Agrāk rakstīju, ka Bertolds Fliks nav valsts amatpersona ar to domājot kritizēt ministrijas darbiniekus, kas kā lielākā akcionāra pārstāvji pilnībā nespēja kontrolēt uzņēmumu. Kā rādās šodien, spriežot pēc neeksistējošās amatpersonu deklarācijas, man bija taisnība. AirBaltic (es nemaz nezinu vai drīkstu rakstīt šo vārdu, jo tagad šī preču žīme pieder Flikam, jeb precīzāk viņa uzņēmumam) ne visus gadus ir nesis peļņu, turklāt vēl nesen tika lemts par papildus 15,6 milj. latu ieguldīšanu uzņēmumā. Arī no nodokļiem valsts neieņem maksimāli iespējamo summu, jo pilotus nodarbina citā valstī.

Es nesaprotu, kādēļ AirBaltic padome ir izvēlējusies šādu scenāriju? Viens no risinājumiem, kuru varētu popularizēt es, ir tāds, ka to daļu uzņēmuma, kas pieder Latvijas valstij ir nepieciešams padarīt publiski nopērkamu (IPO) jebkuram Latvijas un arī ne Latvijas iedzīvotājam. Tādā veidā piesaistot papildus uzņēmumam nepieciešamos līdzekļus un atbrīvot valsti no šī ne pārāk viņiem izdevīgā biznesa.
Protams, priekš šī darījuma ir nepieciešams, lai tomēr zīmols piederētu līdzšinējam uzņēmumam, jo pretējā gadījumā Fliks lēnām visus aktīvus var “pārvilkt” uz savu uzņēmumu, līdzekļus iegūstot tos nomājot atpakaļ vecajam AirBaltic.
Ja kāds vēl domā, ka AirBaltic ir valsts kontrolē, tad atbildiet uz jautājumu, kādēļ AirBaltic tiesājas ar lidostu.

Jā – valsts nesaņems dividendes nākotnē, taču uzņēmums varēs piesaistīt ārvalstu kapitālu, kura mums tik ļoti šobrīd pietrūkst. Savukārt ja pats Fliks nopirks dažus procentus akciju un kļūs par kontrolpaketes turētāju, tur arī nav nekā slikta, jo viņš būs ticis vaļā no šīs nevēlamās laulības ar valsti un varēs attīstīt šo uzņēmumu pēc saviem labākajiem ieskatiem un nebūs nepieciešams pārvest aktīvus uz atsevišķu firmu, lai sasniegtu savus komercmērķus.

Secinājumi:

1) Ņemot vērā to, ka valsts nekādā veidā nav spējīga kontrolēt ne a/s AIR BALTIC CORPORTATION, ne Bertoldu Fliku ir jāsecina, ka viņš nav amatpersona un ka viņa darba devējs nav Latvijas valsts.

2) Flikam, kā Vācijas pilsonim, kurš apguvis jurisprodenci Heidelbergas universitātē, ir cits priekštats un attieksme pret likumiem, nekā Latvijas valsts to bija iecerējusi atjaunojot savu neatkarību 1991. gadā. Vēl atšķirīgākas juridiskās izpratnes ilustrē 1918. gadā proklamētā Latvijas valsts, kuras teritoriju tajā laikā bija okupējis vācu karaspēks.

Hipotēzes:

1) Daudzi bijušie un kāds no esošajiem ministriem nesaprot no kurienes uzrodas valdības koncepcijas un kādēļ viņi par tām nobalso.

2) Bertoldam Flikam nemaz nav tik liela alga:

• jo daļa viņam ir jāatdod valstij un valstī strādājošām amatpersonām.
• jo tā tiek krāta, lai palielinātu airBaltic pašu kapitālu, kurš šobrīd ir 500 000 Ls. Es neesmu nekāds investēšanas ģēnijs vai kas tāds, bet šķiet, ka Flikam piederošā pašu kapitāla daļa ir mazāka par zaudējumus nesošajā gadā saņemto algu.

3) airBaltic ir strādājis ar zaudējumiem par labu citiem uzņēmumiem un šī nauda caur SIA ” Baltijas aviācijas sistēmas” tiks atkal investēta airBaltic, tikai šoreiz jau pašu kapitāls būs 30 miljoni. Un airbaltic vairs nebūs pastkastītes firma, kas nomā lidmašīnas no citām kompānijām.

4) Pēc pašu kapitāla palielināšanas airbaltic kļūst par tiešām nacionālas nozīmes kompāniju un tās līdzīpašnieks par ietkmīgu vīru, un kā zināms uz tādiem vairs likums netiek attiecināts tradicionālā manierē.