Latvija kļūst pieaugusi un tieši tādēļ bērnu šļupstiem ir jāpārvēršas gramatiski labi noformulētos vajadzību prasījumos. Piemēram, tas kā politiķi centās sagatavot kaut kādu paziņojumu saistībā ar referendumu, bija tie bērnu šļupsti. Galvenais trūkums ir tāds, ka politiķi nevar būt valsts propagandas avots, jo to viedokļi ir atšķirīgi, tie var apšaubīt un diskutēt par jebko. Svarīgs propagandas instruments ir NEPLP taču mana vīzija ir par vēl plašākas institūcijas veidošanu, kura:

• veicinātu sabiedrības uzticību valsts varai;
• veicinātu pašlepnuma un patriotisku jūtu izpausmes;
• radītu privileģētu pilsoņu sajūtu dzīvojot Latvijā;
• veicinātu diskutējamo jautājumu aktualitāti, piemēram, veselības aprūpe, lauksaimniecība utml;
• reklamētu valsti ārzemēs ar noteiktu koncepciju, piemēram, Latvijā ražotā produkcija ir kvalitatīva, ekoloģiska un ar Latvijas uzņēmējiem svarīgāk par peļņu ir partneru attiecības.

No sasniedzamajiem mērķiem var saprast arī uzdevumus:

• sabiedriskos medijos un iepirkts raidlaiks, ziņu komentēšanas veids, raidījumu saturs un paustie viedokļi un intervētās personas, gatavoti tā, lai sasniegtu augšminētos mērķus;
• veikt pētījumus, lai saprastu sabiedrības noskaņojumu un tās gatavību nākamam attīstības solim un virzienam; stiprināt šo virzību;
• maksāt PR kompānijām iekšzemē un ārzemēs; iegūt populāru, autoritatīvu personu intervijas un vēlamo viedokļu plašu prezentāciju.
• Nevēlamu procesu apturēšana radot negatīvu informācijas fonu pretiniekiem.

• 0.13% nederīgas aploksnes
• 1.03% nederīgas zīmes

Savukārt, deputāti, kuriem bija jābalso par Valda Zatlera kandidatūru Saeimas spīkera amatam divos balsojumos, uzrādīja 4,5% nederīgus biļetenus.

Ņemot vērā, ka šis balsojums ir tehniski vienkāršāks un pieņemot, ka par deputātiem tiek virzīti tie prasmīgākie un spējīgākie sabiedrības pārstāvji, atliek secināt tikai vienu – tā ir apzināta rīcība.

Savukārt, medijos publicētā godīgā Elīnas Siliņas seja un vājās zināšanas par to, kas ir Edgars Rinkēvičs, liek aizdomāties, ka varbūt Zatlera Reformu partija vēlējās pēc iespējas vieglāk kontrolējamus deputātu kandidātus, bet rezultātā paši no tā cieta.

Ar šo ierakstu es gribu izdarīt spiedienu uz Olšteina sešinieka iespējamo naivo spārnu. Vai jūs aptuveni nojaušat kādas sekas ir jūsu rīcībai? Vai jums ir jaunums, ka ZRP sarkanā līnija bija ZZS, bet pateicoties jums tā ir vienīgā alternatīva. Nolieciet deputātu mandātus tie, kas esat bijuši godīgi, pievienojoties partijas uzstādījumiem.

Iegansts par demokrātijas trūkumu ir patiess, taču, tikai strādājot partijā, ir iespējams kaut ko mainīt.

P.S. Elīna Siliņa un Jānis Upenieks esot pusbrālis ar pusmāsu.

Pieņemsim, ka ir partija, kurā ir dažādu tautību pārstāvji, kuri vēlas darboties valdībā un kuriem ir liels sabiedrības atbalsts un ir gatavi uz dažādiem kompromisiem, lai pēc iespējas labāk realizētu vēlētājiem dotos solījumus. Vai šāda partija būtu jāņem valdībā? Jā, bet nē, bet viņi ir darījuši tādas un šitādas drausmu lietas.

Svarīgs ir partijas dzīves cikls. Kā mēs zinām politiķiem tas ir īss. Pat ja dara labus darbus, bet neprot tos labi prezentēt, piemēram, Kampars, Štokenbergs, Ēlerte vai Bārzdiņš.

Saskaņas centrs ir guvis iespējamo vēlētāju atbalsta maksimumu un jebkurš tā turpmākais solis novedīs pie reitingu krišanās. Tad kādēļ nepierādīt, ka arī priekš Saskaņas centra politika ir kompromisu māksla.

Protams, SC nav drošs partneris, tādēļ valdībā vajadzētu arī Nacionālo apvienību, lai nodrošinātu lēmumiem atbalstu Saeimā.

