• Ko sēsi, to pļausi.
• Ratus taisi ziemā, ragavas vasarā.
• Kā vējš skrien, kā miets atduras.

Tagad, kad esam aptvēruši notiekošo varam atgriezties pie bērnībā dzirdētajiem stāstiem, kas mums māca par to, ka vispirms ir investīcijas un tikai tad labklājība:

• Stāsts par sienāzi un skudru, kur sienāzis bija vieglprātīgs uzdzīvotājs, kurš siltajai sezonai beidzoties atklāja, ka nav parūpējies par to kā dzīvos ziemā. Skudrai (lasi SVF) nācās glābt nabaga sienāzi.
• Stāsts par trim sivēntiņiem, kuri būvēja sev mājas Baltijas jūras krastā. Taču divi no sivēnbrāļiem mājas bija uzbūvējuši no švakiem materiāliem un nākot nelabajam vilkam (lasi recesijai) palika uz ielas un nācās pat lūgt patvērumu pie prātīgākā brāļa.

Diemžēl, pasaulē ir iekārtots tā, ka pareizie lēmumi ne vienmēr ir viegli pieņemami, bet ir jādara līdzīgi kā ar zālēm – tās ir negaršīgas, bet vajadzīgas lai atveseļotos.

Tiem, kam šodien ir nauda, laiks un enerģija ieguldiet šīs lietas pareizi, kas jums vēlāk nodrošinās labklājību.

Ko konkrēti darīt? Piemēram, nosiltiniet savu daudzdzīvokļu māju tagad, kad ES līdzfinansē 50%, zinot to, ka jau šogad būs jāmaksā vairāk par apkuri. Ejiet izglītojieties. Vai dibiniet savu mikro sia.

Uzdodot jautājumu “Vai homoseksuāls cilvēks būtu tiesības salaulāties” pirmā atbilde lielākoties ir, ka nē. Tajos gadījumos es cenšos diskutēt un prasīt kāda ir viņu argumentācija un cenšos openēt šajā diskusijā. Pēc diskusijas, šie paši cilvēki bieži vien iedalās jau citos uzskatos, vieni vēl jo projām neuzskata, ka homoseksuāliem ļaudīm būtu tiesības, taču citi it kā ir secinājuši, ka tomēr salaulāties viņi drīkstētu, bet adoptēt bērnus nu gan nē. Vēl ir viena grupa cilvēku, kura būtu mīļā miera labad izdarīt tādu kā sabiedrības grupu vienošanos. Respektīvi, homoseksuāli ļaudis nedrīkstētu popularizēt savu dzīvesveidu ar gājieniem utml, par to viņi pretim saņemtu tiesības laulāties, bet arī šie cilvēki tomēr negribētu ļaut adoptēt bērnus šādām ģimenēm. Daudzi sauc šos gājienus par netikliem un pretīgiem, jo tajos tiekot reklamēta izvirtīgs dzīves veids, kas esot absolūti nepieņemami. Latvijā šo minoritāšu tiesību aizstāvji darbojas salīdzinoši nesen un tiem ir zems sabiedrības atbalsts.

Tas nozīme, ka daļa sabiedrības jau ir gatava samierināties ar minoritāšu pārstāvju prasībām, iespējams, šis ir ātrākais veids, kā panākt savu tiesību aizsardzību. Iekļaut likumdošanā iespēju laulāties arī viendzimuma pāriem ar norunu, ja vien viņi vairāk nerīko gājienus un neliek uz to skatīties tradicionāli orientētiem un konservatīviem ļaudīm. Ok. Vienīgi šī ir tāda kā problēmas paslaucīšana zem tepiķa. Un šeit arī cilvēku viedokļi dalās, jo pietiekama liela daļa tomēr uzskata, ka seksuālā orientācija ir ģenētiski veidojusies un izpaužas instinktīvi un nekāda papildus informācija, ko viņš dzīves laikā uzņem visdrīzāk nespēj šo orientāciju mainīt. Arī es tā uzskatu, jo nespēju iedomāties, kā tas būtu, ka es aizietu uz gājienu vēl patusētos ar foršiem gejiem un paklausītos atbilstošu mūziku, un nu pēkšņi pārvērtētu savus uzkatus un mainītu savu orientāciju. Man tas šķiet vēl neiespējamāk, kā sākt rakstīt ar kreiso roku.

Šinī ziņā cilvēkiem atkal ir savas teorijas. Pat to, ka cilvēku orientācija ir kā tāda skala, kurā vienā galā esošiem patīk puiši, bet otrā meitenes. Taču viņuprāt varētu būt kāds, kurš ir tuvu šai robežai, lai pārsvērtos no vienas patikšanas uz otru. Kas attiecas uz pārsvēršanos, es drīzāk domāju, ka tas ir moments, kurā tie cilvēki atzīstās paši sev, ka visu laiku ir centušies ietilpt kādos sabiedrības pieņemtos stereotipos. Bet ja cilvēki izvirza šādu varbūtību, iespējams, viņi tiešām jūtas tā, ka ne visiem ir spēcīgi izteikta šī orientācija. Jā nu tādā gadījumā tiešām, iespējams, pastāvētu risks kādam niecīgam procentam cilvēku mainīt orientāciju, pēc pieredzētā un uzzinātā. Savukārt, to es uztvertu kā izņēmumu, turklāt tam taču nav nekādas kritiskas sekas. Ja cilvēkam ir tradicionāla vai netradicionāla seksuāla orientācija, tas nekādā veidā nepārkāpj viņa līdzcilvēku tiesības.

Daži uzdod jautājumu, bet ko par to saka baznīca. Manā skatījumā baznīca nav īsti uzņēmums, bet drīzāk sabiedriska organizācija, kurai ir senas tradīcijas un daudz biedru. Mani neviena baznīca īsti neuzrunā, jo tajā netiek runāts par man aktuāliem tematiem, piemēram, tehnoloģijām vai politiku. Taču uzskatu, ka baznīca daudz dod cilvēkiem, jo tā nodarbojas ar tādu kā masu un individuālo psihoterapiju, ļauj pārvarēt dažādas grūtības dzīvē. Diemžēl, baznīca spekulē ar absurdu informāciju, kas savukārt man nav pieņemami – vismaz šajā dzīves posmā es vēlos lietas saukt īstajos vārdos. Manuprāt, baznīcas dēļ savām pamatīgajām un senajām tradīcijām, nav spējušas mainīties laikam līdzi un tas dažās epizodēs izpaužas pat kā diskriminācija. Piemēram, daudzām konfesijām nav mācītāju sieviešu, tas pat tiek skaidrots kaut kādā dīvainā, vēsturiskā mani nepārliecinošā veidā. Labi, lai nu būtu. Viena organizācija ir konservatīva, bet otra liberāla – viņām ir jādiskutē savā starpā nevis vienai jāaizliedz kaut ko darīt otrai. Protams, ka minoritāšu pārstāvis visdrīzāk neiestāsies, kādā baznīcā un nelaulāsies tur, jo šīs organizācijas uzskati ir pilnīgi pretēji viņa uzskatiem. Abas šīs organizācijas var vienīgi aicināt pavērties uz situāciju no oponenta redzes viedokļa.

