Par šīs ekonomiskās recesijas simbolu Latvijā paliks Parex banka. Sabiedrība lielā mērā vaino šīs bankas glābšanu tādās valsts budžeta korekcijās, kā pensiju, skolotāju, policistu algu un tam līdzīgā samazināšanā. Šobrīd ir aktualizējies jautājums par to kādas algas saņem bankā strādājošās personas. Cilvēkiem jau parasti interesē, kas notiek cita maciņā. Piemēram, Signe Plūmiņa (Datu valsts inspekcijas priekšniece), ka šī esot situācija, kurā sabiedrības interesēs būtu atklāt bankā strādājošo algas. Lai arī man pašam būtu interesanti to uzzināt, tomēr vēlos paskaidrot, kādēļ šādas informācijas izpaušana, nebūtu sabiedrības interesēs un nav nepieciešama:

1. Parex banka līdz šim ir bijis uzņēmums, kurš cenšās ar savu algu politiku noteikt darbinieku kvalitāti un darba rezultātus.
2. Šo algu noteikšana ir Parex vadības kompetence.
3. Lai arī šobrīd ir augsts bezdarbs, ir skaidrs, ka bezdarbnieki pārsvarā nav augstas klases speciālisti. ‘Tas nozīmē, ka arī ekonomikas recesijas apstākļos, iespējams vēl vairāk kā agrāk, ir nepieciešamība, pēc augstas klases speciālistiem. Savukārt atklājot konkurējošai bankai šīs algas var nākties tās vēl palielināt, lai noturētu kādu darbinieku pie sevīm un piedāvātu labāku atalgojumu nekā konkurentam.
4. Lielākai sabiedrības daļai nav nepieciešamo zināšanu, lai izprastu vai konkrētais attalgojums ir adekvāts.
5. Skaitļi neparāda cilvēka personīgās kvalitātes, līdz ar to diviem vienāda nosaukuma speciālistiem var kardināli atšķirties atalgojums.

Varu tikai izstāstīt gadījumu, kad Ilze gāja uz darba interviju Parex bankā. Tas vēl bija treknajos gados, kur IT speciālistam Parex banka solīja 400 Ls uz rokas, kas taja laikā likās samērā zems atalgojums. Kas vēl bija šokējoši, ka laiks kamēr darbinieks brauktu no vienas filiāles uz otru neskaitītos viņa darba laiks. Respektīvi, būtu jāatstrādā vēlāk. Kaut ko tādu es dzirdēju pirmo reizi. Interesanti, vai arī komandējumi Parex bankā vēlāk ir jāatstrādā.

Uzņēmumu un arī banku mērķis ir peļņas gūšana, tādēļ tās ir ieinteresētas piemērot pēc iespējas visoptimālāko darba samaksu, lai gūtu vislielāko peļņu. Vienmēr protams pastāv risks, ka algu noteikšanā ir ņemts vērā kāds faktors, kas uzņēmuma peļņu negatīvi ietekmē, piemēram, radniecība, draudzība vai kopīga dalība kādā citā nodibinājumā. Ja Parex bankas darbinieku algas pēc bankas pārņemšanas nav kardināli mainījušās, tad tas var kalpot kā apliecinājums tam, ka tās ir adekvātas. Jāskatās kā šo jautājumu turpmāk vērtēs sabiedrība. Jo situācijā, kad atmosfēra kļūtu galīgi nokaitēta  iespējams šo algu paziņošana varētu remdēt sabiedrības slāpec pēc atriebības. Vai tieši otrādi, gadījumā ja šie atalgojumi vērtējami kā augsti, var kalpot kā eļļa ielieta ugunī.

Ņemot vērā to, ka Almunja izsaka tikpat bieži un tikpat spalvainus priekšlikumus, kā Vents Armands Krauklis, kurš pie tam ir Saeimas tautsaimniecības komisijas vadītājs, ir jāizdara izmaiņas Satversmē, kas paredzētu 102 deputātu vietas. Divas no tām tiktu paredzētas goda viesiem.

Kādas tad ir šīs spalvainajās idejas:

1) V.A.K. piedāvāja tirgot alkoholu pa naktīm – tas uzlabošot tautsaimniecību. Manuprāt, ja V.A.K būtu strādājis kolhozā (es jau arī nēesmu, bet es par visu uzzinu no filmām un Interneta), tad viņš atcerētos, ka tieši alkahola pieejamība bija tā, kas pasliktināja rezultatīvos rādītājus.