Taču, NA vēl nav gatavi nolikt savus principus. NA dzīvescikls vēl nav savā pilnbriedā. Viņi vēl cer savākt daļu ZZS un Pilsoniskās savienības (pēc tam, kad tie būs biedrojušies ar SC valdībā) balsis uz nākamajām vēlēšanām. Un tas ir pareizi, jo bez šiem principiem NA ne ar ko īpaši neatšķirtos no Vienotības, ZRP vai ZZS.

Tātad šī CIETĀ nostāja nav nekas cits kā taktika. Tāda pati taktika, kā ZRP + Vienotība rezultātā ieguva vairāk balsu nekā viena pati Vienotība. Tāda pati taktikā kā Saskaņas centrs ar lētu populismu iešļūca Saeimā un iespējams valdībā. Tādi pati taktika uz kuru cerēja ZZS, bet Lembergs tomēr nepietiekami pārliecinoši stāstīja, ka viņš būs nākamās valdības vadītājs.

Tādēļ jāatceras, ka pūlim nav morāles. Un tad kad mēs balsojam un ņemam vērā to ko puaro.lv ir sarakstījis, tad vajag atcerēties, ka tā visa ir tikai taktika un ja tu pieņem lēmumu kāda ietekmē un ja tev nav pašam sava taktika, tad tu esi tāds pats marionete kā dažs labs sportists Saeimā.

Bet tomēr mani pārsteidz tas, ka varbūt tomēr eksistē tāda lieta kā kolektīvais saprāts. Katrs individuāli ņemti cilvēki pārsvarā balso dēļ nepareizajiem iemesliem (Smaidīgs, līka mugura, pārteicās divreiz, saņem naudu no Sorosa utt.), bet beigās visi kopā iebalso tīri sabalansētu parlamentu, kas neļaus nekādām ekstrēmām idejām sagraut kaut ko, kas būvēts gadiem ilgi.

Lai arī tas galvenokārt ir skaistumkonkurss, tomēr es uzzināju arī kādu lietderīgu informāciju, bet, diemžēl, nevarēju atrast internetā ne rakstu, ne normatīvo aktu, kas apstiprinātu to, ko teica Pabriks, ka policistiem tagad tiekot maksāta prēmija 150Ls par kukuļdevēja pieķeršanu.

Nu ja tas tā ir, tad tas pierāda, ka tieši tik vienkārši mehānismi bieži vien arī strādā. Par to liecina regulārie preses signāli, kas norāda uz pieaugošu kukuļdevēju pieķeršanas tendenci. Par nelaimi, no tā var arī izsecināt, ka līdz šim policists ar potenciālo kukuļdevēju spēja atrast citus risinājumus.

Man prieks, ja tiešām ir ieviests šāds mehānisms, lai arī es “uz dullo” minēju, ka 300Ls varētu būt tā summa, bet izrādās, ka arī 150Ls strādā tīri labi.

Un tas nozīmē to, ka dodiet tos mehānismus KNABam, kas ļauj motivēt kukuļošanas fakta atklāšanu un mēs redzēsim pozitīvus rezultātus. Un konkrēti – nodokļu atlaides uzņēmējiem, kas uzrāda tās publiskās amatpersonas, kuras ir gatavas iet uz nereglamentētiem kompromisiem (latv. zagt).

Referenduma rezultātā es atbalstu ZRP, jo es tā saredzu taktisku iespēju demokrātijas attīstībai, lai arī vēlētāji faktiski izvēlas šo partiju dēļ personības kulta. Savukārt, šī pieeja man dot cerības par iespējām iegūt Šķēles, Lemberga un Šlesera vēlētāju balsis.

Šodien publiskotie aptaujas dati parādīja ZRP reitingu kritumu par 32% un tas nozīmē tikai vienu -vēlētāji pieprasa Valdi Zatleru. Un šo lēmumu var pieņemt tikai Edmunds Sprūdžs pats, bet atkāpties šajā situācijā varētu būt ļoti ļoti sarežģīti, bet jāsaka, ka droši vien, ka vadīt valdību arī nav nekas triviāls.

Kā ievērojāt, visi iepriekšēji burti ir tikai un vienīgi par vienu lietu, par varas sagrābšanas taktiku. Kur tad paliek idejas? Idejas, kuras nevar iebarot lielām tautas masām nonāk renstelē.

Piemēram, PCTVL ir stingri idejiska partija un manās acīs tā ir tāda pati kā Visu Latvijai, jeb rūpējas par etniskiem jautājumiem un dažkārt pieslēdzas lielajām partijām izlīdzot ja pietrūkst balsis kādiem visnotaļ progresīviem risinājumiem.

Diemžēl, kā tādi mīkstmiesīgi vaļi Saeimā stūrē arī tautā mīlētās partijas ZZS un SC. Ļoti skaisti, bet kādas idejas vēlas realizēt šie mīkstmiesīgie vaļi? Vai viņi sen nav atteikušies no idejām un pārvērsušies tikai par taktiskajiem plānotājiem, lai sagrābtu varu pašas varas dēļ vien. Jo īpaši pēc tam, kad SC Rīgā ir nobaudījis garšīgos varas augļus, tad vairs pat nav svarīgi lobēt krieviski runājošo intereses.