Daļa diskutētāju pēc šādas diskusijas it kā sāk domāt, ka tiešām geji un lezbietes nerīko gājienu tādēļ, lai reklamētu cik viņi ir izvirtuši un nevēlas savervēt pēc iespējas vairāk biedru, bet lai cīnītos par sabiedrības attieksmes maiņu un savām tiesībām. Šajā brīdi daži diskutētāji pieļauj, ka varbūt tiešām šeit ir kāda diskriminācija, ka varbūt tiešām gejiem un lezbietēm vajadzētu dot tādas pašas tiesības kā pārējiem cilvēkiem. Šinī brīdi paliek tikai jautājums kā cilvēki uztver netradicionālu orientāciju – kā iedzimtu instinktīvu lietu, kas izveidojas cilvēkam vēl esot mātei vēderā, vai kā garīgu slimību, kuru šīs minoritātes mums cenšas uzspiest kā normu. Šobrīd nav izplatīti zvērus ārstēt no psihiskiem traucējumiem, taču ir zināms, ka arī zvēriem ir netradicionāla orientācija. Jautājums – vai tas nozīmē, ka šie zvēri ir izvirtuši vai, ka viņi ir garīgi slimi? Īpaši nav dzirdēts par gadījumiem, kad šī “psihiskā slimība” būtu tikusi izārstēta, protams, ar hipnozei un smadzeņu skalošanai līdzīgām metodēm, droši vien varētu panākt kaut kādus rezultātus, bet vai tas kaut ko pierāda.

Daļa diskutētāji cenšas novest diskusiju līdz absurdam un saka, kurā brīdī tad būs tā robeža, kurā sabiedrība pateiks, ka tas nu gan nav pieņemami, ka precēties ar kazu, spaini vai bērnu gan ir nepieņemami. Šeit es domāju var argumentēt tā, ka ja kazai, spainim vai bērnam ir cilvēktiesības, viņš apzinās ko vēlas un viņam ir šādas lemšanas tiesības, tad arī šādas laulības būtu jāatļauj. Ar to es domāju, ka kazai un spainim nav cilvēktiesību, jo viņi nespēj juridiski korektā veidā formulēt savas vēlmes un noslēgt juridiski derīgus darījumus. Kas attiecas uz bērniem, tad kamēr viņi ir nepilngadīgi tikmēr viņi netiek uzskatīti par lemt spējīgiem. Iespējams, ka nepilngadīgie uzskata, ka šis vecuma slieksnis ir par augstu, bet viņu vecāki uzskata, ka tas ir par zemu, bet visai sabiedrības daļai ir skaidrs, ka nepilngadīgs bērns nav tiesīgs pieņemt šādus lēmumus. Arī pedofili apzinās to, ka viņu darbības ir pretlikumīgas un viņu tieksmes ir citu personu tiesības aizskarošas. Šie uzskati nekad nav bijis sabiedrības diskusijas temats. Nevienā attīstītā valstī vēl neviena sabiedrība nav nonākusi tik tālu, lai diskutētu par šādām lietām, tas iespējams nozīmē, ka sabiedrība šo vienmēr uzskatīs par sarkano līniju un ka šis salīdzinājums ir nevietā.

Pat tie kas uzskata, ka vajadzētu atļaut viendzimuma laulības, tomēr uzskata, ka adoptēt bērnus šādam pārim nevajadzētu. Lai arī tas, kāda dzimuma vecāki ir bērnam, vēl negarantē pilnīgi neko. Viņu prāt šādam bērnam netiks pilnvērtīgi attīstītas visas prasmes gan tās, kas piemīt vīriešu dzimuma vecākiem, gan tās kas sieviešu dzimumam. Var jau būt – un tādā gadījumā bērns būtu apdalīts, jeb nu šeit viņam tiktu ierobežotas viņa iespējas. Šeit varētu mēģināt izsvērt, kas ir lielāks ļaunums, tas ka bērnam vispār nav vecāku vai tas, ka viņam ir viena dzimuma vecāki. Mūsdienu Latvijā vienozīmīgi, ka bērns būs cietējs, ja viņam homoseksuāli vecāki, bet tas notiks sabiedrības attieksmes dēļ. Līdzīgi, kā viņa vecāki tiks diskriminēti, tā tiks diskriminēts šis bērns. Bet tad ir jāsaka, ka šos cilvēktiesību pārkāpumus izdara nevis šīs minoritātes pārstāvji, bet atkal tradicionāli orientēto uzskatu pārstāvji.

Kādēļ mani uztrauc šis jautājums? Esmu tā sauktās tradicionālās orientācijas pārstāvis, taču man interesē ikviena mūsu sabiedrības dalībnieka tiesības, jo es nevēlos būt diskriminētā sabiedrības dalībnieka vietā. Es vēlos, lai man būtu tādas pašas tiesības kā citiem.

Šobrīd liela sabiedrība daļa tomēr nosoda diskrimināciju. Viņi saprot, ka arī sievietes drīkst vēlēt, ka arī melnādainiem un invalīdiem ir tiesības braukt sabiedriskajā transportā, bet geju un lezbiešu laulības tomēr nebūtu atļaujamas. Es gan tomēr aicinātu neizteikt uzreiz kategorisku spriedumu, par kuru tev trūkst informācijas. Es, piemēram, diskutēju un cenšos uzzināt pēc iespējas vairāk argumentus par un pret, lai izprastu šo momentu. Domāju, ka izpratne vienam par otra situāciju ir tieši tā, kas Latvijas sabiedrībai trūkst. Tādēļ mēs esam egoistiski un pirmkārt rūpējamies par savām iespējām un tiesībām, un vispārējas, vienlīdzīgas tiesības mums nebūt nav pirmajā vietā. Laikam ejot uzskati mainās, šobrī, piemēram, vairs nav modē dedzināt cilvēkus, kas nodarbojas ar ķecerību, piemēram, raksta blogā baznīcai nepieņemamas lietas vai izmantot vergu “čaklās” darba rokas. Tas, kā es redzu attīstības tendences ir, ka visu laiku turpināsies cīņa par cilvēktiesību aspektiem un tie kļūs arvien liberālāki. Iespējams, pēc 250 gadiem, tiks izmantots mākslīgais intelekts, lai precīzi nodefinētu kādā veidā vienas vai otras tiesības būtu jāievēro tā, lai tās neierobežotu citas tiesības.

