Valoda ir valūta

Šī atziņa man tikko nokrita no gaisa un nolēmu par to paspriedelēt. Domāju, ka valodai biznesa attīstībā ir līdzīga nozīme kā valūtai, jo šie abi ir līdzekļi, kurus izmanto ārējos sakaros. Tikai jāņem vērā, ka daži ir pasteigušies un viņu valūta tiek izmantota definējot naftas cenas vai tamlīdzīgi, līdz ar to pelnot uz šiem darījumiem. Līdzīgi ir ar valodu, ja tu runā visiem saprotamā valodā, visi ar tevi grib sadarboties (šo drīkst saprast dažādi). Protams, visa dzīve nav bizness, tādēļ ir jāatrod loģisks kompromiss. Valsts valoda Latvijā – viena – latviešu, ja vēlamies valodu kā tādu saglabāt, šo var nostiprināt ar referendumu, lai vienreiz par visām reizēm izbeigtu šo diskusiju (demokrātija rullē). Nesen, dzirdot kā jaunie latvieši brīvi runā gan krievu, gan latviešu valodās, secināju, ka tas ir milzīgs ieguvums, un man radās tāds nepopulārs viedoklis. Mēs kā valsts cīnamies tikai par latviešu valodas saglabāšanu, bet nedomājam par krievu valodas kvalitātes saglabāšanu. Respektīvi, valoda iet no mutes mutē, daži krievi to pat apgūst no latviešiem utml. Šajā procesā valdoda piesārņojas un degradējas. Domāju, ka krievu inteliģentiem cilvēkiem ir nepieciešams valsts atbalsts videi, kurā tie varētu turpināt attīstīt vai vismaz uzturēt krievu valodas kvalitāti. Manuprāt, tas neapdraud latviešu valodu, jo cilvēki, kas vēlas apmeklēt sabiedriskus pasākumus, baudīt kultūru un varbūt pat rakstīt dzeju, nebūs tie, kas vienkāršas ērtības labad izvēlēsies neapgūt oficiālo valsts valodu valstī, kura viņam ir kā mājas.

Straujiem soļiem attīstās angļu valodas lietošana Latvijā. Zinu, ka to māca bērnudārzos arī sākuma klasītēs, ir iespēja studēt un apmeklēt kursus angliski, nemaz nerunājot par tiem daudzajiem tūkstošiem Latvijas piederīgo, kas cenšas apgūt sarunvalodu Lielbritānijā. Lai vai kā, ir atkal klāt vēlēšanu laiks un politiķi cenšas sevi stingri pozicionēt šajos valodas jautājumos, jo tas ir viegls veids kā uzrunāt lielas vēlētāju masas. Taču dažu politiķu nostāja ir nosodāma, jo viņi cenšas pozicionēt dažādās valodās runājošus vai dažādu tautību pārstāvjus pretstatā, tādā veida pastiprinot plaisu sabiedrībā, vieniem liekot justies nekomfortabli, bet otriem apdraudētiem. Kur ir problēma? Lielāko tiesu klientu apkalpošanas vietās klienti tiek apkalpoti gan krieviski, gan arī angliski. Ja konkrētais operators to nespēj, tad tiek lūgta palīdzība citam. Neviens (izņemot tas rupjais tēviņš Narvesenā) nav palicis neapkalpots. Respektīvi, zināt vairākas valodas darbā ar klientiem ir labā prakse un to nevajag īpaši nostiprināt ar likumu, jo valsts un pašvaldību budžetā taču neviens nevēlētos īpaši paredzēt algu paaugstinājumu tieši šiem speciālistiem tā, lai tie visi atbilstu jaunajam standartam.

Nobeigumā.

  1. Labi, ka ir pieejami likumi angļu valodā. Tas ir svarīgs instruments gan biznesam, gan cita veida kontaktiem, tikai jautājums cik viegli ārzemniekam ir tos atrast.
  2. Vēlētāji neļaujieties bailēm, tas ir instruments kā iespaidot lielas ļaužu masas, bet jums taču ir sava galva uz pleciem.
  3. Un jo mums dažādākas valūtas, jo plašākas manevra iespējas.

You can follow any responses to this entry through the RSS 2.0 feed. You can skip to the end and leave a response. Pinging is currently not allowed.

2 Comments »

 
  • error404 saka:

    “apmeklēt sabiedriskus pasākumus, baudīt kultūru un varbūt pat rakstīt dzeju”
    Vai ta kkas no tā pašlaik ir aizliegts? Ir kkādi ierobežojumi, kas manuprāt ir vajadzīgi, jo ja pilnībā viss(izņemto socializēsanos ar jebkuru) ir pieejams/izdarāms/nokārtojams bez latv.val. zināšanas, tad nav nekāda stimula mācīties.
    Godaprāts? Kas tas tāds?

  • Iejūtoties cita ādā ir iespējams izdomāt kā dodot var saņemt. Ja valsts atbalsta kādus konkrētus koltūras pasākumus, kas palīdz nodrošināt cilvēka nepieciešamības pēc pašīstenošanās un sociālajām vajadzībām, tad tā kļūst par labu mājvietu šim cilvēkam.

    Es nerunāju par tiem, kas nevar saņemt pašas primārākās vajadzības, ēdienu darbu vai drošību. Šo cilvēku mīlestību pret Latviju būs grūti veicināt neatkarīgi no tautības, tādēļ valsts ekonomiskās problēmas, protams, ir prioritāte. Bet galvenais, lai politiķi dotu pareizos signālus. Palielināsim valsts valodas lietošanu normālā tempā, kā tas arī notiek normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā, nevis pirms vēlēšanām nāksim ar ekstrēmiem piedāvājumiem, krievu valoda otra valsts valoda vai okupantus vedam uz Krieviju. Solidaritāte ir atslēgas vārds nevis sabiedrības šķelšana.

 

Pievienot komentāru

XHTML: You can use these tags: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>

*