Man bija lielas cerības uz Ivaru Zariņu no Saskaņas centra, kurš strādādams regulatorā bija sarēķinājis, ka pirkt gāzi no Krievijas ir izdevīgi – nu tā tas ir. Bet tā kā viņš ir tāds spējīgs ekonomists, tad es domāju, ka viņš sapratīs, ka visstulbākā investīcija ko viena valsts varētu izdarīt ir turpināt starptautisko aizdevumu programmu, palielināt pensijas, nesamazināt slimnīcu skaitu un vairāk tērēt modikamentiem (lasi – gatavot kukuli vēlētājiem) un tādā veidā nonākt pie daudz lielāka budžeta deficīta, turklāt pie daudz sliktāka kredītreitinga (lasi – dārgākas iespējas aizņemties brīvajā tirgū). Ivars Zariņš rēķinot uzņēmumu tarifus, droši vien stādījās priekšā, ka samazinot tēriņus un ieguldot attīstībā uzņēmumi kļūst konkurētspējīgi. Šķiet, ka vienīgais, ko šis jaunais deputāts ir sarēķinājis ir kā visefektīvāk uzpirkt vēlētāju balsis un nonākt pie varas.

Tātad problēma ir tur, ka cilvēki tic muļķībām un netic patiesībai. Vēl bieži nostrādā princips balsošu par savējiem – latviešiem, krieviem, riteņbraucējiem, gejiem vai par Ščerbatihu, kas arī ir konkurenci kropļojošs faktors.

Tā kā sabiedrība ir tik raiba cik raiba tā ir, tad lai turpmāk nebūtu jāveido masveida apdullinošus ausīs bāžamos batonus uz katrām vēlēšanām, bet katrs varētu virzīt sev zināmu lāga cilvēku, atbalstu vairāku vēlēšanu apgabalu ieviešanu. Un, protams, arī naudas lomas samazināšanu politikā, jo, piemēram, tādi kā es ar saviem ienākumiem faktiski nespēj ietekmēt politiku, lai arī esmu pieprasīts speciālists. Mums atliek cerēt, ka turīgo uzņēmēju intereses kaut kādā veidā sakritīs ar mūsējām.

Savukārt, tie kas ir krievi. Nu balsojiet lūdzu par PCTVL! Bet ja jūs esat latvietis un gribat lielāku pensiju un lai viss būtu izremontēts kā Ventspilī, tad jūs jau ziniet kas jādara.

Īstenībā jau Lembergs vai Šķēle varētu vadīt valdību un pat ļoti labi, bet par [ne]laimi viņiem vairs neuzticas liela sabiedrības daļa, bet nu tā tas notiek, ja ir pārāk lipīgas rokas. Un tur neko nevar darīt, ka mēs uz notikumiem 90tajos skatīsimies ar šodienas acīm.

Jāsaka, ka arī Vienotības ētikas komisijas lēmumi ir tik pat vāji kā atbalsts sabiedrības idejām. Es runāju par Solvitas Āboltiņas šausmināšanos par to, kā tas būs, kad netīrs lauku vecis, kuram faktiski nav nekāda mandāta [tikai 10 000 balsis internetā], nāks Saeimā pie tribīnes un klāstīs savas idejas. Bet tik un tā es uzskatu, ka Vienotībai ir viskvalitatīvākās biedru rindas kādas vien šobrīd Latvijā pastāv.

Par Pēdējo partiju? Nu ir jācenšās vairāk nonākt pie varas, lai varētu kaut ko mainīt. Šobrīd, tas izskatās tā: “A mums ir jautri! Kuram vēl ir tik jautri kā mums? Nēēvienam.”.

Par prezidentālu republiku. Tie, kas ir lasījuši partijas nosaukumu droši vien domā, ka visu zina par šo partiju, bet es varu pateikt priekšā, ka viņi plāno tādas nodokļu atlaides, ka pat Saskaņas centrs varētu iet atpūsties. ŠRP vēl varētu līdzināties, bet viņu programmā nav akcents uz solījumiem, bet vienkārši nosaukti visi valdības ministri.

LSDSP savukārt šķiedīsies ar naudu pa labi un pa kreisi un kāpēc gan ne, ja tā būs atņemta bagātajiem. Virs 3000Ls tikai IIN vien jau būšot 45%.

Partija “Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām”. Programmā sakarīgas lietas, bet ne par pilnu spektru. Viņiem jākļūst par sabiedrisku organizāciju un jālobē savas idejas citā veidā. No otras puses, ja kādi 5 deputāti no viņiem sēdētu Saeimā, tad nekas slikts jau nebūtu.

