Ejiet un sildiet ekonomiku
Daudzviet pasaulē sāk parādīties mazumtirdzniecības uzplaukums, kas ir augstāks par plānoto. Šeit droši vien precīzus iemeslus noskaidrot var tikai ar pētījuma palīdzību, bet pēc sevis esmu secinājis, ka cilvēkam iepirkšanās un naudas tērēšana ir nepieciešamība pati par sevi, kas atrodas pa visam citā Maslova piramīdas līmenī nekā tā prece vai pakalpojums, ko viņš pērk.
Tas nozīmē, ka cilvēki nogurst no naudas taupīšanas, bet šis nogurums nerodas tikai no konkrētu produktu iztrūkuma, bet arī dēļ apslāpētajām šķērdēšanās alkām. Samazinoties cenām un algām, cilvēkiem nav nekādas vēlmes tērēt naudu, bet gribās to krāt – un daudziem šobrīd tas arī izdodas, piemēram, mans konta atlikums mēneša beigās ir pievilcīgāks, nekā tas bija “treknajos gados”. Un tas nav saistīts ar samazināto EIGIBOR likmi vai ar to ka man būtu lielāki ieņēmumi. Tas ir saistīts ar augsto bezdarba rādītāju, jeb apziņu, ka neesmu vairs tik pieprasīts speciālists darba tirgū, kā arī ar deflāciju. Es ik pa laikam pašķirstu sludinājumus, cerībā ieraudzīt kādu izmisuma cenu, lai arī pēc būtības es pašu preci nevēlos.
Uz ko tad es aicinu virsrakstā?
Atbrīvojiet savas apspiestās iepirkšanās un tērēšanās vēlmes! Tikai nedariet to kā agrāk, kad visu darījāt uz maksimumu: benzīns bākā līdz lūpai, spēļu automātā maksimālo likmi, telefons ar visvairāk funkcijām(kura vērtība krīt straujāk par atlikušo līzinga summu), aliņš tikai no litrīgās glāzes, saules brilles, kuras tikko ieraudzīji klipā u.t.t. Ejiet tērējiet saprātīgi – pērciet instrumentus, grāmatas, garāžu. Pērciet visu ko, kas spēj radīt pievienoto vērtību vai ļauj ietaupīt, bet pērciet tieši to, ko jums vajag. Ņemiet vērā, ka kādam uzņēmējam ir nepieciešams atbalsts, lai tas saglabātu servisu līdzšinējā kvalitātē vai nebankrotētu. Tu taču nevēlies, lai tavā iecienītajā krogā vairs nevar dabūt silto ēdienu un lai tava frizētava pārceļas trīs kvartālus tālāk! Ja es viens centīšos iekustināt Latvijas ekonomiku, tad es bankrotēšu un neviens pat nejutīs nekādu efektu, bet visiem kopā būtu jāapzinās, ka vajadzīga pirkuma atlikšana uz vairākiem mēnešiem nes zaudējumus abiem - gan pircējam, gan pārdevējam.
Viens interesants raksts kas tīri labi izskaidro patēriņa kāpumu krīzes laikā: http://esciencenews.com/articles/2008/06/25/the.high.cost.low.status.feeling.powerless.leads.expensive.purchases (sāls pēdējās divās rindkopās)
Interesanti, bet atšķirībā no amerikāņiem Latvijas iedzīvotāji daudzi ir piedzīvojuši padomju laikus, kuri psihē ir radījuši vēl lielāku cieņu pret precēm, līdz ar to arī personas, kam ir daudz preces dažkārt kļūdaini tiek uzskatītas par cienījamām. Katrs var pārdomāt šīs vērtības un pārvērst iepirkšanos saimnieciskā darbībā, nevis bailīgā skrējienā pēc statusa.
” mans konta atlikums mēneša beigās ir pievilcīgāks” – neizskatās ka pats baigi sildi un pildi
Busted, bet šī ir tā tendence, kuru es gribu pārtraukt – uzkrājumiem ir jābūt periodiskiem un plānotiem, tieši tāpat ir jārīkojas ar pirkumiem. Starpcitu negaidīti tēriņi manu konta atlikukus būs samazinājuši, bet agrāk priekš šiem pasākumiem izmantoju kredītlīniju, kas pēc idejas bija bezjēdzīgs parāds.