Constantus (jaunā valūta)
Mūsdienu tehnoloģijas un problēmas ir parādījušas, ka laikā kad mēs ieviesām vispārzināmus principus mēs nebijām spējīgi izveidot šādus principus universālus un loģiskus. Piemēram, valoda – daudzām tautām tā ir sava, taču neviena no tām nav pietiekami loģiska, lai tajā uzrunātu datorus, vai lai viegli liktu datoriem runāt tajā. Valoda ir emocionāla un tautai individuāla vērtība ar kuru cilvēki rotājās kā ar krāsainu aģerba gabalu, jo arī to cilvēki negribētu pelēku un pilnīgi racionālu, kas ideāli regulē ķermeņa temperatūru un kuram nav nekā lieka, vai arī tam ir uzmontējamas nepieciešamās sastāvdaļas. Labi – tad valodu nepārtaisīsim, bet kā ir ar naudu? Mūsdienās, pārskaitījumu ātrums ir daudz lielāks nekā nauda fiziski spēj ceļot. Turklāt naudai arī fiziski nav jāspēj ceļot, jo ceļo uz tās pamata saveidotās saistības. Problēma ir tāda, ka visa šī sistēma ir kā kāršu namiņš, jo kolīdz viens parāds netiek nosegts, tā problēmas rodas visā šajā ķēdē.
Lai novērstu mūsdienu valūtu problēmas ir nepieciešams atrisināt divas šādas problēmas:
- viena naudas vienība var vienlaicīgi piederēt vai būt aizdota tikai vienam cilvēkam;
- naudu nevar saražot;
Šādām prasībām ir tikai viens iespējams risinājums jauna elektroniska valūta – Constantus (C).
Constantus ieviešana.
Katrā valstī tiek veidota viena Constantus filiāle. Tiek pieņemts Constantus ieviešanas datums, piemēram, 2222.22.22. Katram pasaules iedzīvotājam, kurš šajā datumā jau ir piedzimis tiek piešķirti, piemēram, 3000 C. Constantus segums nav zelts vai kas cits, bet cilvēku skaits ieviešanas brīdī. Banka tos identificē un izsniedz katram autroizācijas čipu. Katrai C naudas vienībai ir savs sērijas numurs un tas glabājas bankas serverī, kur tam pretim ir viens īpašnieks – tātad šī nauda vienlaicīgi var piederēt tikai vienam īpašniekam. Bankas uztur infrastruktūru, jo ņem komisijas naudu par noteiktu transakciju skaitu. Bankas sadarbojas ar infrastruktūras uzņēmumiem, kuri spēj nogādāt darījumu informāciju līdz bankas serveriem. Constantus atšķirībā no citām valūtām var būt vairākas zīmes aiz komata, tas ir tādēļ, lai brīdī kad naudas vērtība augtu, nebūtu jādrukā jauna nauda, bet cenas produktiem varētu būt, piemēram, 0,000023 C, jeb 2,3E-06 C (ar laiku pircēji šo pierakstītu kā 2,3 C, bet tā nebūtu inflācija, bet tikai ērtāks pieraksts).
Plusi
+ Constantus nevar saražot, tādēļ tās īpašnieka uzkrātā nauda nevar zaudēt vērtību;
+ C nevar aizdot vielaicīgi vairākiem īpašniekiem, tādēļ nevar rasties globāla mēroga nespēja norēķināties par kredītiem;
+ Bankas ar savu pakalpojumu sniegšanu neražo jaunu naudu(saistības), bet gan to nopelna un samaksā saviem kreditoriem;
+ Konkrētas naudas vienības vēsture ir ļoti labi redzama, tas palīdz izmeklējot ekonomiskus u.c noziegumus;
+ Valūtu nav iespējams viltot, jo tad tās sērijas numurs vai nu neeksistēs datubāzē vai arī būs jāveic norēķins identificējot sevi kā tās īpašniekam.
+ Nav iespējams slēpt ienākumus no valsts, jo šai valūtai nav fiziskas formas, kuru “glabāt zeķē”.