Pats vēl neesmu izlēmis par ko balsot. Gaidīšu un vākšu informāciju līdz pēdējam brīdim.

[Papildināts]

Tikko pa radio dzirdēju, ka Brigmanis (ZZS) iesaka atteikties no airBaltic glābšanas plāna. Nu tas tiešām ir sviests, ja nu valdība drīkst audzēt parādu, tad tikai un vienīgi ieguldot šobrīd lētajos uzņēmumus un attīstot tos, jo īpaši ja tiem ir stratēģiska nozīme tautsaimniecībā, ja tie ienes lielus nodokļu ieņēmumus vai rada eksportu. Protams, arī nodokļu atlaides, kas veicinātu nodarbinātību ir būtiskas un dēļ tām arī varētu atļauties palielināt parādu, bet jebkurā gadījumā līdzšinējie budžeta tēriņi būs jāsamazina vai jāpārgrupē solidāri atbildīgi un attīstību veicinoši.

[/Papildināts]

Rīkojums Nr2.

Ultimāts atlaists Saeimu bija daudz bezzobaināks un toreiz izteiktās prasības tikai formāli tika apmierinātas, taču rīkojums Nr2. ir iedarbinājis virkni pozitīvu notikumu: partiju apvienošanās, tādu likumprojektu atbalstīšana, kuri līdz šim tika nomuļļāti, pat kāda partija likvidējusies un medijos sāk ieplūst politiķu apmaksātā raidlaika summas.

Tas viss ir jauki, bet tam līdzās nāk arī populisms un priekšvēlēšanu gaidas. Es runāju par pensiju indeksācijas ideju, kuru virza politiskā organizācija, kuru premjera kandidāts tiek vainots daļēji pensionāriem piederošo uzņēmumu neefektīvā apsaimniekošanā un kapitāla aizplūšanā.

Sodīsim deputātus

Tātad Saeima neizdeva Šleseru, citiem vārdiem – kārtējo reizi paziņoja tautai, ka deputāts ir pārāka suga. Bezdarbs ir augsts,  [vairākos sektoros] algas ir zemas. Valda vispārēja neapmierinātība ar Saeimu. Turklāt lielākā pārstāvniecība Saeimā ir Vienotībai ar 33 deputātu vietām, tas nozīmē, ka 67% vēlētāju ir balsojuši par citām partijām, ja mēs paskatāmies uz citām partijām, tad vēlētāju spēja izvirzīt savu politisko pārstāvniecību ir bijusi vēl zemāka. Šis viss norāda uz vienu vienīgu rezultātu – tauta sestdien izlems atlaist Saeimu.

Bet vai un ko tas mainīs? Vai deputāti turpinās aizstāvēt viens otru no kratīšanām un administratīviem sodiem? Nē. To jau tagad viņi cenšas izmainīt likumos. Vai ofšoru īpašnieki būs politiķi un amatpersonas – to mēs varēsim uzzināt, jo Šķēle prognozē, ka šie dati noteikti noplūdīs no Uzņēmumu reģistra (ja vien, tas notiks atbildīgā Neo manierē, tikmēr tas ir fine by me, ja tas radīs draudus godīgiem uzņēmējiem, tas nu gan būtu slikti). Vai nākamajā Saeimā būs vairāk kā 33 Vienotības deputātu? Ļoti šaubos, jo Vienotība ir bijis sliktais policists valdībā, tas kurš saka griežam te un griežam te, kamēr ZZS centās aizstāvēt savas budžetietilpīgās nozares. Vai Saeimā būs vairāk Saskaņas centra? Iespējams, taču vai viņi veidos valdību. Iespējams, ka pat ar 49 balsīm Saskaņas centrs labprāt paliktu opozīcijā, jo savādāk viņu izdaudzinātā Leiputrija ar augstiem pabalstiem un zemiem nodokļiem un augstu budžeta deficītu, varētu būt jāsāk implementēt dzīvē, pret ko maigi izsakoties būtu liela pretestība no profesionālām aprindām un Latvijas partneriem.

Tātad es saku, ka nekam nav jēgas jo nekas tāpat nemainīsies?

Tieši otrādi. Es saku, ka ir jēga. Zatlera rīkojumam bija jēga. Manabalss.lv ir jēga. Visām cilvēku iniciatīvām ir jēga. Mēs varam strādāt ar šo pašu Saeimu un turklāt mūsu rokās ir noņemt populisma un priekšvēlēšanu noskaņu. Mēs varam tikties ar deputātiem un klāstīt viņiem savas idejas jau šodien. Vai katrs no mums spēj prognozēt nākamās Saeimas sastāvu? Vai tas būs savādāks un labāks? Vai tas būs vēlēšanu tēriņu, amatu pārdales un jauno pienākumu apgūšanas vērts? Šie ir tie jautājumi, kas katram sev jāatbild. Vai tu zini kādas tieši izmaiņas tu vēlies redzēt un kurš tās var realizēt?

