Mārtiņa Štāla blogs

Ilmārs Poikāns ir atzinies, ka ir Neo (tas Neo, kas lejupielādēja datus no VID Elektroniskās deklarēšanās sistēmas (EDS), izmantojot sistēmas kļūdu un papildus programmatūru, kas optimizēja datu ielādi). Pilsoniskā savienība un Sabiedrība citai politikai izceļ Neo labos darbus, atzīstot, ka tie tomēr izdarīti netikumīgā veidā, bet atspoguļo nekārtības valsts pārvaldē un nepietiekamo valsts iestāžu tēriņu caurspīdību. Arī Meierovica biedrība ir izplatījusi paziņojumu, ka ielaušanās žurnālistes mājoklī un viņas datu nesēju konfiskācija ir bijis pārmērīgs solis, kas apdraud žurnālistes un viņas iespējamo informatoru tiesības.

Tiktāl viss ir pareizi, jo tie ir centieni aizstāvēt sabiedrības un žurnālistu tiesības. Taču šim stāstam ir arī otra puse. Un tā ir situācija, kurā valsts ir pieļāvusi kļūdas un šo kļūdu sekas ir nepieciešams likvidēt. Tātad kaut kur pasaulē eksistē VID EDS datu kopija, kas, to publicējot, radītu šo nodokļu maksātāju tiesību pārkāpumu. Cietēji galvenokārt var būt uzņēmēji tādos gadījumos, kad viņa konkurents iegūst informāciju par darījumu partneriem, pakalpojumu cenām, par speciālistu algām utml. Šiem nodokļu maksātājiem ir tiesības, ka dati, kurus viņi ir uzticējuši valstij, netiktu publiskoti trešajām personām. Lai valsts spētu likvidēt šīs nelegālās datu kopijas, tās ir nepieciešams konfiscēt un iznīcināt. Es ļoti cienu Ilzi Naglu un es labprāt katru vakaru skatītos raidījumu “De facto”, bet vai eksistē iespēja policijai vienkārši palūgt viņai izdzēst šos datus? Un kā rīkotos žurnāliste, ja viņai šāds lūgums tiktu izteikts? Visdrīzāk šie dati tiktu pārkopēti uz kādu datu nesēju, kas atrodas ārpus tām telpām, kurās policija veica operatīvās darbības. Un to viņa var darīt, jo šie dati pie viņas ir nonākuši no informatora, kas likumā ir atļauts. Šeit vajag uzdot sev šādus jautājumus: Vai policija var riskēt ar scenāriju, kad dati tiek uz kaut kurieni kopēti? Kā policijai vispareizāk atgūt šos datus?

Diemžēl, šī objektīvā vai tomēr populārā viedokļa izteikšana atkal liek šaubīties par Vienotības vienotību. Jo PS un SCP ar JL šiem viedokļiem atrodas pretējās nometnēs. Vai šī ir PS, SCP un JL cīņa par ietekmi Vienotībā? Jebkurā gadījumā TP cenšas liet eļļu jebkurā ugunskurā un arī šo situāciju viņi steigšus izmanto, lai šūpotu valdību. Arī Saskaņa cenšas kaut kādā veidā gūt popularitāti no šī notikuma.

Ko tālāk?

Lai arī Neo ir apdraudējis valstij piederošu datu drošību, policijas rīcība ir veicinājusi to, lai uzticību valsts spējai nosargāt savu iedzīvotāju datus atgrieztos. Jāņem vērā, ka Neo līdzšinējās darbības nav pārkāpušas sabiedrības intereses un tiesības, tomēr sodāms viņš būtu par to, ka viņš neziņoja par kļūdu sistēmā, bet to izmantoja, lai piesavinātos šos datus. Cerams, ka Loskutovs spēs viņu labi aizstāvēt, jo reāls cietumsods būtu pārmērīgi bargs sods par šiem nodarījumiem. Tikai šeit paliek aktuāls jautājums, ja Loskutovs pēc vēlēšanām kļūtu par tieslietu vai iekšlietu ministru, kāds tad būtu viņa viedoklis šādā situācijā.

Vēlme pārbaudīt žurnālistu rīcībā esošu informāciju īsā laikā jau parādās otro reizi. Šī, iespējams, ir negatīva tendence, bet iespējams lielo ekonomisko pārmaiņu un līdz ar to sasteigti pieņemto lēmumu sekas. Taču sabiedrībai ir jāpatur vaļā acis, lai šīs situācijas būtu kļūdas vai izņēmumi, nevis sistēma.

Par valsts pārvaldes tēriņu caurspīdīgumu ir jāturpina cīnīties, bet izmantojot tikai legālas metodes. Arī datu drošības ziņā ir vajadzīgi uzlabojumi, bet tam, manuprāt, jābūt tikai vienam elementam, plānojot visas valsts IT infrastruktūras uzlabojumus.