P.S. Neraksties jēlības komentāros, bet uzrakstiet kā jūs jūtaties par šiem jautājumiem – papildiniet ar argumentiem vai padalieties ar kādām idejām. Atcerieties, ka likums ir tas ko sabiedrība pieņem un Saeima apstiprina, ja jūs nevēlaties likumus ievērot, tad jūs sabiedrība izolēs no sevīm. Savukārt, ja jums likums šķiet netaisns, tad jums ir jācīnās par savām tiesībām.

Konservatīvi noskaņotajai Rīgas domei es ieteiktu pavērties uz minoritāšu gājienu, kā uz tūrisma iespēju.

Tātad ir dzirdēts, ka reģionālā reforma, skolu tīklu optimizācija, vienotās ātrās palīdzība izveide daudzus neapmierināja. Bieži vien šādās reformās grūti ir salīdzināt kvantitatīvus rādītājus ar kvalitatīviem, un tādēļ jo īpaša loma ir dažādiem subjektīviem viedokļiem no kuriem ir grūti atšķirt spēju prezentēt savu viedokli no tiešām būtiskas argumentācijas. Tādēļ ne katram ir saprotams vai Jūrmalas ātrās palīdzības vadības ambīcijas vai tiešām būtiska kvalitātes pasliktināšanās bija iemesls protestiem par Jūrmalas ātrās palīdzības saglabāšanu līdzšinējā statusā.

Ir politiskās partijas, kuras ļoti precīzi ir novērojušas cilvēku (vēlētāju) vēlmi rūpēties tieši par sevi un sevi skarošiem jautājumiem. Tas ir loģiski un no tā izriet, ka vēlētājs izvirza tos politiķus no sava vidus, kas sola nodrošināt šo lokālo jautājumu risinājumu, piemēram, jūrskolu, tehnikumu vai slimnīcu saglabāšanu un neapvienošanu. Diemžēl, samazināta budžeta apstākļos nākas kaut ko optimizēt un no kaut kā atteikties, tādēļ skaidrs, ka nevarēs visi politiķi izpildīt savus solījumus un tad sanāk vilšanās (deputāts Jānis Klaužs pamet TP, jo tā nespēja nodrošināt Līvānu slimnīcas saglabāšanu).

Tādēļ es esmu pret šādu lokālu domāšanu – mana ministrija, mans pagasts, mūsu slimnīca. Ja problēmas ir valstiskas, tad tās nedrīkst risināt ar lokālām metodēm, piemēram, tās pašvaldības, kas neievēlēs mūsu deputātus, tās arī paliks bez pienācīga atbalsta. Ir nepieciešami valstiski definēti kritēriji, pēc kuriem izlems vai un kam un kur palikt. Pēc būtības šie kritēriji ir sabiedrības vienošanās cik un par ko, nevis kam tā ir gatava maksāt.

Attīstītāks reģions vienmēr varēs izkonkurēt mazāk attīstītu vai retāk apdzīvotu, piemēram, Latviju-Zviedrija; Vācija-Grieķiju; Roja-Mērsragu. Kāpēc vajadzīgs investēt mazāk rentablos reģionos – laukos? Pat ja ne tikai tur dzīvojošo cilvēku dēļ, laukos ir raksturīga saimnieciskā darbība, kas nav raksturīga pilsētām. Atņemot reģioniem darbaspēku un neļaujot tiem attīstīties, pilsētas pēc būtības paliek bez šiem produktiem un pakalpojumiem, piemēram, paliek dārgāka un mazāka apjoma pārtikas produktu ražošana, jo tā nav pietiekami nodrošināta ar kvalificētu darba spēku un saistītajiem pakalpojumiem un tas pats notiek arī ar citām laukiem raksturīgām saimnieciskās darbības sfērām. Kam turklāt nāk līdzi smagas sociālas sekas – degradācija.

Tādēļ lauki ir kaut kas tāds, kas prasa dotācijas, lai dotu spēju reģionam attīstīt infrastruktūru un pakalpojumu pieejamību. Līdzīgi, kā ES finansējums jaunājām dalībvalstīm, kurš diemžēl kā rāda laiks ir nepietiekams vai arī piešķirts veidā, kurš nenodrošina līdzvērtīgu sociālo aizsardzību visā ES.

Tas nozīmē, ka reģionu vēlētājiem un politiķiem ir jāstrādā pie koncepcijas, kas ļautu attīstīties reģioniem kā tādiem, nevies ļautu vienai skolai izdzīvot uz citas rēķina. Šeit piemēru var ņemt no NĪN, kuru maksā no piederošā nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības, citiem vārdiem sakot bagātais maksā vairāk.

Vai es vēlos, lai nevienam nebūtu motivācijas kļūt bagātam? Nē – es vēlos nevis, lai tas kurš strādā un tas kurš nē saņemtu līdzīgu attalgojumu, bet gan lai tie, kuru darba augļi padara bagātus citus arī tiktu pienācīgi attalgoti.

Kadastrālo vērtību lielā mērā nosaka šī īpašuma potenciāls, piemēram, to var izīrēt par dārgu naudu restorānam, jo ir plaša zāle un smuks skats, vai arī telpas atrodas blīvi apdzīvotā vietā, tādēļ tās ir pateicīgas veikala veidošanai utml. Pašvaldība, attīstot infrasatruktūru un piesaistot iedzīvotājus, audzē šo kadastrālo vērtību. Rezultātā NĪN maksās vairāk bagātie, bet arī saņems vairāk bagātās pašvaldības. Šeit varētu būt vēl viens valsts regulējums, kurš notiektu virs kādas vidējās kadastrālās vērtības vieta, kurā atrodas šie īpašumi jau ir gana attīstīta un urbanizēta, lai vairs nebūtu nepieciešams šos līdzekļus investēt šāda veida attīstībā, bet tie būtu novirzāmi reģionu attīstībai, kas pēc būtības savā veidā apkalpo šo urbanizēto centru. Īsāk sakot, vēl viens mehānisms (bez IIN izlīdzināšanas fonda) kā novirzīt līdzekļus reģionu attīstībai. Šos līdzekļus varētu sadalīt proporcionāli vai pēc īpaši atbalstāmo reģionu principa. Attīstītās pilsētas rāda, ka intelektuālā darba īpatsvars ar garajām darba stundām un blīvā apdzīvotība ir pamats negatīvam demogrāfiskajam pieaugumam. Šis ir vēl viens iemesls, kādēļ valstij ir jānosaka šī kārtība nevis Rīgas mēram ar vicemēru, kuru plāns saprotams, ka ir pilnīgi pretējs – saņem līdzekļus no Rīgas apkārtnes, lai vēl vairāk attīstītu galvaspilsētu, bet diemžēl arī paplašinātu sociālo plaisu starp pilsētu un laukiem.