Zatlera Reformu partija?

Pirms gada mēs teicām, ka prezidentam necienīgi ir iestāties politiskā partijā nevis komentēt notikumus no malas kā to dara Vaira Vīķe-Freiberga. Izrādās, ka mēs vienkārši tādi esam, ja kādam nepiekrītam, tad principā viņš ir slikts. Ja mums nepatīk kā virza prezidenta amata kandidātu, tad pats kandidāts pie tā ir vainīgs. Un mēs metamies viņam virsū atgādinot pateicības un nenokārtoto ģimenes stāvokli, bet pēc vairākiem gadiem šis cilvēks var pēkšņi kļūt par mūsu varoni. Jā! Sava loģika tur ir: “Vispirms tev sevi ir jāpierāda un tikai tad mēs tevi cienīsim.”. Bet kā būtu, ja mēs cienītu ikvienu politiķi, kaimiņu, oponentu un priekšnieku un tikai gadījumos, kad tas veiktu kādas amorālas vai nekvalitatīvas darbības, tad viņu kritizētu. Piemēram, kādam pensionāram nav nekas pretī, ka viņa bērni saņem algu aploksnē, taču tie tur augšā gan visi ir zagļi. Kāpēc mēs nevarētu cilvēkus vērtēt pēc vienādiem principiem?

Atgriežoties pie ZRP, tad man jāpiekrīt tiem, kas teica, ka šis ir sasteigts un emocionāls solis. Un tieši šī jau arī ir tā ZRP partijas burvība, ka Saeimā var nokļūt tādi cilvēki, kas nekad agrāk nav bijuši saistīti ar politiku, turklāt paužot tādus uzskatus ar kādiem plašas vēlētāju masas nav iespējams uzrunāt. Diemžēl, šādā pat veidā var nonākt Saeimā arī politiķi, kas nebūt nav tie kurus vēlamies redzēt, taču arī viņi var izmantot spilgto Zatlera zīmolu.

Ja man piedāvātu Zemgalē kandidēt ZRP sarakstā, tad es to darītu, jo uzskatu to par taktiski pareizu soli kā iespēju vairot sociālliberālu ideju pārstāvniecību Saeimā (tā teikt iedot vēlētājiem pagaršot, kas tas ir, pirms viņi saka, ka viņi to nevēlās). Rezultātā es cerētu uz plašāku un saliedētāku valdošo koalīciju, nevis tādu kāda tā ir šobrīd ar visām dzeltenajām un kādām vēl tur kartītēm.

Un ja reiz Valdis Zatlers ir ieskrējies, tad būtu muļķīgi viņu neatbalstīt tad, kad viņš izpilda pašu lēcienu un neizmantot šo situāciju labu mērķu vārdā.

Kāpēc tad nestāties Vienotībā?

Savā ziņā Vienotības rindas ir nokomplektētas un nedod iespēju mazpazīstamiem ļaudīm vai tādiem, kam nav 10 000Ls iekļūt Saeimā. Vai ar to es gribu teikt, ka man galīgi nav paškritikas un atbildības sajūtas pret deputāta pienākumiem? Nē man ir ļoti augstas prasības pašam pret sevi, bet tas ir bezgalīgs cikls – apskatieties arī Jānis Domburs sevi vēl jo projām neuzskata par pietiekami gatavu, lai tomēr kļūtu par politiķi. Saeimas jēga ir tā, ka tajā tiek pārstāvēta visa sabiedrība nevis tikai doktori un eksperti, jo likumus galvenokārt ražo ministrijas sadarbībā ar profesionālām asociācijām un deputāti tos precizē vai noraida, atbilstoši savam plašajam sabiedrības vajadzību redzējumam.

Rezumējums

Tātad es balsošu pret Saeimas atlaišanu tai pat laikā stāšos ZRP ja būs iespēja, bet ja Saeima netiks atlaista, tad stāšos Vienotība pēc 10 gadiem, kad būšu kļuvis populārs vai bagāts? Vai es esmu garīgi vesels? Jā! Manuprāt iepriekš izklāstītie argumenti paredz šādu risinājumu. Bet kāpēc obligāti jāstājas partijā? Nav obligāti. Es pats visdrīzāk, turpināšu sekot līdzi valsts politikai un piedalīties tur kur arī mans viedoklis var kaut vai nedaudz to ietekmēt. Bet kļūšana par deputātu vai ministru ir visefektīvākais veids, jo tad pēkšņi visiem ir svarīgs tavs viedoklis un visi vēlas to dzirdēt un tev apelēt. Ar partijām ir tā, ka vai nu visi brauc ar vilcienu un tā virzienu ir ļoti grūti mainīt, vai nu katrs brauc ar privāto transportlīdzekli, maksā par savu degvielu, bet līdz galamērķim var arī nenonākt.