Mīnusi
- Constantus cena ir ļoti augsta, ja kāds to vēlas aizņemties, jo aizdevējam – bankai vai fondam vai privātpersonai, ar šo aizdevumu ir jānosedz visas izmaksas, kas saistītas ar šīs naudas aizdošanu, jo vienu naudu var aizdot tikai vienu reizi;
- Ir nepieciešamas infrastruktūras izveide, arī līdzšīnējā daudzos gadījumos nespēs darboties ar Constantus;
- Arī tantiņai, kas tirgo salasītās sēnes vajadzēs Constantus kases aparātu, par laimi tas ir samēra maziņš;
- Constantus vērtība visu laiku augs; Dažās valstis atzīs to par vienīgo legālo valūtu; Taču, tas dos priekšrocības tām valstīm, kuras turpinās izmantot vecā standarta valūtas;
- Nav iespējams noslēpt darījumus no valsts;
Secinājums
Constantus mērķis ir mazināt globalizācijas instrumentu ietekmi uz parastajiem cilvēkiem, taču pats Constantus ir vistipiskākais globalizācijas instruments, kurš ierobežotu mūsu dzīves un visu finansiālo darījumu norisi. Pēc Constantus ieviešanas savus noteikumus diktētu citas bankas nevis tās kas līdz šim. Jāņem vērā, ka daudzās valstīs sabiedrība nespēj vienoties par to vai viņi vēlas ievērot cilvēktiesības, netirgot narkotikas utml. Šādās valstīs nevarētu ieviest Constantus, jo tie kas vēlass spekulēt ar saistībām, tie kas vēlas nodarboties ar pretlikumībām, tie kas vēlas tirot sēnes – tie visi būtu pret šādu valūtu. Arī parastie kredītņēmēji būtu pret, jo viņiem nekad nebūtu pieejama lēta nauda. Lai šo valūtu ieviestu ir nepieciešamas globālas pārmaiņas, tādēļ es kā ieviešanas datumu esmu uzlicis 2222. gadu, kad finanšu krīzes būs tik smagas un regulārās, kad cilvēki būs nolaiduši savus dzīves standartus un paši darbosies, kā bankas uzkrās naudu ko līdz tā parādīsies un tērēs, kad tā nebūs. Tad viņi secinās, cik īstenībā šī nauda ir dārga un ka līdzšinējās spekulātīvās darbības ir izdevīgas tikai bankām un nevis viņu klientiem.
Kādā veidā tad tagad esošā nauda tiek “vienlaicīgi aizdota vairākiem”?
Bankā A tiek ielikti 100Ls, tos izsniedz kredītos, lai nopirktu, piemēram, dzīvokli no īpašnieka, kuram konts arī ir bankā A. Sanāk, ka banka A: naudu nevienam nav iedevusi, bet uz tās rēķina ir izveidojusi divus darījumus parāds no klienta 106Ls un parāds klientam 100Ls, šī ir izejas pozīcija un banka var turpināt atkal izsniegt kredītus turklāt vēl nopelna 6 neeksistējošus latus. Ja ir iesaistītas vairākas bankas, tad skaidrs, ka liela nauda galvenokārt glabājas bankā un tas nozīmē, ka daļa parādu ir bankā A, bet daļa bankā B un rezultātā atkal kopējā parādu summa ir daudz lielāka nekā fiziskā nauda.
Paskaties “Zeitgeist” un “Money as dept” youtube tur par to ir izstāstīts.