Un vēlreiz vēlētāji! Prasiet pareizās lietas, jo ja jūs prasīsiet, lai cilvēks būtu centrā, tad tas notiks kādu citu cilvēku no centra pastumjot malā.

Savā rakstā devalvācija – mans redzējums, es analizēju tikai pašu devalvācijas faktu kā tādu. Līdz ar to es vēl jo projām piekrītu saviem argumentiem, bet secinu, ka nav jārunā par devalvāciju, bet ir jārunā par ekonomikas attīstības plānu, kurā tikai viens no soļiem būtu šis lata emitēšanas moments. Es līdz šim uz pasauli skatījos, kā uz bariņu cilvēku, kur viens aizņemas no otra, otrs atdod pirmajam parādu utt. Diemžēl, pasaulē šādas morālās attiecības neeksistē. Pasaulē manipulācija ar parādiem, devalvāciju utml ir pilnīgi normāla prakse. Tie ir normāli spēles noteikumi, ka valstis mēdz nonākt situācijā, kurā tās atjauno savu ekonomisko attīstības stāvokli izmantojot dažādus paņēmienus.

Kā tās valstis tik tāli nonāca? Jā! Šeit mēs pārmetam sev un Grieķi sev, ka ir dzīvojuši izšķērdīgi un nav domājuši par rītdienu. Tā ir taisnība, bet šeit darbojās brīvā tirgus principi, kas jebkurā gadījumā prasītu ekonomikas saspiešanu, lai normalizētu importa/eksporta bilanci. Tātad, tas ir tikai laika jautājums, kad kāda attīstīta valsts pārpludinās citu mazāk attīstītu valsti ar importa precēm un kredītiem. Tas nozīmē, ka man arī jāatkāpjas no Constantus idejas. Tā neļautu nevienai valstij devalvēt valūtu, bet tā negarantē to ka kāda valsts nespēj nonākt tādos parādos, ka tā vairs nespēj norēķināties par saistībām. Tas nozīmē, ka šāds instruments valstīm vēl joprojām ir vajadzīgs.

Eiropas Savienība ir izveidojusi vienotu valūtu, tas ir jauki, bet tā kā ES nav vismaz daļēji kopīga budžeta, tad eiro ir ierobežojošs mehānisms tādām valstīm kā Spānija, Grieķija un drīzumā(jo ievieš eiro) arī Igaunija. Šobrīd ES “vecās” dalībvalstis eksportē preces uz “jaunajām”, turklāt nodrošina tās ar kredītiem.  Tas gribot negribot noved pie tā, ka vieni galvenokārt eksportē, bet otri importē. Eirozona šinī situācijā ir kā cietums, tu nevari nekur aizbēgt tev jāēd ir tas ko tev pienes pie restēm. Risinājums, šeit būtu vienkāršs – ES ir daudz vairāk jākļūst par vienotu sistēmu. Šobrīd mēs esam Mērsrags un Roja jeb katrs par sevīm, taču mums ir jākļūst par vienu novadu. Obligātā veselības apdrošināšana par kuru es runāju, kā galveno ēnu ekonomikas apkarošanas instrumentu, būtu ieviešams visā ES, tā jebkurš ES pilsonis varētu ārstēties jebkurā valstī un tas pat ļautu optimizēt pacientu plūsmas (šobrīd ir iespēja ārstēties jebkur ES, bet budžets nav centralizēts). Šāda sistēma nodrošinātu būtisku valsts funkciju apmaksu no ES budžeta. Vēl varētu savienot pensijas vienotā sistēmā, tad Vācija nevarētu teikt saspiediet savu budžetu, turpiniet no mums aizņemties, dzīvojiet ar nepareizu importa/eksporta bilanci un gaidiet katastrofu. Vienotas ES gadījumā, cilvēki nepaliktu bez būtiskiem pakalpojumiem – pensijām, veselības aprūpes utml.

Ir divas devalvācijas. Šobrīd notiek iekšējā, jeb izdevumu samazināšana un ienākuma līmeņa samazināšana. Taču nu jau visi nelietderīgie tēriņi ir samazināti un turpinot šos samazinājumus izmantojot šo mehānismu, draud tikt pārkāptas tā saucamās sarkanajās līnijas, jeb nāksies samazināt veselības budžetu, pensijas arī kultūra, aizsardzība un iekšlietas signalizē, ka jau ir samazinājušas savus izdevumus līdz saprātīgam minimumam. Tātad tauciņi ir nodzīti, bet viss ko mēs dzirdam ir ka šeit vajadzētu līdzekļus, tur vajadzētu līdzekļus. Un tā ir taisnība, lai Latvija varētu attīstīties, tai ir jānodrošina savi uzņēmēji ar kredītiem. Šobrīd maksa par studijām dažviet ir tik augsta, ka to vairs nevar atļauties jebkurš, šīs summas būtu vairāk jāapmaksā no valsts budžeta. Arī obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai būtu vajadzīgs finansējums. Nepieciešams arī Eiropas struktūrfondu līdzfinansējums. Zinātnei budžets jau sen kā ir tik “liels” kā ienākumi dažam labam preču tirdzniecības tīkla īpašniekam. Tā ir šaušana sev kājā.