Redzam, ka politiķiem cīņā par krēsliem, nav nekas svēts. Vieni apmaksā raidlaiku televīzijā, lai tiražētu sazvērestības teorijas, otri apmaksā pētnieciskā manierē veiktus darbus, lai tādā veidā uzrunātu savu elektorātu.

Politiķi iet vieglo ceļu un šķeļ sabiedrību, bet viņu pienākums būtu rīkoties atbildīgi un saliedēt to. Šajā gadījumā vieni politiķi nostiprina savas pozīcijas akcentējot, ka pretinieki neatzīst okupāciju. Otri cenšas rast pēc iespējas demokrātiskāku un tiesiskāku skaidrojumu tam, kā viņu elektorāts šajā valstī nonāca.

Lai kā arī nebūtu, šī diskusija parasti aktualizējas pirms vēlēšanām, bet visās valsts politikās un oficiālajos dokumentos šī diskusija jau sen ir izlemta. Tādēļ, es domāju, ka demokrātiski Saeimas vairākumam nobalsojot ir iespējams aizliegt jeb paredzēt sodu par okupācijas fakta noliegšanu.

Ko? Tu piedāvā vienai valstij ar likumu izlabot to, kas nolemts Hāgas konvencijā un uzurpēt autoritāti par vēsturiski-juridisko terminu skaidrošanu? Nē! Es saku, ka līdzīgi kā genocīda noliegšana tā arī Latvijas okupācija 1940. gadā ir notikumi par kuriem aizliegt diskutēt. Protams, likumā var paredzēt atsevišķus gadījumus, kad šādas diskusijas ir pieļaujamas, piemēram, veidojot starptautisko vēsturnieku komisiju vai tamlīdzīgi.

Tādā veidā tiktu aizsargātas to cilvēku un viņu tuvinieku tiesības, kas ir cietuši no šiem vēsturiskajiem notikumiem un kuriem šo notikumu apšaubīšana vai nevajadzīga piesaukšana rada morālo kaitējumu. Papildus, iespējams, nepieciešams arī atzīmēt, ka uz doto brīdi Latvijas teritorijā neuzturas neviens okupants, bet kopš Dobelis nav Saeimā šis temats ir tāds apsīcis.

Kāpēc likumā jāraksta iekšā šādas lietas?

Nu ja sabiedrība un tās priekšstāvji nespēj normāli uzvesties, tad kaut kas ir jādara. Pareizākais veids būtu, ja cilvēki cienītu viens otru un neuzjundītu nepatīkamas atmiņas un neizteiktu nepārbaudītus pārmetumus katru reizi, kad tam var būt pozitīvs savtīgs efekts. Bet šādā pasaulē dzīvo tikai poniji, kas ēd varavīksnes un kakā tauriņus /No Horton Hears a Who!/.

Labdien!

Šodien no medijiem ir uzzināms, ka KNAB priekšnieka vietnieks Alvis Vilks ir atbrīvots no amata, taču nekur nav pieejams KNAB oficiālais skaidrojums par šo notikumu. Man kā korupcijas apkarošanas entuziastam ir skumji vērot to, kā KNAB vadošo amatpersonu konflikts degradē sabiedrības uzticību visam korupcijas procesam. Vai KNAB ir izvēlējies noklusēšanas stratēģiju, slēpjoties aiz ierobežotas pieejamības informācijas? Vai tomēr sekos publisks paziņojums, kas ļaus sabiedrībai secināt, ka ilggadējā darbinieka Alvja Vilka atbrīvošana no amata nav personīgu nesaskaņu risināšana, bet gan, ka Alvis Vilks ir bijis viens no pieaugošo korupcijas indikatoru veicinātājiem un turpmāk būs sagaidāms KNAB darbības uzlabojumus.

Vēlos atgādināt, ka korupcijas apkarošanas neveiksmes nav tikai manas personīgās skumjas, bet arī KNAB misijas neveiksmīga izpilde:
Mēs vēršamies pret korupciju ar likuma spēku un sabiedrības atbalstu, lai panāktu amatpersonām uzticētās varas godprātīgu izmantošanu valsts un sabiedrības interesēs.

–
Ar cieņu.
Martins.Stals.lv

21 dienu vēlāk izrādījās, ka šis mans e-pasts nav bijis vien kliedziens spilvenā, jo sekoja atbilde:

Par A.Vilka atbrīvošanu no amata

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk – Birojs) 2011.gada 13.maijā tika saņemta Jūsu vēstule (nosūtīta elektroniski no adreses – martins…@gmail.com) ar lūgumu sniegt atbildi saistībā ar Biroja priekšnieka vietnieka (korupcijas novēršanas jautājumos) A.Vilka atbrīvošanu no amata.