Latvijā priekš tam ir FKTK, kas “kontrolē” vai bankas parāk optimistiski neizsniedz kredītus, jo skaidrs, ka tās nevar norēķināties ar visiem saviem kreditoriem, ja tie vienlaicīgi pieprasa savu naudu. Šobrīd pasaulē ir plānā banku parāda nodoklis, kas palīdzētu uzkrāt naudu tādiem gadījumiem, kā Parex, Leimaņu brāļi un Ice Save, bet ja šo nodokli neieviesīs visas lielākās valstis, tad tam nebūs jēgas. Jebkurā gadījumā visi šie mehānismi ir samērā bezzobaini, jo nauda ražo naudu un tas nozīmē, ka tās vērtība nemitīgi krītas. Tas protams ir labs stimuls ekonomikai, jo cilvēki bailēs no inflācijas visu laiku tērē. Bet kādēļ mēs nevarētu dzīvot pasaulē, kurā cilvēks pērk to ko viņam tiešām vajag un nauda nezaudē vērtību?
Tad, kad cilvēks ir iegādājies to, kas viņam ir vajadzīgs, viņš (ja ir brīva nauda) apsver domu iegādāties to, ko grib (bet var iztikt).
Nezinu cik reāli ir ieviest sistēmu, kad bankas darbotos ar vienotu naudas sistēmu, jo, ja banka par pakalpojumiem ņem komisiju, gadījumā, kad naudas daudzums ir nemainīgs, tad sanāk, ka visa nauda pamazām (komisiju veidā) nonak bankā un mazāk paliek cilvēkiem.
P.S. Diez vai miljonāri (mūsdienu izpratnē) būtu ar mieru saņemt “tikai” 3000 (daudzumu, kad visiem vienāds)
Arī šobrīd lielākā daļa visas naudas nonāk bankai. Taču arī bankām ir jāmaksā par pakalpojumiem un algām. Labāk būtu ja bankas maksātu ar īstu naudu nevis ar naudas radītu naudu.
3000 ir tikai piemērs, kas varētu tikt aprēķināts cik vidēji vienam cilvēkam ir naudas vienību izteiktas, kādā konkrētā valūtā. Sākotnēji Constantus vērtība būs nekāda, tādēļ neviens nekļūst bagāts vai nabags. Taču pamazām ieviešot iespēju norēķināties ar Constantus, šī nauda tiek pelnīta un laika gaitā nonāk no patērētāja pie piegādātāja. Protams, varētu arī pārdot savus Constantusus par mūsdienu valūtu, bet ilgtermiņā tas var izrādīties neizdevīgs darījums.
Principā sanāk, ka galvenais ir ieviest vienotu elektronisko valūtu, jo:
nevarēs spekulēt uz valūtas kursu, jo citu valūtu nebūs,
nevarēs veikt nelegālas darbības, jo nebūs fiziskās naudas un elektroniskajai būs atrodams pirmavots (sanāk katrai naudas vienbai būs tāds kā elektroniskais paraksts/identifiaktors (piemēram, ja uz katra santīma uzraksta tā cilvēka personas kodu, kuram tas pieder)?).
Bet tik un tā būs kāda elite, kas izdomās veidu, kā izmantot to savā labā (nespēju iedomāties variantu, kur nepastāvētu korupcija un tā sauktais “masonu” variants). Nelegālais kļūs legāls, ja kādam būs pietiekami daudz varas lai ietekmētu šo procesu (domāju, ka šādas valūtas ieviešanas posmā jau “elite” būs izfunktierējusi, kā sev gūt labumu no tā). Mazliet utopiskais variants, bet, atbalstu variantu par fiziskās naudas izskaušanu kā tādu (bet tam jābūt pasaules mērogā, pretējā gadījumā tas nedarbosies pilnvērtīgi).
Līdzīgi kā bija ar sertifikātiem, daži tos pārdeva par smieklīgu naudu, bet daži kas tos uzpirka privatizēja īpašumus par daudzkārt lielāku vērtību. Daži tos lietoja tālredzīgi, bet citi nē. Citiem nebija citas alternatīvas.