Demogrāfiskā sistēma summā ar aizbraucošiem tautiešiem vairs neļauj lēnām būvēt savu valsti no nulles pamazām norēķinoties par neapdomīgi aizņemtajiem kredītiem. Tādēļ ekonomikas atveseļošanās plāns varētu būt sekojošs:

• veidot nodokļu sistēmu sociāli taisnīgu – samazināt nodokļus slogu strādājošajiem, apliekot neražojošus aktīvus un patēriņu;
• ieviešot obligāto veselības apdrošināšanu un citus sociāli aizsargājošus un nodokļus maksāt motivējošus mehānismus;
• ieviest korupciju mazinošus un tirgu liberalizējošus mehānismus;
• šo plānu izdiskutēt valdībai, centrālajai bankai un komercbankām, jo šim plānam nepieciešamie līdzekļi būtu jāemitē. Tā kā komercbankām veidosies milzīgi zaudējumi, tad ir jāatrod kompromiss, kurā iedzīvotājiem ļauj konvertēt kredītus latos, daļu starpības sedz valsts, bet daļu komercbankas. Iedzīvotājiem jārēķinās ar inflāciju un mazāku spēju iegādāties importa preces, taču atjaunosies darba tirgus un vietējo preču patēriņš;
• valsts ar kredītu palīdzību atbalsta ražotājus un palīdz piesaistīt Eiropas struktūrfondus;
• valsts organizē mājokļu siltināšanas programmu, paralēli ES finansējumam piešķirot savējos, tas rezultātā dos ietaupījumu uz apkures izmaksām(importu) un radīs darbavietas;
• valsts atbalsts enerģijas iegūšanai no atjaunojamiem resursiem;
• atbalsts izglītībai (jāpaaugstina kvalitāte un pieejamība) un zinātnei (līdz šim nepiemērotā apjomā; prioritāte valsts un uzņēmēju pasūtījumiem, bet arī izpēte tehnoloģiskiem risinājumiem, kuri negarantē momentānu peļņu);
• veicināt profesionālu un patriotiski motivētu cilvēku nokļūšanu Saeimā un valdībā, mainot līdzšinējos finansējuma piesaistes mehānismus, kā arī mazinot politisko uzskatu sadrumstalotību. Dot pilsoņiem ērtākus mehānismus savas gribas izteikšanai;
• atvieglot uzņēmēju/privātpersonu maksātnespējas procedūra; nodokļu amnestijas periods – pēc tam VID pārbaudes;
• jāievieš banku un kredītus izsniedzošu iestāžu stingrāku kontrole, jāmazina spekulatīvos darījumos radītu parādu apjoma bankām īpatsvars.

Šāda plāna realizēšana būtu Latvijas ekonomikas uzplaukuma iemesls. Pretējā gadījumā kardinālas pārmaiņas nenotiks. Ir negatīva demogrāfiskā situācija un notiek iedzīvotāju darbspējas vecumā aizbraukšana uz ārzemēm, tas var novest pie nabadzības un valsts vājuma pasaules arēnā, kas apdraud nacionālo eksistenci.

Mums trūka pieredzes un mums krīze izpaužas smagāk kā citās valstīs, lai arī eksperti skaidri signalizēja par briestošajām problēmām, tika pieļauts daudzas kļūdas. Tagad eksperti ziņo par iespējamiem attīstības scenārijiem, taču vēlētāja izpratne par procesiem atkal neļauj politiķiem rīkoties pareizi. Politiķi ir spiesti rīkoties vadoties pēc sabiedriskās domas jo īpaši vēlēšanu gadā. Pilsoņu prasībām ir jābūt kvalitatīvām, cilvēku aptaujās ir jāatspoguļojas viņu erudīcijai nevis manipulācijām sabiedriskajā telpā. Tev nav jātic ne man ne kādam politiķim, bet lasi, izglītojies, diskutē un nonāc pie pareizajiem slēdzieniem, tikai tā tu varēsi zināt ko tieši tu sagaidi no politiķiem. Tikai tā tu zināsi, kuras idejas aizstāvēt.

Aptuveni šāda bija mana uzruna:

Hello. My Name is Mārtiņš Štāls i’m a software developer. I’m Microsoft certified specialist but i also work with opensorce software as well. My main job is at Latvijas Finieris as senior software developer. Latvijas Finieris is one of top taxpayers in Latvia. Latvijas Finieris history starts at 1873. when first plant Latvijas Bērzs was founded. Latvijas Finieris produces birch plywood. To produce plywood, first you need is veneer. Veneer is thin layer of wood that is peeled of the log. When multiple veneer layers are glued together, the plywood is produced. There are different products of plywood for a different usage for example: in cars, trucks, boats, ships, furniture, for construction and more. Latvijas Finieris have branch Likmere in Lithuania, Ukmerģe it produces veneer from Lithuanian birch.

That’s about it. I mean there is no much of a natural resources available in Baltic States. So how can we be competitive if we need to import resources and our taxes are not low? What should we do – reduce taxes? Maybe. But how come that other states in European Union have high taxes? That’s becouse knowledge, technologies, culture and history are also a value. Healthy and happy people can produce more. These are the services that are paid by the goverment. This means that we need to pay more taxes, to increase government budget. I would like to live in a country, that has high social standarts, education level and developed infrastructure. But this is not the way how all people see the future of Latvia. Why? Becouse some ar old and can’t wait, some are lazy and don’t want to study and some just haven’t thought about it. All of them wants fast results, like reduce taxes, build homes, sell some government property.

And if there is such demand than there is also supply – a political parties, that promise fast results. Usually this is populism, to seize the power in the country. Such politicians may be related with some businessman and that involves corruption. There are public organizations that are against the short-term thinking and corruption. For example Meierovics society whitch i’am member of. Meierovics society goal is that political decisions would be made based on moral values. Corruptions distorts competition, so it’s against the free marker.  If the competition is distorted, the development of business is endangerd. That means that most of people suffer because of these few politicians and business man. Meierovics society is for progressive change that has to be made. One thing that citizens can do is participate in elections. Citizens have to choose politicians, that respect moral values, the ones who are less populists and who have long-term thinking (that may even include raising taxes). Of course to discover populism you have to be knowledgable enough. Knowledge and education is another resource. It’s hard to gain but its very valuable. So it’s worth to pay high taxes if it’s spent for educations. Some of you soon will end school and have to decide what to do further. The formula is simple do what you like the most, do what you are most succesful at. Yes. There are highly paid jobs out there, but you will get tired of doing something that you don’t like. Money won’t make you happy forever. Any questions? If you like to read more of my views, you may visist stals.lv.

Ejot cauri tirgum garām spirt-vodka-sigareti vīram atkal ievelku gaisu, jo šķiet ka kanālā tiek iepludināti visi tirgus atkritumi, kas kombinācijā veido kaut ko tādu, kam latviešu valodā nav apzīmējuma. Par smakas klātbūtni liecina divu apsargu intensīvā smēķēšana. Ir jau arī kaut kas gaišs šajā rītā un tās ir kāda garmataina vīra acis ar Mensona lēcām (gaiša acs varavīksnesne).

Diemžēl jau nāca mans tramvajs un nepaspēju iegādāties savu pirmo e-talonu, tādēļ kārtējo reizi maksāju tramvajā 70 santīmus (droši vien pēc pieciem gadiem lasīšu šo un nopūzdamies secināšu: “jā toreiz gan bija lētas biļetes”).