Attiecībā uz disciplinārsoda – atbrīvošana no amata – piemērošanu A.Vilkam, vēršu Jūsu uzmanību, ka saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 4.panta trešās daļas 8.punktu – Biroja priekšnieka kompetencē ir Biroja amatpersonām un darbiniekiem uzlikt disciplinārsodus, piemērojot kādu no minētā likuma 25.panta otrajā daļā norādītajiem disciplinārsoda veidiem, turklāt, šāds sods, ievērojot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 25.panta piekto daļu, ir uzliekams 10 dienu laikā no dienesta pārbaudes pabeigšanas dienas.

Ņemot vērā minēto un izvērtējot pret A.Vilku ierosinātās disciplinārlietas izmeklēšanas materiālos (t.sk. – dienesta izmeklēšanas slēdzienā) esošo informāciju, tika pieņemts lēmums piemērot A.Vilkam disciplinārsodu – atbrīvošana no amata.

Saistībā ar Biroja oficiālo viedokli par A.Vilka atbrīvošanu no amata, atzīmēju, ka A.Vilkam attiecīgo Biroja priekšnieka rīkojumu (administratīvo aktu), pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 79.panta pirmo daļu, ir tiesības pārsūdzēt Administratīvajā tiesā viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas (saskaņā ar minētā likuma 70.panta pirmo daļu administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam), līdz ar to, kamēr nav pagājis šis administratīvā akta pārsūdzēšanas termiņš vai nav stājies spēkā tiesas galīgais nolēmums šajā lietā, Birojs, ievērojot Fizisko personu datu aizsardzības likumā un Informācijas atklātības likumā noteikto normatīvo regulējumu (prasības) par personu datu aizsardzību, papildus informāciju par A.Vilka atbrīvošanu no amata nesniegs.

Ar cieņu,

priekšnieks                                                                                       N.Vilnītis

Jādomā, ka atbildes sniegšana ir nevis labās gribas izpausme, bet gan likuma burta ievērošana. Taču, es kā atbildes saņēmējs vēlētos, lai man skaidrā valodā un pēc būtības būtu atbildēts, jo pretējā gadījumā ir iespējams savīt tādas konstrukcijas, kuras atšķetinot izrādās, ka beigās nekas pēc būtības nav pateikts.

Šajā gadījumā gan ir iespējams izlobīt būtību.

Man Vilnītim kā KNAB priekšniekam ir tiesības atbrīvot no darba savu vietnieku. Tā kā Vilks var pārsūdzēt šo lēmumu, tad es vairāk neko nepaskaidrošu.

Mans piedāvājums ir, ka atbildes uz e-pastiem drīkstētu rakstīt tikai pēc būtības un tikai gadījumā, ja informācijas lūdzējs prasa detalizētu uz normatīvajiem aktiem balstītu skaidrojumu, sniegt “garo” atbildi. Šajā gadījumā gan amatpersonai būtu jāizstrādā kaut kāda labā prakse, piemēram, sniedzot skaidrojumus par nodokļu piemērošanu, droši vien atsauces uz normatīvajiem aktiem būtu iekļaujamas bez speciāla pieprasījuma.

Mērķis ir samazināt atbilžu gatavošanas laiku un mazināt birokrātiju, bet rūdītam birokrātam šāds piedāvājums var likt sacelties matiem stāvus, tādēļ vēlos vien ierosināt diskusiju par šādu iespēju.

Šodien ir cilvēki, kas mēģina virināt dzejas grāmatas un vākties uz bohēmiskiem pasākumiem, bet jāatzīst, ka šis vairs nekad neiegūs agrāko popularitāti. Tāpat arī blogu rakstīšana ir caveman art, bet ko lai es daru, ka nespēju noformulēt savu domu 140 simbolos?

Skaidrs, ka pasauli nevar mainīt, ja vien neesi galīgi traks, tādēļ šoreiz es labāk ļaušos meinstrīmam (tas ir tāds strīms, kurš ir meins ) un ievērošu principu, ja tu neesi uz manas sienas Sejugrāmatā (tajā ko uztaisīja Marks Cukurkalns), tad tevis nav vispār. Tātad es uzliku patikšanas pogu un tas nozīmē, ka ja tu esi netīšām ieklīdis manā blogā, kā tas 80% gadījumu arī ir, tad vari nospiest “Like” un atņemt nedaudz laika arī saviem Sejugrāmatas draugiem, radiem or whatever kāds ir viņu Friendship statuss.

P.S. Un tas, ka daži portāli un bankas iedomājas, ka trijos no rīta viņi mierīgi var pārkopēt savus datus un padarīt nepieejamus savus servisus, ir vienkārši ārprāts. Es taču esmu dzīvs cilvēks – es nevaru iztikt bez šiem servisiem nevienu mirkli diennakts laikā.

