Mārtiņa Štāla blogs

Šobrīd, pēc Maizīša kandidatūras neapstiprināšanas Saeimā, sabiedrībā un pašā parlamentā valda apjukums, un dažiem deputātiem ir vēlme kaut kā saglabāt sabiedrības uzticību, veicot kādas modifikācijas likumdošanā.

Pielāgot likumus katrai individuālai situācijai nebūtu ne racionāli, ne tālredzīgi. Tādēļ likumdošana būtu jāveido universāla, nemainīga ilgākam laikam un atbilstoša sabiedrības attīstības un uztveres īpatnībām.

Es nespriežu kā jurists, bet gan vados pēc loģikas.

Katrā valstī likumi atšķiras, jo atšķiras arī pati sabiedrība, piemēram, ASV ražotiem auto uz spoguļiem ir brīdinājums, ka auto vadītājam varētu būt grūtības precīzi novērtēt atālumus, skatoties šajā spogulī. Vēl eksistē arī prakse, ka cilvēki tiek brīdināti par karstiem traukiem sabiedriskās ēdināšanas iestādēs, jo pretējā gadījumā sabiedrība uzskata, ka viņu tiesības tiek pārkāptas, šajos gadījumos tiek apdraudēta viņu dzīvība vai veselība. Tātad ir situācijas, kas likumā ir jāparedz un situācijas, kuras sabiedrībai nav nepieciešams speciāli regulēt. Piemēram, ja Latvijā daži sabiedrības locekļi būtu kļuvuši pārlieku altruistiski un ziedotu pārāk daudz sava laika, naudas un enerģijas citiem, kā rezultātā apdraudētu savu veselību, tad viņu rīcību būtu nepieciešams ierobežot. Ar to es gribu teikt, ka tas, vai pie mums ir nepieciešams atklāts vai aizklāts balsojums ir jānosaka mums pašiem.

Argumenti pret atklāto balsojumu par amatpersonām:

• Saeimas deputāti, personīgi izrādot simpātijas vai antipātijas, var nostādīt sevi vai šo amatpersonu interešu konfilikta situācijā, kā rezultātā var tikt apšaubīta šīs amatpersonas pieņemto lēmumu kvalitāte;
• Saeimas deputātam ir iespēja izteikt savu brīvo gribu, neatkarīgi no partijas frakcijas kopējā viedokļa;
• Šādi veikts balsojums pasargā deputātus no viņa lēmuma iespaidošanas, jo viņa balsojumu nav iespējams pārbaudīt;
• Lielākā daļā Eiropas amatpersonas tiek vēlētas aizklātajā balsojumā.

Argumenti par atklāto balsojumu par amatpersonām:

• Sabiedrība ir izvirzījusi savus pārstāvjus un vēlas zināt šo pārstāvju viedokli par amatpersonām;
• Nav iespējams noslēpt savu balsojumu ne no frakcijas, ne no sabiedrības;
• Ir iespējams Saeimā izdiskutēt argumentus par un pret šo ievēlamo amatpersonu, jo rezultātā tāpat, katra deputāta nostāja būs zināma;
• Lielākā daļā Eiropas amatpersonas tiek vēlētas atklātajā balsojumā.

Kā rīkoties?

Amatpersonas Latvijā būtu vēlamas atklāti, un sabiedrībai kā arī Saeimas deputātiem ir tiesības un pienākums izanalizēt visus zināmos faktus un veikt diskusijas par šo kandidātu. Kā arī vēlāk sabiedrībai ir tiesības zināt, kādu argumentu ietekmē un kāds ir bijis katra konkrētā deputāta lēmums. Ja deputāts nevēlas, lai viņa balsojums tiktu analizēts, nevēlas iespaidot lēmumu vai nevēlas nonākt interešu konfliktā, viņam ir iespēja balsojumā atturēties. Atklātā balsojumā visdrīzāk būs jāievēro partijas disciplīna, ja iepriekšējās debatēs netiks gūts atbalsts saviem argumentiem. Amatpersonu nonākšana interešu konfilkta situācijās nav nekas neiespējams. Amatpersona pati, vai nepieciešamības gadījumā kāda komisija, var izvērtēt vai šāds risks pastāv. Latvijas praksē ir daudzi precedenti, kur amatpersonas laicīgi brīdina par iespējamiem interešu konfilktiem, un šīs situācijas parasti ir vienkārši risināmas. Lēmumu iespaidošana ir iespējama abos gadījumos, bet atklātajā balsojumā vismaz ir iespējams veikt analīzi un izdarīt secinājumus.