Tā ir tikai viena problēma, vēl ir tas ka pasaulē ir dārgakmeņu un dārgmetālu krājumi, kuriem tiek noteikta kāda konkrēta vērtība. Tie ir stabilāka vērtība nekā valūta taču to skaits ir mainīga vērtība un arī mainīga vērtība ir to atrašanās tirgū. Respektīvi jo vairāk zelta ir pieejams, jo zemākas ir tā cenas. Nav iespējams pateikt to cik precīzi pasaulē ir zelts vai dimanti, savukārt Constantus būtu noteikts skaitlis. Vienīgās izmaiņas, kas var rasties ir pieprasījums pēc tā: ja ar Constantus nopērkamo pakalpojumu un preču pieejamība palielinās, tad arī palielināsies pieprasījums pēc Constantus. Savukārt, ja cilvēku skaits uz zemeslodes samazinātos, tad Constantus vērtība samazinātos. Bet šī vērtība nemainītos tādēļ, ka kāda valsts vienkāršī izlemtu saražot jaunas naudas vienības, kuras kā parasti tiek izmantotas lai segtu ārējos parādus, kā rezultātā iespaido finanšu sistēmu globāli.
Par to zelta vērtību, ja nemaldos, tad salīdzinot kā bija pirms kādiem 7 gadiem, tad vismaz uzpērk par 2x lielāku cenu gramā. Bet es domāju, pat, ja atrastu raktuves ar tonnām zelta, vērtību īpaši nenolaistu (mākslīgi turētu), jo tiem, kam pieder lielie krājumi diez vai gribēs, ka to vērtība drastiski krītās.
Par sertifikātiem – var jau būs, ka mani vecvecāki nebija ekonomiski izglītoti, taču rezultātā galīgi negatīvā pozīcijā nonāca, nācās pārdot pa lēto sertifikātus.
P.S. tad nāktos taisīt globālo izglītošanu, kas, manuprāt, reāli ir tikai tad, kad pastāv viena valsts vai arī ir sadarbība normāla (bet cik tas ir reāli, ja vienai valstij ir vairāk resursu kā citai?).
Mārtiņ,
pārsvarā man patīk ienākt Tavā blogā, lai izlasītu dažādus rakstus, taču tieši šāda veida raksti demotivē atgriezties, jo šis un ir liels sviests, kuram nav nekāda sakara ar reālo pasauli un norāda uz to, ka ne visās jomās Tavas idejas ir sakarīgas. Tā lai nav tukša muldēšana no manas puses, pamatošu kāpēc šī ir viena no nejēdzīgākajām lietām, ko šeit esmu lasījis…
Pirmkārt, apgalvojums “Problēma ir tāda, ka visa šī sistēma ir kā kāršu namiņš, jo kolīdz viens parāds netiek nosegts, tā problēmas rodas visā šajā ķēdē” nav patiess, jo finanšu sistēma kā kāršu namiņš ir samērā izturīga – jārodas SISTEMĀTISKAI problēmai, lai šis kāršu namiņš sāktu brukt, un pat tad eksistē instrumenti, kas spēj palīdzēt tam nesabrukt. Palūkojies apkārt – kāpēc tas nesabruka 2008. gada beigās? Protams, jautājums ir kā definē ’sabrukt’, jo, manuprāt, sabrucis kāršu namiņš ir tāds, kas vairs nepastāv. Mūsu finanšu sistēma, lai arī, nenoliedzami, ar savām problēmām pastāv joprojām neskatoties uz satricinājumiem, ko tā ir piedzīvojusi.
Otrkārt, ‘Katrā valstī tiek veidota viena Constantus filiāle’ – paskaidro, lūdzu, kā šis atšķiras no ECB (Eiropas centrālā banka), kam ir ekskluzīvās tiesības pārraudzīt Eiro? Sanāk, ka viss, ko Tu mēģini ieteikt ir – ieviest visā pasaulē eiro, vienlaikus turot tā daudzumu konstantu. Tas nav nedz reāli nedz labi, jo šis ir ekvivalents zelta standartam, kurš īsti labs nebija (palasi kaut wikipēdijā par tās mīnusiem un kāpēc to neizmanto par primāro naudas vērtību), jo tas rada konstantu naudas vērtības pieaugumu, kas šo naudas izmantotāj ekonomikas padara vājākas (mazāk konkurētspējīgas) salīdzinājumā ar citām, kas šo naudu neizmanto. Kaut tāpēc kā ir absolūti nereāli iedomāties, ka VISA pasaule spētu pieņemt šo vienu valūtu, tad zelta standarts nav iespējams kā stabila sistēma.
