Kā jau rakstīju agrāk, es Saeimu negāju atlaist, jo uzskatīju, ka vēlētāji paši nebija izdarījuši mājasdarbu, nebija tikušies ar deputātiem, nebija izteikuši savas vēlmes. Es to visu darīju, bet tik un tā neieguvu pārliecinošu pārstāvniecību savām interesēm Saeimā.
Domāju, ka vairumam šis jautājums šķiet smieklīgi vienkāršs. Taču argumentēt un publiski pausts savu nostāju jau ir nedaudz grūtāks uzdevums. Bet ko mēs varam gribēt, ja pat deputāti baidās atklāti balsot, lai tikai sevi nenostādītu neērtās situācijās, vai kad deputāti nevar komisijā balsot par kaut ko, kamēr nav saskaņojuši to ar frakcijas vadību. Iespējams šī anonīmā neizlēmība un muļļāšanās ir viens no galvenajiem motīviem kādēļ Valdis Zatlers aicināja tautu nobalsot par Saeimas atlaišanu.
Šodien nolēmu, ka bērnam ir jāmācās atšķirt labais no ļaunā un saskatīt kopsakarības. Ļoti ērti un mūsdienīgi bija tas, ka LNT atspoguļoja sikspārņcilvēka cīņu ar ļaunumu, lai padarītu dzīvi savā pilsētā labāku.
Pirms kāda laika varējām lasīt par kādu cilvēku, kurš bija noliedzis genocīdu vai kā tamlīdzīgi pretlikumīgi izteicies interneta komentāros. Tas tā bikli rosināja diskusiju par to vai netiek pārkāptas tiesības brīvi paust savu viedokli.
Pēc Vilka atstādināšanas uzrakstīju sašutuma pilnu vēstuli KNABam:
Labdien!
Šodien no medijiem ir uzzināms, ka KNAB priekšnieka vietnieks Alvis Vilks ir atbrīvots no amata, taču nekur nav pieejams KNAB oficiālais skaidrojums par šo notikumu. Man kā korupcijas apkarošanas entuziastam ir skumji vērot to, kā KNAB vadošo amatpersonu konflikts degradē sabiedrības uzticību visam korupcijas procesam. Vai KNAB ir izvēlējies noklusēšanas stratēģiju, slēpjoties aiz ierobežotas pieejamības informācijas? Vai tomēr sekos publisks paziņojums, kas ļaus sabiedrībai secināt, ka ilggadējā darbinieka Alvja Vilka atbrīvošana no amata nav personīgu nesaskaņu risināšana, bet gan, ka Alvis Vilks ir bijis viens no pieaugošo korupcijas indikatoru veicinātājiem un turpmāk būs sagaidāms KNAB darbības uzlabojumus.
Vēlos atgādināt, ka korupcijas apkarošanas neveiksmes nav tikai manas personīgās skumjas, bet arī KNAB misijas neveiksmīga izpilde:
Mēs vēršamies pret korupciju ar likuma spēku un sabiedrības atbalstu, lai panāktu amatpersonām uzticētās varas godprātīgu izmantošanu valsts un sabiedrības interesēs.–
Ar cieņu.
Martins.Stals.lv
Vērojot Kampara, Lemberga, Agešina, Silenieka, Āboltiņas un daudzu citu politiķu izteikumus ir skaidrs, ka atkal vēlētāju galvaskausos tiek vārīta zupa, kas ļaus esošajiem vēžiem noturēties pie varas nākamos četrus gadus. Bet es nevainoju tikai politiķus – es vainoju arī šo pieprasījumu pēc populisma, pēc nolieguma, pēc patvēruma no bailēm utml.
Vakar biju atvēris kāda profesionāļa Twitera kontu un ievēroju, ka viņš aptuveni reizi 20 minūtēs kaut ko iečivina, vai nu pārsūtot kādu saiti, kuras saturu jādomā, ka ir izlasījis, vai pats uzrakstot par kaut kādiem jaunumiem. Ja viņš būtu PR cilvēks, tad es saprastu, bet ja tas ir cilvēks, kurš sevi sauc par programmēšanas guru, tad jājautā pa kuru laiku, tad viņš programmē.
Šodien ir cilvēki, kas mēģina virināt dzejas grāmatas un vākties uz bohēmiskiem pasākumiem, bet jāatzīst, ka šis vairs nekad neiegūs agrāko popularitāti. Tāpat arī blogu rakstīšana ir caveman art, bet ko lai es daru, ka nespēju noformulēt savu domu 140 simbolos?
Skaidrs, ka pasauli nevar mainīt, ja vien neesi galīgi traks, tādēļ šoreiz es labāk ļaušos meinstrīmam (tas ir tāds strīms, kurš ir meins 
) un ievērošu principu, ja tu neesi uz manas sienas Sejugrāmatā (tajā ko uztaisīja Marks Cukurkalns), tad tevis nav vispār. Tātad es uzliku patikšanas pogu un tas nozīmē, ka ja tu esi netīšām ieklīdis manā blogā, kā tas 80% gadījumu arī ir, tad vari nospiest “Like” un atņemt nedaudz laika arī saviem Sejugrāmatas draugiem, radiem or whatever kāds ir viņu Friendship statuss.
P.S. Un tas, ka daži portāli un bankas iedomājas, ka trijos no rīta viņi mierīgi var pārkopēt savus datus un padarīt nepieejamus savus servisus, ir vienkārši ārprāts. Es taču esmu dzīvs cilvēks – es nevaru iztikt bez šiem servisiem nevienu mirkli diennakts laikā.
Kamēr valsts čammājās un nav devusi iespēju mums piedalīties referendumos un vēlēšanās elektroniski, Jānis, Kristofs un citi atbalstītāji ir realizējuši manabalss.lv
Ejam balsojam, atbalstām viens otra iniciatīvas un attīstāmies (varētu jau arī lēnāk attīstīties, ja mēs nebūtu tik daudz iekavējuši).
7.mēneši un jaunas vēlēšanas, tā ir īstena demokrātija. Deputāti nevar atslābt ne uz mirkli. Un ja kāds saka, ka tam nav nozīmes, jo savēlēs tos pašus vēžus, tad starpība tomēr ir vai tie paši vēži plāno četrus gadus darīt kā ienāk prātā vai arī viņu patvaļa tiks pārtraukta un vēlētājiem būs iespēja spēcīgi izrediģēt Saeimā sēdošu cilvēku rindas.
Tā kā internetā nekas jauns šodien nav pat Twitterī ir klusums (to laikam varētu nosaukt pat Saeimas lēmuma paģirām), tad nācās apskatīties dziļāk internetā un noprecizēt, cik tad īsti maksā viens gallons printera tintes. Izrādās ļoti dārgi $2,701.52 salīdzinājumā ar degvielu, bet lēti salīdzinājumā ar Channel Nr.5, LSD vai skorpiona indi.
