Mārtiņa Štāla blogs

Lai arī latviešu tauta nav ar gadu tūkstošiem senu pieredzi un tradīcijām, tomēr esošā folklora nes pietiekami daudz senču pieredzes, kuru varam pielietot šodien. Lasu medijos, ka Haralds Burkovskis vairs nestrādās Latvijas radio. Kā tieši viņš nonāca līdz šādai situācijai precīzi nezinu, bet šķiet, ka tas ir kārtējais tālredzības trūkuma piemērs. Šāds tālredzības trūkums ir vērojums visur: politiķu, kredītņēmēju un preču patērētāju pieņemtajos lēmumos. Iespējams vēlme pēc Padomju sausuma gadiem kārtīgi atdzerties no kapitālisma trauka, liedza ieklausīties tādās tautas gudrībās kā:

• Ko sēsi, to pļausi.
• Ratus taisi ziemā, ragavas vasarā.
• Kā vējš skrien, kā miets atduras.

Tagad, kad esam aptvēruši notiekošo varam atgriezties pie bērnībā dzirdētajiem stāstiem, kas mums māca par to, ka vispirms ir investīcijas un tikai tad labklājība:

• Stāsts par sienāzi un skudru, kur sienāzis bija vieglprātīgs uzdzīvotājs, kurš siltajai sezonai beidzoties atklāja, ka nav parūpējies par to kā dzīvos ziemā. Skudrai (lasi SVF) nācās glābt nabaga sienāzi.
• Stāsts par trim sivēntiņiem, kuri būvēja sev mājas Baltijas jūras krastā. Taču divi no sivēnbrāļiem mājas bija uzbūvējuši no švakiem materiāliem un nākot nelabajam vilkam (lasi recesijai) palika uz ielas un nācās pat lūgt patvērumu pie prātīgākā brāļa.

Diemžēl, pasaulē ir iekārtots tā, ka pareizie lēmumi ne vienmēr ir viegli pieņemami, bet ir jādara līdzīgi kā ar zālēm – tās ir negaršīgas, bet vajadzīgas lai atveseļotos.

Tiem, kam šodien ir nauda, laiks un enerģija ieguldiet šīs lietas pareizi, kas jums vēlāk nodrošinās labklājību.

Ko konkrēti darīt? Piemēram, nosiltiniet savu daudzdzīvokļu māju tagad, kad ES līdzfinansē 50%, zinot to, ka jau šogad būs jāmaksā vairāk par apkuri. Ejiet izglītojieties. Vai dibiniet savu mikro sia.