Sēžu tramvajā, kurā nav kondicionēts, bet gan bezgaiss, un lasu apollo ziņas savā telefonā. Ziemeļu koridors tā, ziemeļkoridors šitā, 4 miljoni tur 1,5 miljardi šitur. Ļoti jauki. Man gan vairāk interesē par Dienvidu tiltu. Par laimi ir arī virsraksts - Jaunais Rīgas “rēgs”?, kurā ir publicētas bildes ar to kā izkatās tas, ka nepietika naudiņas, lai pabeigtu tiltu.

Nu labi, tas ka nav kondicionieris tramvajā par braucienu, kurā es maksāju 70 santīmus, kurš pieder uzņēmumam, kura transportlīdzekļu iegāde ir tikusi sadārdzināta par 1,8 miljoniem eiro un kuru jaunieviestā sistēma 13 gados izmaksās vismaz par 100 miljoniem dārgāk nekā iepriekšējā līdzīgā sistēma, jau man nedod tiesības kādu saukt par zagli. Var jau būt, ka Rīgas domē vajadzētu pāris jaunus kabinetus – grēksūdzes un cietuma kabinetus.

Bet es balsošu ar kājām, es aiziešu no šīs netīrās pilsētas un manus ~1900 latus gadā saņems Jelgavas pilsēta, kurā nav jābrauc ar mašīnu, lai no rīta varētu paskriet, nav jalavierē starp urīna peļķēm un nav jāizvēlas starp alkoholu, līmi vai narkotikām.

Nav jau tā, ka visi valsts pakalpojumu digitalizācijas miljoni būtu pilnīīgi nelietderīgi iztērēti, tomēr ir iespējams elektroniski deklarēties citā adresē un par laimi to var izdarīt ar swedbankas autentifikāciju un nemaz nav vajadzīgs dārgais  e-paraksts vai vēl Eiropas daudzmiljonu nepagūtais projekts e-iD.

Šis bija emocionāls solis un tagad man nāksies domāt, kā nokārtot manus dokumentus ar VID, bet vienalga es visus aicinu tā rīkoties. Rīga ir atvars, un jo ātrāk jūs tiksiet prom no turienes jo labāk. Reģionos minimālā alga mēdz būt maksimālā alga, bet Rīga vēl grib izveidot likumu, kur piepilsētā esošie pagasti maksātu tai par urīna peļķēm un nodzertiem likteņiem.

Ūdens piegādātājs

Ir informācija, ka dzeramais ūdens pēc kvalitātes kritērijiem īpaši neatšķiras no krāna ūdens, tādēļ var secināt, ka arī krāna ūdeni var dzert. Iztērējot nelielu summu vari iegādāties riteni, plastmasas ūdens bundžas un pats pagatavot pāris koka statīvus. Šis ir nepieciešamais komplekts, lai uzsāktu ūdens piegādes biznesu. Tavs klients ir mazs uzņēmums, kurš taupa katru santīmu, taču pats nevēlas liet plastmasas bundžā ūdeni. Klientus tu iegūsti tā, ka piedāvā viņiem zemākas cenas,  nekā to dara lielie piegādātāji. Zemākas cenas tu vari atļauties, jo: tu esi pašnodarbinātā persona un nodokļi tev ir zemāki nekā uzņēmumam, tev nav biroja vai noliktavas, tavs transportlīdzeklis ir ritenis, tu vadā tukšas bundžas un uzpildi tās jau pie klienta, nav arī jāmaksā dabas resursu nodoklis. Protams, kādam klientam varētu nepatikt, tas ka tu uzpildi ūdeni viņa paša tualetē no izlietnes, tad jādomā ir par jauna pakalpojuma ieviešanu, tu ved ratiņos pilnas bundžas un tad tās uzstādi.

Apģērbu patērētāju tīkls

Konkurences padome ir secinājusi, ka drēbēm un kosmētikai ir milzīgs uzcenojums. Tiem, kas iepērkas  Vācijā un eBay, tas arī ir skaidrs. Latvijas tirgus ir maziņš, un tā laikam arī galvenā problēma, taču ir niša apģērbu patērētāju tīklam. Kā tas notiek? Viss sākas ar vienu cilvēku, kurš aizbrauc uz ārzemēm uz veikalu. Tālāk šīs preces un cenas tiek reklamētas saviem paziņām un radiniekiem. Viņi pasūta tev arī to, ko viņi vēlas. Labi, ja tev ir apģērbu katalogs ar cenām, ja nav, tad vari arī nofotografēt un pierakstīt cenas. Lai nu kā, šim patērētāju tīklam ir visu laiku jāpieaicina jauni dalībnieki. To var izdarīt tā, ka ievieš atlaides tiem, kas piesaista klientus. Ar laiku apgrozījums būs tik liels, ka varēs atļauties arī transportlīdzekli, kas pārvadā šīs mantas. Pie konstanti augoša pieprasījuma jau ir iespējamas pārrunas un līgumi ar lieliem apģērbu tirgotājiem. Ar laiku arī varēs veidot savu noliktavu un optimizēt iegādes principus. Tikai vēlams būtu palikt pie sistēmas – ir konsultants un pie viņa tiek pasūtīts nepieciešamās preces. Tas tādēļ, lai nebūtu jāveido veikali, jātērē līdzekļi mārketingam un jānodarbojas ar sarežģītu loģistiku.

Omes ņamīgie kartupeļu čipsi

Ja kāds paskatās cik maksā čipsi kilogramā, tad viņam noteikti mati[ja vien tādi ir] saceļas stāvus. Iespējams, ka puse no šīs summas ir tērēta mārketingam, bet lai nu kā, reklāma nav tā, kas dod lielisku garšu. Es čipsus gribētu redzēt tādus: taisītus no kartupeļiem, no īstām šķēlēm un no biezām šķēlēm. To ražošana ir vienkārša – sagriež biezās šķēlēs kartupeli un apcep to eļļā, apber ar garšvielām. Šķēlēm tomēr jābūt pietiekami plānām, lai pats čipsis vēl jo projām būtu kraukšķīgs, nevis ar miltainu vidu. Kur te bizness? Vajag izstrādāt pārīti gardas receptes, piesaistīt lauku tantes, kam ir kartupeļi, kas māk apcept tos eļļā un apbērt ar garšvielām. Tu pats vari viņus safasēt – sākumā ar roku, tas pat būtu kā tāds īpašs dizains, kādu nevar panākt uz lielajām fasēšanas līnijām. Sākumā tu tirgo savu produkciju dažādos gadatirdziņos, ekoloģiskajos veikaliņos un mazajos veikalu tīklos. Pieprasījumam augot, tev jāpiesaista vairāk tantes un arī jādomā, par jaunu produktu radīšanu, piemēram, burkānu standziņas (šī gan ir mana ideja, ar kuru es iespējams vēlos iekarot visu uzgrauzēju sirdis, bet pagaidām man nav radusies galējā recepte. Pagaidām tā ir tāda: sagriežam burkānu tādā formā kā frī, apberam ar sāli un cepam krāsnī).