Ko tālāk? Skaidrs, ka šo vēlēšanu moto ir godīgums un tiesiskums, bet Vienotība (kas pārstāv šādu moto) ir diezgan smagi iedragājusi savu publisko tēlu gan ar nepopulāriem lēmumiem, gan ar neskaidrām politiskām rīcībām, pašiem priekš sevis neuzstādot augstu morāles un profesionalitātes latiņu. Tātad vēlētājs vēlēsies vismaz izrediģēt Vienotības sarakstu, bet kas attiecas uz vecāko paaudzi, krieviski runājošajiem un citiem, kuru prioritāte nekad nav bijusi vispārējs tiesiskums, bet drīzāk spilgts līderis, krievu/latviešu valodīgo tiesības, pensijas, pasaciņas par darba vietām vtml. Tātad ņemot vērā, ka visas šīs intereses Saeimā tiks pārstāvētas, tad jauno koalīciju tāpat varēs veidot tikai  sekojoši spēki: V + ZZS; V+SC +VL; ZZS + SC + V. Tā kā es neticu, ka koalīcija ar Vienotību un Visu Latvijai var iegūt 51 balsi Saeimā, tad jāņem koalīcijā ir Saskaņas centrs.

Ko? Kas vēl nebūs? Maskavas roka, savējie amatos, Kargina “ziedojums”, milzīgs budžeta deficīts, krievu valoda otrā valsts valoda. Vai tas ir tas, ko es vēlos? Nē, bet manuprāt uzklausīt būtiskas sabiedrības daļas pārstāvjus ir būtiskāk nekā otra alternatīva ar ZZS, kur ir pragmātisks darbs valdībā ar tādiem politiskajiem upurjēriem kā Koķe, Broks vai Bārzdiņš un pilnīgi populistiska un valsts nozagšanu atbalstoša balsošana Saeimā. Tātad Dombrovskim vieglāk strādāt ir ar ZZS un Saskaņas centram uzstādītās prasības: viena valsts valoda; ekonomikas stabilizācijas plāns; okupācijas fakta atzīšana. Tās visas ir normālas prasības, bet ultimatīvas. Tās neliecina par vēlmi vienoties. Arī VL uzstādījums nestrādāt vienā valdībā ar SC ir populistisks, jo tas demonstrē necieņu pret pretinieku, ko novērtē vēlētāji, bet tas nedod nekādus instrumentus pārstāvēt sava elektorāta intereses Saeimā un valdībā. Pilsoniska savienība, izvēloties labāk jebkādi latvieši nekā krievi, faktiski nedemonstrē izpratni par tiesiskumu, un tādā veidā paši labprātīgi vairo oligarhu ietekmi. Taisnības labad jāteic, ka citos jautājumos Pilsoniskai savienībai gan ir ļoti augsta izpratne par tiesiskumu.

Tiktāl par vecajiem vēžiem. Bet vai tiešām nav cilvēki, kas vēlētos riskēt ar savu reputāciju un varētu nākt politikā. Zatleram šobrīd ir iespēja (pat vai tieši ja viņu neievēlēs par prezidentu) uzaicināt daudzus politikā jaunus cilvēkus, bet šķiet, ka tīri tehniski nepietiek laika dibināt jaunu partiju. Tādēļ, lai sabiedrība būtu vienota: latvieši un krievi, laucinieki un pilsētnieki, hetero- un homo-seksuāļi un visi citi, kas mūsu sabiedrība ir, varētu kopīgi realizēt savas tiesības un pretoties varas uzurpētajiem, es atbalstu koalīciju: Vienotība + Visu Latvijai + Saskaņas centrs + jaunienākušie godīgie un profesionālie. Šos pēdējos jau nevajag daudz. Pietiek ar kādiem +10%, lai Saeima varētu nobalsot, piemēram, ka balsojumiem par amatpersonām ir jābūt atklātiem nevis zem segas, ka politiķi un partijas ir jāfinansē no valsts nevis shēmatiski no valsts uzņēmumiem.

Partiju vēlēšanām plānotais budžets ir notriekts un arī kampaņai paredzētais laiks ir pārāk īss, lai ar reklāmas rullīšiem paspētu saskalot mūsu smadzenes varas uzurpētājiem vēlamā konsistencē, tādēļ jārēķinās ar milzīgu populismu un baiļu iedvesšanu - krievi, sorosieši, geji, bezdarbs, pensiju griezēji un oligarhi nāk – mēs būsim vienīgais glābiņš no šīm bailēm – balsojiet par glābēju partiju.

Tas, ko es vēlos, lai tauta nebaidītos pati no sevis, bet gan no baiļu iedvesējiem un izmantotu Zatlera dotās tiesības un nodemonstrētu to kurš tad te Latvijā ir tas noteicējs beigu beigās. Un izdariet lūdzu mājasdarbu, paskatieties kā līdzšinējie deputāti ir balsojuši Saeimā vai tiešām darbi sakrīt ar runām. Un vēlēšanās ievelciet mīnusiņus tiem, kurus vēlaties sodīt un ievelciet plusiņus tiem, kurus vēlaties redzēt par dienaskārtības noteicējiem.