Mārtiņa Štāla blogs

Kur divi latvieši, tur trīs partijas. Šis teiciens simbolizē nesaskaņas, kādas neatkarības gados vienmēr ir valdījušus politisko spēku starpā. Bet tas arī norāda uz demokrātisku viedokļu paušanas vidi, jo politiķiem, kuri savukārt pārstāv dažādu sabiedrības grupu intereses, ir dažādi nākotnes redzējumi. It kā jau nevajadzētu būt grūti vienoties par dažām pamatnostādnēm, kuras netiek mainītas līdz ar nākamajām Saeimas vēlēšanām, bet diemžēl, jebkurš jautājums var tikt diskutēts un ikviens var piedalīties šajā demokrātiskajā procesā. Šodien es secināju, ka cilvēku redzējumi kardināli atšķiras un ka morālās vērtības, iespējams, ir tikai greznība, ar kuru var rotāties pārtikuši ļaudis, bet ne visiem pārtikušiem ļaudīm ir augstas šīs morālās vērtības. Es apskatīju divus iespējamos valsts attīstības scenārijus, kur man tuvāks ir pirmais, bet ir arī alternatīvais scenārijs, kurš fragmentāri jau ir ticis prezentēts publiski no šī virziena piekritējiem. Kāda ir labā Latvija tavā skatījumā?

Tiesiska, demokrātiska un izglītotu iedzīvotāju valsts.

Nodokļi netiek samazināti, bet gan uzlikti sociāli taisnīgi un uzņēmējdarbību stimulējoši. Nodokļu maksāšana ir vieglākais ceļš un iekasēšana līdz ar to optimāla. Latvija tāpat kā citas valstis Eiropas savienībā nav ar zemiem nodokļiem un ar zemu dzīves līmeni. Latvijai ir tikai daži resursi, kurus tā eksportē. Izejvielu imports ir mazs, un valsts politikas rezultātā tiek izmantoti atjaunjamie resuri un radīti augstas pievienotās vērtības produkti. Šī augstā pievienotā vērtība ir intelekts, zināšanas, dizains, vēsture un kultūra, kura rodas augstās izglītības kvalitātes un vispārējās sabiedrības izglītotības dēļ. Attīstītās tehnoloģijas ļauj cilvēkam strādāt un pelnīt naudu jebkurā Latvijas vietā, jo produktu galvenās izvejvielas ir bez masas un tilpuma, bet ar augstu vērtību. Latvijā tiek attīstas modernās tehnoloģijas, ar kurām radīti inovatīvi produkti. Latvijas preces un pakalpojumi parasti nepiesaista investorus, jo šo produktu pielietojums ir unikāls un nav piemērots masveida ražošanai. Latvijas zīmols pat vāciešiem nozīmē kvalitāti, un uzņēmēji visā pasaulē novērtē kvalitāti par augstu samaksu. Ar valsts atbalstu ir izveidota labvēlīga infrastruktūra intelektuālu produktu attīstībai. Latvijas iedzīvotāji pēc vidusskolas beigšanas brīvi var runāt vismaz divās svešvalodās, bet valsts valodas lietošana iekšzemē ir aizsargāta ar likumu. Eiropas savienība atbalsta nacionālās identitātes saglabāšanu, jo tai ir arī nozīme ekonomiskajā darbībā. Latvijas iedzīvotāji Latviju uzskata par savām mājām un ar cieņu izturas pret to. Imigrantu politika ir ļoti stingra, kas ļauj piesaistīt valstij lojālus un izglītotus imgrantus. Lai arī sabiedrība ir zinoša un procesi demokrātiski, tomēr likumdošana ir sagatavota tā, lai tik viegli nebūtu iespējams mainīt valsts noteiktu kursu. Tīrā daba un augstie vides aizsardzības kritēriji ļauj Latvijā audzēt ekoloģiskus produktus, kuriem ir liels pieprasījums ES. Arī ekoloģiskais un kultūras tūrisms Latvijā ir attīstīts. Tālredzīgā atjaunojamo energoresursu politika šobrīd ir nostādījusi Latviju to stabilo ekonomisko valstu rindā, kuras spēj būt neatkarīgas gan no citu valstu politiskās rīcības, gan no spekulatīvajiem finansu darījumiem, kas regulāri sagrauj to valstu ekonomikas, kas balstās uz fosīlās enerģijas tirgu. Šī stabilitāte ir ļāvusi attīstīties arī finanšu pakalpojumu tirgum, kuru stingri kontrolē valsts un tādēļ rada arī papildus drošību ārvalstu noguldītājiem.

Investoriem draudzīga, multinacionāla, industriāla valsts.

Latvija ir pievilcīga zeme investoriem. To stimulē zemie nodokļi un likuma normas, kas nosaka vieglu iespēju citu valstu uzņēmējiem un iedzīvotājiem šeit dzīvot, strādāt un runāt savā valodā. Valsts atsakās no dārgiem pakaplojumiem: pensijas, izglītība, drošība un veslības aprūpe. Šos pakalpojumus nodrošina privātie uzņēmumi. Valsts galvenie tēriņi tiek investēti, veidojot tādu infrastruktūru, lai šeit varētu ražot daudz produktu un pēc tam tos piegādāt visai Eiropas savienībai. Vietējie iedzīvotāji konkurē ar visas pasaules lēto darba spēku, īpaši ar Āzijas rūpniekiem, kuriem preču ražošana Latvijā paver plašas noieta tirgus durvis uz Eiropu. Lielākā iedzīvotāju daļa ir samērā nabadzīgi un tie nevar atļauties nestrādāt, tādēļ ir augsts nodarbinātības līmenis. Daudzi no tiem, kas ir dzimuši Latvijā, ir pārcēlušies uz dzīvi citās Eiropas savienības valstīs, kurās ir augstāks dzīves līmenis. Rūpnīcu īpašnieki, investoru partneri un politiķi ir ļoti turīgi, jo viņu bizness ir vienkāršs un paredzams, tas neprasa daudz inovatīvu risinājumu un ir viegli regulējams, jo valsts atbalsta tieši šos lielos uzņēmējus un vajadzības gadījumā nodrošina nepieciešamo atbalstu vai maina likumus. Uzņēmēji un politiķu sadarbība ir ļoti cieša, ir pazemināti kritēriji attiecībā uz interešu konfliktu un katras nozares rūpniekam ir savs partneris valsts pārvaldē. Sabiedrība iedalās divās krasi atšķirīgās šķirās – 1) melnstrādniekos un vietējos pakalpojumu sniedzējos 2) Eksporta uzņēmumu īpašniekos un ar tiem saistītajos politiķos. Latvijā strauji attīstās rūpniecība, iedzīvotāju skaits tuvojas 5 miljoniem un ir ieviests metro no Rīgas līdz Daugavpilij. Lietuva un Igaunija ir izplatījušas politisku paziņojumu neiegādāties Latvijā ražotās preces, tas dēļ ekoloģiskās katastrofas, kuru tā izraisīja 7 attīstības gadu laikā, taču Latvijai šis noieta tirgus nav būtisks, turklāt arī Latvija spriež par iestāšanos aliansē kopā ar valstīm austrumos, pret ko asi iebilst Eiropas savienība un NATO.