Kurjerdienests

Kurjeri, lai optimizētu savas izmaksas, nepopulāros maršrutos bieži vien kavējas ar piegādēm, tas tādēļ, lai varētu savākt vairāk pārvadājamo mantu un tad izmaksas par vienas vienības vešanu būtu zemākas. No tā var secināt: jo vairāk klientu, jo lētākas piegādes. Tas liek secināt, ka jo lielāka ir organizācija, jo zemākas cenas un augstāka kvalitāte. Bet pats galvenais īstenībā ir tīkls jeb infrastruktūra. Paprasiet zirneklim, viņš jums pateiks, ka tīkls veidojas pamazām. Tieši tā darbojas ghetto kurjers. Tu caur skype atrodi vēl kādu bezdarbnieku, kurš labprāt nodarbotos ar pārvadājumiem. Vēlams, lai viens no partneriem būtu Rīgā. Iesākumam pietiek ar diviem pašnodarbinātajiem ar riteņiem. Izveido savu cenu katalogu, par cik tu esi ar mieru pārvadāt mantas no vienas pilsētas uz otru. Tavs tipiskais klients būtu interneta veikals, kurš sūta savu produkciju uz citām pilsētām. Kā tu ar riteni aizvedīsi uz citu pilsētu un lētāk nekā to dara citi? Viens partneris vadā tikai savas pilsētas ietvaros, pēc tam viņš to nogādā autoostā vai stacijā. Autobusiem ir kravas nodalījums, dažkārt to pat var izmantot bez maksas, bet dažkārt ir jāmaksā simboliska summa. Var arī paciņu atstāt šoferim, tā taču visi darīja Padomju laikos. Ļoti labi ja tiek piesaistīti tādi partneri, kas regulāri braukā ar vilcienu vai mašīnu no vienas pilsētas uz otru. Galvenā šī biznesa vērtība ir šie daudzie kontakti, un veidi kā pārvadāt sūtījumus. Jā jūsu biznesa pluss ir zemās izmaksas, bet mīnus ir kvalitāte, nav izslēgts ka kāds sūtījums var pazust vai kavēties.

Un ko tālāk?

Šeit minētie piemēri, iespējams, ir nedaudz traki, bet vai tad uzņēmējdarbība pēc būtības nav tāda. Vai sēdēt mājas rokas klēpī salikušam ir veids kā vairot savu labklājību? Droši vien nē. Latvijā ir speciālistu trūkums (izņemot nekustamā īpašuma pārdošanās dārkāk nekā nopirka speciālistu), šī ir ilgtermiņā risināma problēma, kas saistīta ar reformām izglītībā, saliekot pareizos motivācijas akcentus gan priekš tiem kas māca, gan tiem kas mācās. Bet otra problēma ir uzņēmīguma trūkums, ko varētu skaidrot ar PSRSā pastāvošo ideoloģiju un to, ka vispār kapitālisms ir bezmaz vai grēks.  Bet varbūt tomēr vajadzētu padomāt no šīs dienas redzes punkta un atcerēties teicienu: kas neriskē tas nevinnē. Tas nenozīmē, ka jāskrien uzreiz uz kazino – jo tur darbojas cits princips: kas spēlē, tas zaudē. Varbūt kāds teiks, ka šīs idejas ir galīgi garām un kāpēc tad es pats viņas nerealizēju. Bet man jau ir savs Ghetto business - augstas pievienotās vērtības hostings, kas iesākumā bija 900 MHz Celeron zem galda un tam pat nebija vāks virsū.

]]> http://martins.stals.lv/ghetto-business/feed/ 4 http://martins.stals.lv/mes-nemakam-pateikt-paldies/ http://martins.stals.lv/mes-nemakam-pateikt-paldies/#comments Mon, 28 Jun 2010 11:14:09 +0000 Mārtiņš Štāls http://martins.stals.lv/?p=375 Šķiet, ka es esmu tipisks latvietis, jo man ir ļoti grūti pateikt kādam kādu komplimentu. Es cenšos sevi audzināt šajā ziņā un esmu izstrādājis tādu kā metodi, kā konstruktīvi kritizēt vai vērtēt cilvēkus un viņu veikumu.

Tas notiek tā: es izvērtēju visu kopējo sniegumu un nepievēršu tai karotei medus mucā tik milzīgu nozīmī, jo tas ir uzskatāms par izņēmumu, tad es šo vispārējo vērtējumu paziņoju pirmo un pēc tam analizēju to darvas karoti.

Piemērs:  Paldies Gunta Veismane, ka esat veltījusi savu enerģiju 10 gadu garumā valsts pārvaldes mehānismu ieviešanā un uzlabošana, bieži vien ievelkot ceļus tur kur pirms tam ir bijis tuksnesi. Lai arī mani uzskati un redzējumi bieži vien ir bijuši atšķirīgi no jūsējiem, es augsti vērtēju jūsu izvēli atstāt Valsts kancelejas vadītājas amatu, dodot iespēju jaunam, enerģiskam un cerams progresīvam pēctecim.

Lieliski ir tas, ka šī uzruna nav liekuļošana, bet tikai kopējais noslēdzošais secinājums, kurš satur arī savu kritikas noti, bet kopsummā pasaka paldies cilvēkam, kurš to ir pelnījis.

Bieži vien mēs dzirdam tādus pārmetumus kā: “viņš meloja par pensijām” vai “viņi ir parāk popsīgi”, “šis savukārt ir šizofrēniķis” utml. Bet kādēļ izcelt to vienu negatīvo, ja kopsummā šī cilvēka pienesums sabiedrībai ir pozitīvs.

Vai esat dzirdējuši paldies par labi padarītu darbu? Es domāju tādu īstu paldies, nevis tādu samākslotu, kurš radies noskatoties 7 minūtes garo youtube video par motivāciju.

Šī ir nozīmīga problēma politiķiem, jo tie nevar būt labi pret visiem, tādēļ vienmēr būs kāds neapmierinātais. Ja politiķa alga ir maksimums 1800 Ls un nemitīgi pārmetumi, tad kā jūs motivējat savu darba ņēmēju?

