Mārtiņa Štāla blogs

Vēstule KNAB korupcijas novēršanas nodaļas vadītājai.

Labdien.

Es neesmu korupcijas risku vērtēšanas eksperts, bet man ir pieredze ar amatpersonas deklarāciju aizpildīšanas procesu. Vēlos, lai KNAB izvērtētu manus priekšlikumus un sniegtu atbildi par to, kā plānots uzlabot likumdošanu izmantojot šādus vai citus likumu grozījumus.

Obligātā ienākumu deklarācija – šobrīd amatpersonas deklarē ienākumus kamēr strādā valsts (valsts un pašvaldību) pārvaldē un vienu reizi atstājot amatu. Šī pēdējā deklarācija pārsvarā ir par nepilnu gadu līdz ar ko šo deklarāciju ir apgrūtinoši analizēt un nav iespējams izdarīt nepārprotamus secinājumus. Turklāt līdzšinējā obligātā deklarēšanās ļauj negodīgām amatpersonām rīkoties ar nelegāli iegūtiem līdzekļiem uzreiz pēc amata atstāšanas. Manuprāt, būtu jānosaka termiņš, piemēram, 3 gadi pēc amata atstāšanas, kuros amatpersonai jāturpina deklarēt savi ienākumi. Šo termiņu varētu precīzāk noteikt vērtējot statistiku par šādiem likumpārkāpumiem un papildus izmaksām, kas rastos dienestiem saistībā ar pieaugošo darba apjomu.

Šī obligātā ienākumu deklarācija arī būtu jāpiemēro uzņēmējiem un viņu darbiniekiem, kas pilda valsts pasūtījumu, jo šajā situācijā valsts viņus praktiski algo un nodokļu maksātājiem ir tiesības zināt, kā tiek tērēti šie līdzekļi. Lai optimāli izskaustu korupcijas riskus, kā arī dotu iespēju analizēt vai uzņēmēji, kas piedalās valsts konkursos ir godprātīgi nodokļu maksātāji, šīs deklarācijas būtu jāiesniedz uzņēmumu īpašniekiem – fiziskām personām un juridisko personu īpašniekiem, ja viņu kapitāldaļa pārsniedz 30% (šis ir vērtējams kritērijs ar mērķi sabalansēt uzņēmēja komercnoslēpumu un administratīvās izmaksas, kas saistītas ar deklarāciju uzkrāšanu un analīzi). Šāda atskaite arī jāiesniedz tiem darbiniekiem, kas ir piedalījušies konkrētā pasūtījuma realizēšanā un arī nākamajā gadā pēc pasūtījuma pabeigšanas.

Stimulējoši apstākļi korupcijas atklājējiem – esmu jau agrāk analizējis pateicīgo vidi ceļu policistu korupcijai. Man radās priekšlikums, ka ceļu policisti tiktu materiāli stimulēti par kukuļdevēja pieķeršanu. Tagad es šo pašu principu vēlos modelēt uz uzņēmumiem, kas piedalās valsts konkursos. Esmu dzirdējis par gadījumiem, kad valsts amatpersona par uzvaru konkursā prasa atlīdzību 75% apmērā no uzņēmēja, savukārt kurš pēc atteikšanās maksāt šo nelegālo atlīdzību pēc tam nevēršas atbildīgajās iestādēs. Pat ja šis konkrētais gadījums ir spēcīgi pārspīlētas baumas, tad vienalga nav nekādu stimulējošu apstākļu ziņot šim uzņēmējam, ka viņš ir novērojis pretlikumības. Ja likumdošana dotu iespēju atbrīvot uzņēmējus no nodokļu nomaksas par attiecīgu summu vai kā savādāk stimulētu šos uzņēmējus izpaust šādu informāciju, tie būtu ieinteresēti ziņot par šādiem gadījumiem. Šo procesu iespējams izveidot tā, ka uzņēmējs vienojas ar amatpersonu par veidu kādā tiks nodota šī atlīdzība un tad dodas uz KNAB. KNAB piešķir likumā paredzētos atvieglojumus un nepieciešamības gadījumā vienojas ar uzņēmēju par dalību konkursā, lai savāktu nepieciešamos pierādījumus. Šāda korupcijas novēršanas prakse radītu nedrošību amatpersonās, kas rezultātā mazinātu korupciju. Tas arī samazinātu nelegāli iegūto līdzekļu masu tautsaimniecībā, kas savukārt mazinātu “pelekās” ekonomikas izdevīgumu.

–
Ar cieņu.
Martins.Stals.lv