treškārt, Tevis aprakstītā problēma ar ‘viens īpašnieks vienlaicīgi’ arī netiks atrisināta, jo tiklīdz cilvēks nogulda savu (lai vai kā šo naudas vienību sauc) bankā, kuru tā aizdod citam ar procentiem – tā JAU vienlaicīgi pieder diviem – noguldītājam un jaunajam tērētājam. Pats šo atzīsti arī savā komentārā ar kuru Tu atbildēji Grrr. Droši vien argumentēsi, ka šajā gadījumā nopelnītie procenti (6 LVL Tavā piemērā) būs reāla nauda, bet es teikšu ka tā nav, jo kopējais naudas daudzums nav mainījies, pie tam, es īsti nesaprotu, kas notiks ar jaundzimušajiem – viņi būs pliki un nabagi, kas varēs nopelnīt tikai grābjot naudu no jau esošā daudzuma? Tas vēl vairāk spiedīs ‘pieprasījumu pēc naudas’ uz augšu, kas nebūt nav labi, jo tā kā nauda kļūs vērtīgāka ar katru brīdi, kuru katrs cilvēks to tur pie sevis, tad neviens to negrib tērēt (rīt varēs to pašu preci nopirkt lētāk, jo citi gribēs arvien vairāk iegūt šo naudu savā īpašumā). Izskatās pēc deflācijas, ne? Un cik ilgi tā varēs turpināties?
Viss pārējais, kas attiecas uz elektroniskiem norēķiniem šajā rakstā man izskatās pēc tehnisku detaļu fantāzijām, kas šajā gadījumā nav būtiskas, jo pati pamatideja ir nejēdzīga.
Tāpat es saprotu, ka šis ir kritisks viedoklis, taču, manuprāt, arī tāds šeit ir vajadzīgs
Droši vien, ka problēmas ir vairāk nekā uzreiz var pamanīt, bet tās visas varētu risināt, ja vien kādam (piemēram G20) būtu vēlme to darīt.
Vienīgā pamatīgā problēma ir tā, ka šāda valūta nekad netiks ieviesta vairāk būtisku problēmu nav.
Pārējās nianses ir risināmas:
* Jaundzimušajiem nekā nebūs – jā tā pat kā tas ir šobrīd. Var protams sabiedrība vienoties un piešķirt kaut kādu summu(savu līdzekļu) jaundzimušajiem ja vēlas.
* Nauda nepieder vairākiem. Katra naudas zīme ir unikāla, ja to kādam iedod, tad tā atrodas pie tā otra, līdzīgi kā ar fizisku naudu. Ja tu kādam iedod 5Ls tad tev to 5Ls vairs nav un ja viņš tev atdod 5,20Ls tad tie 0,20Ls ir tas ko viņš pats ir nopelnījis no kāda, kurš savukārt ir samaksājis viņam. Tātad nauda tiek tērēta tikai par tām lietām par kurām, kāds ir gatavs kaut ko maksāt, bet rezultātā nerodas virtuāla, neeksistējoša nauda. Protams parādu norēķinu sistēma ir ļoti jauka, bet tā strādā lieliski tikai tikmēr kamēr parādu apjoms aug.
* Constantus ir konstants, jo to skaits ir konstants un tam nav nekāda sakara ar zeltu, lai arī savstarpējais konvertācijas kurss varētu svārstīties un pat būtu iespējamas spekulācijas ar to.