2) H.A. piedāvā progresīvo nodokli – pamatojums laikam ir tīri fiskāls. Bet skaidrs, ka šeit ir vairāk trūkumu nekā ieguvumu, piemēram:

• augsti apmaksātu speciālistu aizplūšana uz ārzemēm,
• nodokļu krāpniecības shēmas,
• diskriminācija pēc materiālā stāvokļa,
• plaisas starp sabiedrības slāņiem rašanās, jo tad ne tikai nabagie ienīstu bagātos, bet arī otrādi.

BET

Nodokļi jau ir progresīvi. Jo lielākus ienākumus cilvēks uzrāda, jo lielāku summu tas nomaksā nodokļos. Bet ir viena lieta, par kuru netiek plaši diskutēts, un tas ir sociālo iemaksu objekta maksimālais apmērs. Kurš manuprāt šobrīd ir 23800Ls (ja nav kādas aktuālas izmaiņas likumdošanā). Tas nozīmē, ka sociālo nodokli maksā tikai nabagie , jeb tie kam ir zem 23800Ls gadā (1983Ls/mēnesī). Savukārt tie, kam alga ir 5000Ls maksā soc.nod tikai no pirmajiem 2000Ls.

Protams, ka tur ir arī sava loģika. Jo cilvēks nespēj adekvādi saņemt atpakaļ valsts un pašvaldības pakalpojumu veidā to summu, kuru viņš ir samaksājis nodokļos. Kā arī tas pavērtu ceļu milzīgajiem atlaišanas pabalsiem utml.

IR

Ir risinājums. Progresīvām ir jābūt pabalstu likmēm. Jo pabalsta jēga ir nevis nodrošināt cilvēka dzīves kvalitāti atbilsoši viņa vēlmēm, bet nodrošināt viņam iztiku laikā, kad viņš pats nespēj būt ekonomiski aktīvs. Šādu progresīvo pabalstu varētu maksāt, piemēram, šādi: līdz 500Ls 100% apmērā; līdz 1000Ls 80% apmērā; Līdz 2120Ls 70% apmērā un virs tā 50% apmērā. Protams, ka tur ir jāveic aprēķini un šos slaitļus nevar sajust tikai ar mugurkaulu vien, bet ir skaidrs, ka tas mazinātu fiktīvo algu efektu uz vēlāk saņemto pabalstu.

DIEMŽĒL

Arī mana versija nav diezko sociāli taisnīga. Un tas nozīmē, ka progresīva nodoļa ieviešanai Latvija vēl nav gatava. Un visa šī šūmēšanās Saeimā valdībā un ES ekonomikas un monetāro lietu komisijā ir tikai darbības imitācija, jo viņi apzinās, ka tuvākajā laikā nekas tāds netiks pat izveidots likumprojekta līmenī.

NOBEIGUMĀ

Šīs lietas sakarā, bieži tiek minētas dažādas summas, kam vajadzētu noradīt uz to vai cilvēks ir pārticis vai nē. Arī par vienoto atalgojuma sistēmu partijas nevar vienoties, jo nespēj definēt vai 1900Ls valsts sekretāram būtu daudz vai maz. Vispār summas ir ļoti subjektīva lieta, jo kas vienam ir daudz, tas otram maz. Piemēram, Ieva nopirka žurnālu pa 1,70Ls viņai likās ka tā ir adekvāta cena. Savukārt man likās, ka tur ir 1,69Ls pārmaksāts. Beigās paliek tikai viens jautājums: “Ar ko labāki ir tie, kam alga gadā pārsniedz 23800Ls???”.

Šobrīd jau ir veids, kā sākt nodarboties ar saimnieciko darbību. Saucās saimnieciskā darba veicējs. Nav nepieciešams nekāds pamatkapitāls, bet tā vietā atbildi ar visu savu mantu. Sociālais nodoklis jāsāk maksāt no 180Ls un var maksāt tikai no šīs summas pat, ja ienākumi ir lielāki – pavisam legāli. Līdz šim arī ienākuma nodokļa likme bija samazināta (15%), bet laikam tagad tā tiks palielināta.

