Kur paliek sociālās garantijas
Mēs kā sabiedrība it kā esam nolēmuši uzturēt sociāli neaizsargātas grupas: bērnus, slimniekus, pensionārus un citus, tikai tās naudiņas nepietiek un ir vajadzīga reforma, kuras rezultātā sociālais atbalsts būs vēl liesāks kā līdz šim.
Kādēļ šīs naudas nepietiek?
Piemēram, tādēļ, ka tikai daļai sabiedrības ir svarīgi nomaksāt visus nodokļus un parūpēties par neaizsargātām personām. Iespējams, ka tas nav svarīgi, kādam kabeļtelevīzijas meitas uzņēmumam, kādam būvniecības uzņēmumam, kuriem pat direktoriem pēkšņi tiekot izmaksātas minimālās algas, arī vienam mēbeļu ražotājam pasūtījumu apjoms proporcionāli ir krities mazāk nekā darbinieku skaits, jo darbinieki tagad skaitoties bezdarbnieki. Arī kādai bērnu slimnīcai šķiet, ka naudas pietiek, lai pasūtītu pasākumus ar alkohola klātesamību. Kādai pašvaldībai šķiet, ka uzņēmējiem ir jāmaksā par iespēju uzvarēt konkursā.
45% no algas, 21% no pirkumiem un vēl dažus sīkus nodoklīšus un nodevas es atdodu valstij, bet esmu sociāli neaizsargāts, jo mani vecāki saņem 2,5 reizes mazāku pensiju nekā es nomaksāju algas nodokļus un mans potenciālais bezdarbnieka pabalsts pienākas tikai 4 mēnešus un ir puse no summas, ko es katru mēnesi nomaksāju algas nodokļos. Lai es varētu saņemt potes un apmeklēt ārstus, man ir atsevišķa apdrošināšana, bet par zobārstu es maksāju no netto algas un varu atgūt 26% atpakaļ. No mācību maksas par augstāko izglītību es varu atgūt 2,5% gadā.
Kaunieties visi augšminētie vai žēlojat mani, bet atbildiet uz jautājumu: “Cik ilgi godīgie nodokļu maksātāji un sociāli neaizsargātās grupas vēl varēs izturēt?”
Daudzi vērtē negatīvi AŠ-kvadrātā savtīgo rīcību, bet paši sevī nevēlas saskatīt mazus aš kvadrātiņus.
P.S. Šajā vaimanu rakstā pieminētie aprēķini ir aptuveni un noapaļoti. Līdzība ar reālām organizācijām ir tikai sakritība vai baumas, kuras es iespējams esmu dzirdējis.
P.P.S. Latgalē gan ir cita situācija un citas problēmas.
Viens no augšminētajiem.
Diemžēl ir tā, ka ne visi no augšminētajiem var var kļūt par augšneminētajiem. Kautgan izeja vienmēr ir, vienīgi mazkurš ir gatavs maksāt to cenu, lai mainītos.
Cik ilgi – nezinu, bet pēc “tik ilgi” viņi kļūts par augšminētajiem vai vēl neaizsagātākiem.
Šodien daudzi ir situācijas ķīlnieki, bet izaugsmes gados neviens negribēja pārāk iespringt uz reformām un nepopulāriem lēmumiem. Jāteic, ka Godmaņa un Dombrovska valdības ir izdarījušas ļoti daudz šajā virzienā, diemžēl, tas nāca tik vēlu un līdz ar to bija sasteigti. Ekonomika sāk atkopties un visiem būtu jāskatās, kas vēl ir darāms, lai situāciju uzlabotu. Piemēram, jaunajiem uzņēmumiem kādu laiku varētu vispār neprasīt maksāt nodokļus, bet tad jābūt mehānismam kā pēc iespējas samazināt dažādas nelikumības. Varētu atļaut amnestēties uzņēmējiem, kas ilgu laiku nav šos nodokļus maksājuši un tad šiem uzņēmumiem turpināt jau legālu biznesu. Paralēli ir japiesaista valsts pakalpojumi nodokļu nomaksai, jo savādāk grūti saskatīt nodokļu maksāšanas jēgu un izdevīgumu.