loģisks rezultāts tam, ka informācijas nozīmes īpatsvars ir ļoti pieaudzis un Interneta izmantošana ir veids, kā ātri un lēti apmainīties ar šo informāciju. Internetu ir iespējams izmantot arī lai ekonomētu valsts un katra indivīda līdzekļus, dodot iespēju veikt informācijas apmaiņas pakalpojumus izmantojot Internet. Es esmu iepazinies ar Centrālās vēlēšanu komisijas(CVK) priekšsēdētāja viedokli, ka Latvijas sabiedrība nav gatava interneta balsošanai (saite). Par labu šādas sistēmas ieviešanai es neminēšu ne vēlētāju aktivitāti, ne progresīvismu ne citus pozitīvus efektus, kuri augšminētajā rakstā ir atspēkoti. Es gribu minēt tikai finanšu līdzekļu ekonomiju, kas ir tik būtiska mūsu valsij tuvākajos gados. Kā zināms, lai nokļūtu vēlēšanu iecirknī daudzi izmanto auto transportu, kurš darbojas ar importētu degvielu, turklāt cilvēkiem ir jāvelta laiks, lai veiktu šīs darbības. Vēlāk balsu skaitīšana ar rokām viennozīmīgi izmaksā dārgāk nekā to spēj veikt dators. Es piekrītu, ka sistēmas ieviešana būs dārga, bet tā būs ļoti vērtīga investīcija no kuras iegūs visi pilsoņi. Ir liecības, ka CVK līdz šim ir rūpējusies par to, lai vēlētājiem būtu pēc iespējas plāšākas iespējas nobalsot: gan lielveikalos, gan mājās, gan uz kuģa. Elektroniskā paraksta (tāda kādu to lieto valsts iestādēs) nepieciešamība nav obligāta, jo pilsoņi elektroniskājā vidē var sevi identificēt arī ar bankas kartēm. To viņi dara gan pārskaitot naudu, gan deklarējoties dzīves vietā, kas vēlāk noteiks to uz kuru vēlēšanu iecirkni ir jādodas, gan daudzos citos pakalpojumos. Saprotamu iemeslu dēļ, politiķi nevar iespaidot CVK un tas ir pareizi. Tādēļ es kā vēlētājs lūdzu vēlreiz apsvērt visus argumentus, lai varētu secināt, ka iespējams ir pienācis brīdis, kurā interneta nozīme cilvēka ikdienā ir pietiekami liela, lai šādas sistēmas ieviešana būtu loģisks vēlēšanu procesa attīstības posms. Ņemot vērā, ka šāda sistēma būtu ieguldījums infrastruktūrā, iespējams, var piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus.

Uz ko man atbildēja sekojoši:

God. Štāla kungs!

Paldies par Jūsu viedokli! Tomēr vēlēšanu administratoru skatījumā patiešām ļoti būtisks ir jautājums par interneta balsošanas drošumu un šādā veidā iegūto vēlēšanu rezultātu uzticamību. Aplūkojot iespēju ieviest interneta balsošanu no šī skatu punkta, ir jāpiekrīt viedoklim, ka Latvijas sabiedrība vēl nav gatava interneta balsošanai. Un šis apgalvojums nav saistīts tik daudz ar interneta lietošanas prasmēm un pieejamību, kas Latvijas sabiedrībā pieaug, vai interneta balsošanas izmaksām, bet ar risku, ka vēlētājs, kas balso internetā, ir daudz vieglāk ietekmējams. Proti, nozīmīgākais interneta balsošanas trūkums, ir tas, ka šim balsošanas veidam nav iespējams nodrošināt balsošanas aizklātumu. Savukārt tas nozīmē, ka nav iespējams gūt pārliecību, vai vēlētāju balsis netiek uzpirktas un vēlētāja izvēle netiek ietekmēta kādā citā prettiesiskā veidā. Diemžēl Centrālās vēlēšanu komisijas līdz šim veiktās socioloģiskās aptaujas atklāj, ka Latvijas vēlētāja pašapziņa un poliskās kultūras līmenis ir visai zems, jo vidēji katrs desmitais Latvijas vēlētājs būtu ar mieru pārdot savu balsi, ja šāds piedāvājums tiktu izteikts. Savukārt līdzšinējo vēlēšanu pieredze liecina, ka ir pietiekami daudz deputātu kandidātu, kuri šādā veidā vēlas ietekmēt vēlēšanu rezultātus.

Ar cieņu,

–
Kristīne Bērziņa
Informācijas nodaļas vadītāja
Centrālā vēlēšanu komisija
(371) 67814900
www.cvk.lv

Un kārtējo reizi atliek secināt, ka vainīga nav sistēma, bet vainīgi ir cilvēki, kas to lieto. Lai notiktu progresīvas pārmaiņas ir jāmainās sabiedrībai pašai. Sabiedrība! Lūdzu dodiet ziņu, ka nevēlaties pārdot savas balsis un vēlaties ietaupīt laiku un degvielu balsojot caur Internet. Savukārt retoriskais jautājums CVK: Vai cilvēks var iemācīties braukt ar riteni izlasot par to grāmatu un tikai tad uz tā uzkāpjot?

Šeit ļoti vietā ir pārbublicēt šo viedokli:

Gaidot šīs vēlēšanas naivi cerēju, ka sistēma būs pilnveidota, proti, piem, UK dzīvojošajiem LR pilsoņiem vēlēšanas būs pieejamas, bet nekā! Kārtējais aplauziens, konkrēti Skotijā nav neviena vēlēšanu iecirkņa!!! Visā UK to ir trīs: viens Londonā, otrs pie Londonas (ļoti asprātīgi) trešais, pa vidu starp Glāsgovu un Londonu aptuveni. Es pati dzīvoju Glāgovā un plānoju to trešo variantu apmeklēt, tomēr zinu latviešus, kas dzīvo Skotijas Ziemeļos un tādu attālumu pārvarēt, ap 1000km, tāpat kā no Rīgas līdz Varšavai lai nodotu savu balsi ir vienkārsi ķertam jābūt. Otrs, mēģināju reģistrēties balsojumam pa pastu, taču tur nez kāpēc nevar pasi nosūtīt pasi pa pastu (sazinoties ar jebkuru UK valsts iestādi, viss notiek pa pastu, dokumentu pārsūtīšana ir ierastā prakse) uz Latvijas vēstniecību, jāierodas klātienē, nez kāpēc un pasa jāuzrāda, lai pēcāk varētu saņemt uz mājām balsošanas biļetenus, vai kā viņus tur sauc . Tad iznāk, tāda balsošana pa pastu ir vispār nekam nederīga, priekš kaķiem, ja tāpat jāmēro milzīgs attālums, kas maksā lielus līdzekļus un laupa laiku! Morāle tāda, ka 99.9 procenti no UK dzīvojošiem latviešiem toč nebalsos, diemžēl

Nobeigumā es varu piebilst tikai vienu – mainieties paši un palīdziet CVK mainīt viedokli.