Likumdošana, kas attiecas uz fiziskām personām, kas nodarbojas ar saimniecisko darbību, ir bieži mainījusies. Tas ir slikti, jo tad ir jāveic papildus manipulācijas ar dokumentiem, lai nenonāktu sodāmā stāvoklī. No tā izriet pirmais nepieciešamais atbalsts saimnieciskajai darbībai:

1. Vajag izstrādāt likumdošanu tā, lai tā nebūtu regulāri jāmaina un izdotās reģistrācijas apliecības būtu derīgas vairākus gadus. Rezultātā saimnieciski aktīvām personām būtu jāvelta mazāk laika kārtojot un aktualizējot reģistrācijas dokumentus.

Pati reģistrēšanās ir sarežģīta. Lai to izdarītu ir nepieciešama pašvaldības komisijas atļauja, kas Rīgā sanāk reizi divās nedēļās. Līdz ar to pa telefonu parējā laikā komisiju nav iespējams sazvanīt. Turklāt, ja izrādās, ka tev pietrūkst kāds dokuments, tad vari atgriezties atkal pēc divām nedēļām. Arī pats šo dokumentu iegūšanas process ir neloģisks - vienas un tās pašas iestādes ietvaros ir jāstaigā un jāsaņem vairāki dokumenti, kaut gan tas viss nāk no vienas datubāzes. Tas pats futbols notiek arī starp VID un pašvaldību. Rezultātā ir vēl viens atbalsta veids.

2. Uzlabot normatīvos aktus un procedūras tā, lai nebūtu jāsaņem izziņas un jārāda citiem, kam pašiem ir pieejams šīs izziņas avots. Tāpat arī paplašināt piekļuvi informācijai starp iestādēm, lai minimizētu dokumentu apriti. Kā arī daudzkārt dokumentu saņemšana notiek pēc personas identificēšanas un pāris jautājumu atbildēšanās, to ir jāorganizē caur Internetu.

Katram saimnieciskā darba veicējam ir inspektors, kas uzrauga nodokļu nomaksu. Sākumā reģistrējoties man teica, ka šis inspektors iespējams nākšot pie manis un veikšot tādu kā ievadinstruktāžu, ar ko sākt, kas jāatceras, kas ir un kas nav svarīgi. Rezultātā neviens pie manīm nenāca, tikai atsūtīja likuma pantus, kurus es esmu pārkāpis un soda naudas apmēru, kas jānomaksā. Toreiz, kad nokavēju PVN atskaites iesniegšanu par vienu dienu, radās priekštats, ka inspektoru darba rezultātus vērtē pēc izrakstīto sodu apojoma. Lielākā daļa, kas uzzsāk saimniecisko darbību, nepietiekoši pārzina likumdošanu un grāmatvedības normas, kas jāievēro, tādēļ risinājums un ierosinājums ir sekojošs.

3. VID inspektoru svarīgākajai funkcija jābūt palīdzēt viņa pārraudzībā esošā saimnieciskā darba veicējam, uzlabojot atskaišu kvalitāti un citu normu ievērošanu, un veicinātu saimnieciskai darbībai labu pamatu. Šos inspektorus pat varētu materiāli stimulēt gadījumos, kad saimnieciskā darba veicējam pieaug nodokļu nomaksas summa vai kāds cits par izaugsmi liecinošs rādītājs.

Saimnieciskā darba veicējiem bieži vien nav tādu zināšanu un investīciju, lai izveidotu sistēmu, kas atbilstu likuma izpratnei par parakstītu dokumentu[rēķinu] un padarītu to pieejamu klientiem. Tādēļ valsts varētu nākt pretim nodrošinot šos cilvēkus ar šādu iespēju.

4.Valsts izveido rēķinu reģistru, kurā ir identificētas visas personas un tādā veidā ir iespējams izplatīt rēķinus. Šo reģistru varētu izmantot VID inspektori pārliecinoties par citu atskaišu pareizību un saimnieciskā darba veicējiem nebūtu jātērē nauda par pasta sūtījumiem.

Šīs ir tikai dažas darbības, kas atbalstoši ietekmētu saimniecisko darbību. Tādēļ šāda paša principa uzlabojumi būtu veicami visā valsts, pašvaldību un iedzīvotāju savstarpējo procesu mijiedarbībā.