Mārtiņa Štāla blogs

Šobrīd Nils Ušakovs aktualizē diskusiju, kura ir ļoti populāra Rīgas domes amtpersonu vidū, ka tiem novadiem, kas atrodas ap Rīgu būtu jādala ienākumu nodoklis ar Rīgu jeb pilsētu, kurā strādā tās iedzīvotāji. Tā kā pašvaldības turpmāk saņems 80% no IIN, tad Ušakova piedāvājums ir dalīt šo summu uz pusēm 40%/40% pašvaldībai, kurā cilvēks dzīvo un kurā strādā. Tas it kā būtu saprotami, un kā zināms šobrīd katrs cenšas atrast jaunas iespējas kā palielināt budžeta ieņēmumus, lai kompensētu ekonomiskās recesijas nodarītos zaudējumus. Diemžēl budžetam ir tāda īpašība, ka ja vienam iedod, tad otram ir jāatņem, tādēļ šādiem lēmumiem ir jābūt ļoti plaši izdiskutētiem – tā, lai lēmumu pieņēmējiem būtu 100% pārliecība, ka pieņemtais lēmums ir tas “zelta vidusceļš”, kurš nodrošina protokolu “vilks[paēdis]<->kaza[dzīva]“.

Tādēļ es domāju, ka jāņem vērā ir tas, ka valsts ir izveidojusi Rīgu par galvaspilsētu, stimulējusi urbanizāciju un pildījusi to ar nodokļiem. Jo kā zināms ministrijas un iestāžu galvenās pārvaldes atrodas Rīgā, līdz ar to iedzīvotājiem nav izvēles, ja tu strādā, piemēram, ministrijā, tad tev jābrauc uz Rīgu. Šis ir priviliģēts stāvoklis attiecībā pret citām pašvaldībām. Turklāt tas, ka pašvaldībā ierodas iedzīvotāji no citām pašvaldībām un intensīvi noslogo infrastruktūru ir pilsētai ieguvums nevis zaudējums, jo šie iebraucēji tērē savus līdzekļus precēs un pakalpojumos, ko piedāvā vietējie uzņēmēji.

Tātad šobrīd piešķirt Rīgai šādus papildus līdzekļus uz citu pašvaldību budžetu rēķina nav īsti korekti. Šī ideja ir jāatliek uz laiku, kamēr tiks ieviesta tā saucamā vienas pieturas aģentūra jeb iedzīvotāji varēs veikt visas sev nepieciešamās darbības vienā iestādē savā pilsētā/novadā. Šīm vienas pieturas aģentūras modelim ir jāattīstās paralēli ar e-pārvaldi un iespēju iedzīvotājiem veikt vismaz 80% darbības, kas saistītas ar saskarni ar publisko pārvaldi, caur Internetu.  Arī likumdošanai ir jāatbalsta uzņēmēji tādā veidā, lai minimizētu fizisku dokumentu pielietošanu. Ir jāsaprot, ka katrs fiziski piegādātais dokuments ir neefektīvi patērēts laiks, kurš pavadīts importētā transportlīdzeklī, patērētjot importētu degvielu.

Tātad Nilam Ušakovam kā  politiskās apvienības Saskaņas Centrs valdes priekšsēdētājam  ir visas iespējas bīdīt šādu likumprojektu izstrādi, izmaiņas likumos un lēmumos, lai rezultātā stimulētu darba efektivitātes rādītājus valstī, kas palīdzētu koncentrēt darba spēku ap dzīves vietām. Partijai šobrīd ir augsts reitings, bet tas pamatā sastāv no tā, ka daudzi vēl nav vīlušies šajos politiķos, jo SC Saeimā ir bijis opozīcijas pārstāvis, kuram nav nācies pieņemt nepopulārus lēmumus. Arī piedāvājot 2010. gada alternatīvo budžetu, SC ir parādījis sevi kā sociāli demokrātisku partiju, kas par prioritāti izvirza iedzīvotāju labklājību. Tikai neesmu pārliecināts vai SVF būtu ar mieru klausīties populismu par to, ka nodokļi ir jāsamazina. Jo rēķiniet kā gribiet dižie ekonomisti, bet samazinot nodokļus - ieņēmumi kritīsies vēl vairāk nekā, ja tos palielinās, bet kā zināms nevienam nav citu alternatīvu ieņēmumu palielināšanai.

Reģionu attīstība ir tā lieta, kas aizpludina līdzekļus prom no Rīgas, kas Nilam Ušakovam kā Rīgas pilsētas mēram nav izdevīga. Tāda lūk dilemma. Diemžēl vieglākais ceļš ir izdarīt spiedienu un/vai lobēt Rīgas intereses Saeimā, nevis darīt to, kas būtu labāk visas Latvijas iedzīvotājiem, kas turklāt nav Rīgas mēra uzdevums.

Es kā sabiedrības pārstāvis nedodu savu akceptu šādām likumdošanas izmaiņām, kamēr elektronisko pakalojumu iespējas nav sasniegušas Igaunijas līmeni. Turklāt manā gadījumā visi 80% IIN nonāk Rīgai, kaut gan dzīvoju Jelgavā, kas ir šīs teritoriāli nelīdzsvarotās attīstības rezultāts.