* Nevarēs tā ņemt kredītus – taisnība. Lai šo nepilnību novērstu vajadzētu vairākas paaudzes, kas rezultātā izpaustos kā uzkrājumi un sadalītu sabiedrību bagātos un nabagos, taču jebkurā laikā nabagais var pelnīt no bagātā, tas liktu arī bagātajam nodarboties ar saimniecisko darbību, lai nekļūtu par nabagu. Šāda naudas uztvere veicinātu racionalu, kvalitatīvu un funkcionālu produktu ražošanu, nevis to vājprātīgo patēriņu uz kā ir uzbūvēta mūsu pasaules ekonomika. Cilvēki tērēs ar apdomu. Manuprāt tas ir būtisks ieguvums arī no vides aizsardzības viedokļa. Protams, grūti šobrīd būtu pateikt, ka jūs diemžēl savā dzīves laikā netiksiet pie mājokļa, jo sistēma ir mainījusies no kreditēšanas uz uzkrājumus veicinoša, tādēļ jūs rūpēsieties par mājokli savam bērnam, bet mēs vienreiz jau dzīvojām sistēmā kurā tu nesaņem mājokli par to ka tev ir labs darbs, bet gan stāvi rindā un krāj.
Šobrīd lielās valstis domā, kā atrisināt ekonomikas augšanas cikliskumu veidojot kaut kādus uzkrājumus, bet jāatcerās, ka šie uzrkājumi arī ir apritē un arī nav fiziska nauda līdz ar to uz viņiem var attiekties tādas pašas problēmas, kā uz banku aktīviem. Jebkurā gadījumā jo lielāks būs parādu apjoms, jo lielākas svārstības notiks tirgū, savukārt tās apsteigs visus dabiskos procesus, kuru ātrums neaug, piemēram, graudu, dārzeņu augšanas laiks, cilvēka darba stundu skaits nedēļā un citi rādītāji, kurus var tikai nedaudz uzlabot. Šīs svārstības sāks kaitēt ekonomikai, piemēram, cilvēki vairs neaudzēs graudus un lopus, jo tas būs nedrošs bizness, vienubrīdi kopējā parāda summa var vairs nepieaaugs (tā gan ir tāla nākotne, jo ir taču tik daudzi neattīstīti reģioni kuros investēt).
Šīs problēmas protams tiks risinātas ar dažādiem radošiem, plāksterveidīgiem risinājumiem, taču ko tad ja šie risinājumi nestrādās. Cik cilvēki nomirs badā pirms, vairākums aizdomāsies ka līdzšinējā sistēma ir nehumāna.
Man ar liekas liels murgojums. (ja būtu rakstīji 24 , tad vēl saprastu)
->marr
par 106 Ls , tas ir stāsts par tagadējās sistēmas neīstiem 6 Ls.
Vēl neesmu runājis ne ar vienu kurš uzskatītu, ka Constantus ir laba ideja. Laikam jāaktualizē šo tēmu pēc nākamās globālās finanšu krīzes (varētu uzlikt atgādinājumu, bet es vēl īsti nezinu to datumu, kad tā būs).
Kāpēc jāgaida nākamā krīze, kas vainas esošajai?
Šī acīmredzot nav pietiekami iespaidīga, lai kaut ko kardināli mainītu. Es tikai lasu pārmetumus medijos, kur ASV pārmet Vācijai, ka tā parāk daudz eksportē un tai ir pārāk neattīstīts iekšējais patēriņš un ka ASV esot nogurusi no milzīgā pasaules pasaules produkcijas uzpirkšanas un tagad viņi to vairs nedarišot. Tie visi ir signāli tam, ka attīstītās valstis ir sasniegušas kaut kādus attīstības griestus un tām ir jādomā, ko un kā darīt savādāk. Labi būvēsim Afganistānu tagad, tur esot arī kaut kādi resursi un galvenais tas būs jauns noieta tirgus visai parējai pasaulei, bet protams Afgāņiem jau nau naudas un mēs to viņiem iedosim, rezultātā atkal parāda summa paaugsies un visi būs laimīgi. Iespējams, ka pēc 18 gadiem Afganistānā plīsīs nekustamā īpašuma burbulis un tas būs indikators, ka šī reģiona attīstība ir “aizrijusies” un ir jāpārmetās uz citurieni, kamēr tā saucamie attīstītie reģioni būs apkarināti ar nevajadzīgām precēm un pakalpojumiem. Lūk cik mūsdienu nauda ir attīstoša viņa neļauj palikt uz vietas un piespiež cilvēci visu laiku attīstīties – tas laikam ir labi.