Ko darīt ar Maizīti?

Ja notiktu atklāts balsojums un atkal virzītu Maizīti, nekas nemainītos – tā pat viņš netiktu apstiprināts. Tikai šoreiz mēs konkrēti redzētu, kuri deputāti ir ievērojuši partiju (visdrīzāk TP, LPP/LC, ZZS, TB/LNNK) disciplīnu. Un iespējams būtu nākuši gaismā vairāk fakti, kas ir bijuši par vai pret Maizīša kandidatūru.

Situācija ir smaga, līdzīgi kā ar Jakānu – sabiedrība ir izteikusi savu nostāju, taču dažas partijas to klaji ignorē. Šī ignorēšana ir būtisks fakts vēlētāju izvēlē vēlēšanās, jo daudziem vēlētājiem ir vajadzīgi tādi politiķi, kas neignorē viņu intereses un arī visādi citādi ir līdzīgi domājoši.

Tātad Maizīti nav iespējams vai drīzāk ļoti ļoti grūti ievēlēt šādā Saeimas sastāvā. Tādēļ risinājums varētu būt, kad Bičkovičs ieceļ Maizīti par ģenerālprokurora vietas izpildītāju līdz nākamās Saeimas vēlēšanām un līdz brīdim, kad tiks sakārtota likumdošana, kas saistīta ar amatpersonu apstiprināšanu Saeimā.

Kādēļ būtu jāvirza Maizītis?

Diskusija politiķu starpā ir izpalikusi, jo neviens nevēlas atklāt savas pozīcijas, jo pastāv taču aizklātais balsojums. Taču argumenti pret Maizīša kandidatūru nav pietiekami, lai viņu kā kandidātu noraidītu. Kā argumenti tiek minēti “zaudētās” tiesas pret Lembergu, kur viena no tām ir Grīnberga lieta, kurā Lembergs nepildīja rīkojumu, jo tajā precīzi netika identificēta persona. Mēs jau zinām, kā amatpersonas mēdz rīkoties, ja viņām nepatīk rīkojums – tās kļūst formālas un piekasīgas, bet tikai izredzētām amatpersonām ir savi personīgie juristi, kas šo formālismu palīdz pārvērst veikumā. Tas, ko es gribu teikt, ka pat šī zaudētā lieta, drīzāk liecina par Lameberga un tādejādi arī ZZS personīgiem nevis racionāliem iebildumiem pret ģenerālprokuroru Maizīti. Tiek minēts arī Daimler skandāls. Taču šeit ir jāpiemin, ka KNAB vēl veic izmeklēšanu, līdz ar to nekādas aktivitātes no ģenerālprokurora vēl nav nepieciešamas, taču šajā skandālā potenciālie iesaistītajām partijām Maizītis varētu būt nepatīkams kandidāts, jo tieši viņš iniciēja šī skandāla izmeklēšanu, nosūtot KNAB vadītājam vēstuli. Ir vēl viena partija, kuras vadītājs ir iesaistīts, kādā tiesas procesā, kurš ilgst gadiem ilgi un šo tiesas procesu varētu vēl vairāk paildzināt, ja iestādes vadītāja amatā nāktu jauna amatpersona.

Ja 47 deputāti zina, kaut ko tādu, ko es nezinu, tad atklāta diskusija un balsojums ir vienīgais veids, kā pārliecināt atkīvu sabiedrības pārstāvi par savu goda prātu. Ir taču vēlēšanu gads. Izdariet kaut ko cēlu. Līdzīgi kā filmās mirstot cilvēki izstāsta noslēpumus vai palūdz piedošanu, tā dažās partijas, kurām vairāk nav nekādas cerības uz intelektuālā vēlētāja balsi, pasakiet mums taisnību. Tas nekādi neiespaidos jūsu elektorātu, kurš ar prieku nobalsos par “Spridzekli” vai “Indīgo gāzi” apmaiņā pret solījumiem astronomiski palielināt viņa algu vai vienkārši pret aliņu un pīrādziņu.