Mārtiņa Štāla blogs

Šķiet, ka es esmu tipisks latvietis, jo man ir ļoti grūti pateikt kādam kādu komplimentu. Es cenšos sevi audzināt šajā ziņā un esmu izstrādājis tādu kā metodi, kā konstruktīvi kritizēt vai vērtēt cilvēkus un viņu veikumu.

Tas notiek tā: es izvērtēju visu kopējo sniegumu un nepievēršu tai karotei medus mucā tik milzīgu nozīmī, jo tas ir uzskatāms par izņēmumu, tad es šo vispārējo vērtējumu paziņoju pirmo un pēc tam analizēju to darvas karoti.

Piemērs:  Paldies Gunta Veismane, ka esat veltījusi savu enerģiju 10 gadu garumā valsts pārvaldes mehānismu ieviešanā un uzlabošana, bieži vien ievelkot ceļus tur kur pirms tam ir bijis tuksnesi. Lai arī mani uzskati un redzējumi bieži vien ir bijuši atšķirīgi no jūsējiem, es augsti vērtēju jūsu izvēli atstāt Valsts kancelejas vadītājas amatu, dodot iespēju jaunam, enerģiskam un cerams progresīvam pēctecim.

Lieliski ir tas, ka šī uzruna nav liekuļošana, bet tikai kopējais noslēdzošais secinājums, kurš satur arī savu kritikas noti, bet kopsummā pasaka paldies cilvēkam, kurš to ir pelnījis.

Bieži vien mēs dzirdam tādus pārmetumus kā: “viņš meloja par pensijām” vai “viņi ir parāk popsīgi”, “šis savukārt ir šizofrēniķis” utml. Bet kādēļ izcelt to vienu negatīvo, ja kopsummā šī cilvēka pienesums sabiedrībai ir pozitīvs.

Vai esat dzirdējuši paldies par labi padarītu darbu? Es domāju tādu īstu paldies, nevis tādu samākslotu, kurš radies noskatoties 7 minūtes garo youtube video par motivāciju.

Šī ir nozīmīga problēma politiķiem, jo tie nevar būt labi pret visiem, tādēļ vienmēr būs kāds neapmierinātais. Ja politiķa alga ir maksimums 1800 Ls un nemitīgi pārmetumi, tad kā jūs motivējat savu darba ņēmēju?

Kādēļ jūs nepasakāt paldies Jānim Lagzdiņam un Eināram Repšem, kad tie pamet aktīvo politiku pēc 20 gadu darbības tajā? Vai tiešām viņi ir nodarījuši tādu ļaunumu sabiedrībai, ka būtu pelnījuši to ka viņus sunī par līdzšim paveikto.

Šāda motivācija darbojas sekojoši: Nav jēgas censties, tāpat neviens to nenovērtēs. Labāk, ka es iegūšu kādus “draugus” ar iepirkumu procedūru palīdzību. Tie nu gan mācēs novērtēt manu pienesumu un dāsni to atalgos.

P.S. Tikai nerakstiet lūdzu šādus komentārus: “Visā visumā ļoti labs raksts, tikai daudz kļūdas un tomēr es uzskatu šādu rīcību par liekuļošanu, tāpēc mani šis raksts nepārliecināja.”, jo mans mērķis nav mazināt kritizēšanu, bet aicināt vairāk padomāt, kā jūsu vērtējumu uztvers otrs cilvēks. Centīsimies vērtēt citus tā, lai viņiem nenolaistos rokas. Domāju, ka izrādīsies tā, ka šāda pozitīvā kritizēšana ir daudz efektīvāka.