Neizlasīju visu diskusiju, izlasīju tikai rakstu, tāpēc varbūt atkārtošos. Īsāk sakot pats pamats visam ir elementārs, tas, ko tu šobrīd iesaki ir brīvā tirgus ierobežošana. Jo arī nauda rada brīvo tirgu. Un līdz ar to tu šobrīd stūrē virzienā uz sociālismu, kur desas ražošanas un piegādes apjomi tiek rēķināti centralizēti un beigās sanāk tā, ka visi stāv rindā tikai tāpēc, ka ir rinda, jo veikalos nekā nav.
Es jau neesmu teici neko par finanšu instrumentu aizliegšanu, es runāju, ka vajag stabilu pamatu un ka devalvācija, naudas pieražošana, sameistarošana ir jāizlēdz kā instruments.
Principā ir jāsaprot viens — ja uztaisīs kaut ko tādu, tad atradīsies vēl 1 000 000 tautiešu, kas izdomās kaut ko citu. Piemēram, norēķināties ar tējas lapām vai kādiem cietiem labumiem.
Sorry kungi!
Constantu sistēma jau ir sabrukusi pirms vēl sākusi darboties!
Ja banka ņem komisiju un naudas daudzums ir konstants, kā minēts pēc iedzīvotāju skaita, tad pēc laika x visa nauda pieder bankai un tad nu gan būs mega krīze! Jo būs jāizlaiž Constante2, tad Constante 3 un Constante 4, u.t.t.
Nevar būt vienlīdzīgāka vienlīdzība un nevar būt vienota vienotība, ja vieni ir čakli, bet citi ir slinki, tad vienmēr būs darītāji un rūcēji ka darītāji visu dara nepareizi!!! Domā vien kaut ko sakarīgāku!
Manuprāt prātīgākais būtu izveidot sabiedrību bez naudas, jeb visus fiziskos darbus nodot elektroniski-mehāniskiem draugiem, bet cilvēkiem ļaut radīt, to ko nevar aprakstīt algoritmos un datorizēt, bet pretī nodrošināt cilvēka pamata vajadzības! Bet par nopelniem sabiedrības labā piešķirt augstāku statusu un līdz ar to arī augstāku komforta līmeni. Kas attiecas uz tiem, kas nevēlās sniegt sabiedrībai savu ieguldījumu, lūdzu – plašā pasaule Jūsu rīcībā.
Tādas idejas ir pauduši daudzi mūsdienu zinātnieki:
Jacque Fresco; Michio Kaku un citi…
http://mkaku.org/ http://www.thevenusproject.com/ http://en.wikipedia.org/wiki/Jacques_Fresco
Jā labi es atzīstu, ka Constantus nestrādā. Jo tāda pasaule kāda tā ir pie mums, tā gribot negribot padarīs vienu ļoti bagātu, bet otru nabagu. Bet bagātajam vajadzēs, lai nabagais nenomirst tādēļ viņš viņam atkal kaut ko iedos, jeb ļaus devalvēt savu valūtu, vai ļaus norakstīt kaut kādus kredītus. Protams Venus projekts arī nedarbojas, jo vēl joprojām ir cilvēciskās īpašības, kuras ir jāizmanto lai sasniegtu labklājību un tās ir slinkums, alkatība, vēlme uzvarēt un dižoties – nemaz nerunājot par garīgām deviācijām ar kurām viens sabiedrības loceklis var iznīcināt citus.
Drīzumā es rakstīšu par savu jaunāko redzējumu par latu Latvijā, tur es arī secinu ka Constantusa risinātās problēmas ir tikai medaļas viena puse, tai pat laikā šīs problēmas īstenībā ir risinājums.