Kādēļ jūs nepasakāt paldies Jānim Lagzdiņam un Eināram Repšem, kad tie pamet aktīvo politiku pēc 20 gadu darbības tajā? Vai tiešām viņi ir nodarījuši tādu ļaunumu sabiedrībai, ka būtu pelnījuši to ka viņus sunī par līdzšim paveikto.

Šāda motivācija darbojas sekojoši: Nav jēgas censties, tāpat neviens to nenovērtēs. Labāk, ka es iegūšu kādus “draugus” ar iepirkumu procedūru palīdzību. Tie nu gan mācēs novērtēt manu pienesumu un dāsni to atalgos.

P.S. Tikai nerakstiet lūdzu šādus komentārus: “Visā visumā ļoti labs raksts, tikai daudz kļūdas un tomēr es uzskatu šādu rīcību par liekuļošanu, tāpēc mani šis raksts nepārliecināja.”, jo mans mērķis nav mazināt kritizēšanu, bet aicināt vairāk padomāt, kā jūsu vērtējumu uztvers otrs cilvēks. Centīsimies vērtēt citus tā, lai viņiem nenolaistos rokas. Domāju, ka izrādīsies tā, ka šāda pozitīvā kritizēšana ir daudz efektīvāka.

Lai novērstu mūsdienu valūtu problēmas ir nepieciešams atrisināt divas šādas problēmas:

1. viena naudas vienība var vienlaicīgi piederēt vai būt aizdota tikai vienam cilvēkam;
2. naudu nevar saražot;

Šādām prasībām ir tikai viens iespējams risinājums jauna elektroniska valūta – Constantus (C).

Constantus ieviešana.

Katrā valstī tiek veidota viena Constantus filiāle. Tiek pieņemts Constantus ieviešanas datums, piemēram, 2222.22.22. Katram pasaules iedzīvotājam, kurš šajā datumā jau ir piedzimis tiek piešķirti, piemēram, 3000 C. Constantus segums nav zelts vai kas cits, bet cilvēku skaits ieviešanas brīdī. Banka tos identificē un izsniedz katram autroizācijas čipu. Katrai C naudas vienībai ir savs sērijas numurs un tas glabājas bankas serverī, kur tam pretim ir viens īpašnieks – tātad šī nauda vienlaicīgi var piederēt tikai vienam īpašniekam. Bankas uztur infrastruktūru, jo ņem komisijas naudu par noteiktu transakciju skaitu. Bankas sadarbojas ar infrastruktūras uzņēmumiem, kuri spēj nogādāt darījumu informāciju līdz bankas serveriem. Constantus atšķirībā no citām valūtām var būt vairākas zīmes aiz komata, tas ir tādēļ, lai brīdī kad naudas vērtība augtu, nebūtu jādrukā jauna nauda, bet cenas produktiem varētu būt, piemēram, 0,000023 C, jeb 2,3E-06 C (ar laiku pircēji šo pierakstītu kā 2,3 C, bet tā nebūtu inflācija, bet tikai ērtāks pieraksts).

Plusi

+ Constantus nevar saražot, tādēļ tās īpašnieka uzkrātā nauda nevar zaudēt vērtību;

+ C nevar aizdot vielaicīgi vairākiem īpašniekiem, tādēļ nevar rasties globāla mēroga nespēja norēķināties par kredītiem;

+ Bankas ar savu pakalpojumu sniegšanu neražo jaunu naudu(saistības), bet gan to nopelna un samaksā saviem kreditoriem;

+ Konkrētas naudas vienības vēsture ir ļoti labi redzama, tas palīdz izmeklējot ekonomiskus u.c noziegumus;

+ Valūtu nav iespējams viltot, jo tad tās sērijas numurs vai nu neeksistēs datubāzē vai arī būs jāveic norēķins identificējot sevi kā tās īpašniekam.

+ Nav iespējams slēpt ienākumus no valsts, jo šai valūtai nav fiziskas formas, kuru “glabāt zeķē”.

Mīnusi

- Constantus cena ir ļoti augsta, ja kāds to vēlas aizņemties, jo aizdevējam – bankai vai fondam vai privātpersonai, ar šo aizdevumu ir jānosedz visas izmaksas, kas saistītas ar šīs naudas aizdošanu, jo vienu naudu var aizdot tikai vienu reizi;

- Ir nepieciešamas infrastruktūras izveide, arī līdzšīnējā daudzos gadījumos nespēs darboties ar Constantus;

- Arī tantiņai, kas tirgo salasītās sēnes vajadzēs Constantus kases aparātu, par laimi tas ir samēra maziņš;

- Constantus vērtība visu laiku augs; Dažās valstis atzīs to par vienīgo legālo valūtu; Taču, tas dos priekšrocības tām valstīm, kuras turpinās izmantot vecā standarta valūtas;

- Nav iespējams noslēpt darījumus no valsts;

Secinājums

Constantus mērķis ir mazināt globalizācijas instrumentu ietekmi uz parastajiem cilvēkiem, taču pats Constantus ir vistipiskākais globalizācijas instruments, kurš ierobežotu mūsu dzīves un visu finansiālo darījumu norisi. Pēc Constantus ieviešanas savus noteikumus diktētu citas bankas nevis tās kas līdz šim. Jāņem vērā, ka daudzās valstīs sabiedrība nespēj vienoties par to vai viņi vēlas ievērot cilvēktiesības, netirgot narkotikas utml. Šādās valstīs nevarētu ieviest Constantus, jo tie kas vēlass spekulēt ar saistībām, tie kas vēlas nodarboties ar pretlikumībām, tie kas vēlas tirot sēnes – tie visi būtu pret šādu valūtu. Arī parastie kredītņēmēji būtu pret, jo viņiem nekad nebūtu pieejama lēta nauda. Lai šo valūtu ieviestu ir nepieciešamas globālas pārmaiņas, tādēļ es kā ieviešanas datumu esmu uzlicis 2222. gadu, kad finanšu krīzes būs tik smagas un regulārās, kad cilvēki būs nolaiduši savus dzīves standartus un paši darbosies, kā bankas uzkrās naudu ko līdz tā parādīsies un tērēs, kad tā nebūs. Tad viņi secinās, cik īstenībā šī nauda ir dārga un ka līdzšinējās spekulātīvās darbības ir izdevīgas tikai bankām un nevis viņu klientiem.

Today i decided to satisfy my inner voice and find the performer and listen to this silly song on YouTube. The problem was that i didn’t know what komogero means and how to spell ir. So i tried to google komogero but i got my self into rare situation on Google – an empty page with no suggestions. So i decided to use these keywords to help others to find this song.

It’s spelled: Robin Cook – Comanchero

Let’s hope tomorrow no one will remind us of this song.