Šādi notikumi man šķiet nepieņemami ne tikai tādēļ, ka šeit ļaunprātīgi tiek izmantots amata stāvoklis un tiek ņemti kukuļi, bet arī šīs bezatbildīgās rīcības iespējamo seku dēļ. Tātād uz ielām eksistē braucēji, kuri uzskata, ka ir mācījušies braukt pie labiem instruktoriem, bet patiesība var būt pilnīgi pretēja. Turklāt, iespējams, ka apmācīt braucējus turpinā kāds cilvēks, kuram jau sen vajadzēja šo nodarbi liegt. Rezultātā tiek tērēti resursi, lai uzturētu sistēmu, kuras kvalitāte ir stipri apšaubāma.

Man ir jautājums: Ko par šiem notikumiem domā LR Satiksmes ministrijas valsts sekretārs, kurš pārrauga CSDD kā valsts akciju sabiedrību un tai pat laikā atbild par satiksmes drošību un tiesiskumu valsts pārvaldē. Un ko par to domā Latvijas profesionālo autoskolu un instruktoru federācija, kura uzsver kvalitātes prasību nozīmību.

Kāda būs jūsu rīcība, lai novērstu šos pārkāpumus?

Atbilde no Satiksmes ministrijas:

Labdien!
 
Paldies par Jūsu sniegto informāciju!
Atsaucoties uz to, no valsts akciju sabiedrības „Ceļu satiksmes drošības direkcija” (turpmāk – CSDD) tika pieprasīts paskaidrojums un tika izvērtēta situācija, secinot, ka apgalvojumiem par iespējamiem pārkāpumiem nav pamata. Satiksmes ministrija intensīvi strādā pie dažādiem preventīviem pasākumiem lai samazinātu iespējas negodīgiem darbiniekiem veikt nelikumīgas rīcības.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 2.februāra noteikumu Nr.103 „Transportlīdzekļu vadītāja tiesību iegūšanas un atjaunošanas kārtība un vadītāja apliecības izsniegšanas, apmaiņas un atjaunošanas kārtība” 19.punktu persona vadīšanas tiesību iegūšanas eksāmenu kārtošanai iesniedz autoskolas apmācības karti, kurā ir norādīti vadīšanas apmācību veikušā instruktora dati. CSDD darbinieks, kurš nodarbojas ar pretendentu norīkošanu vadīšanas eksāmena kārtošanai, apmācības kartes datus ievada Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā un šī informācija tiek lietota turpmākam instruktora sekmības rādītāju aprēķinam. Vadīšanas eksāmenu pieņem cits CSDD darbinieks, kuram apmācības karte uzrādīta netiek, kā arī netiek sniegta nekāda atsevišķa informācija par apmācību veikušo instruktoru. Šī kārtība ir noteikta CSDD 2010.gada 26.februāra reglamentā Nr.1 „Transportlīdzekļu vadīšanas tiesību iegūšanai noteikto dokumentu pieņemšanas, izsniegšanas un eksāmenu pieņemšanas kārtība”.
 
Ja arī turpmāk Jums ir priekšlikumi konkrētu Satiksmes ministrijā esošo jautājumu vai problēmu risināšanai, vienmēr būšu gatavs tos uzklausīt,
 
Ar cieņu,
Anrijs Matīss
LR Satiksmes ministrijas valsts sekretārs

Jādomā, ka tagad procedūra ir uzlabota un drīzumā uz ielām varēsim justies drošāk. Neesmu jomas eksperts, bet esmu iepriecināts par valsts sekretāra reakciju. Iesaku arī citiem būt aktīviem un ziņot par nepilnībām.

Labdien.

Es neesmu korupcijas risku vērtēšanas eksperts, bet man ir pieredze ar amatpersonas deklarāciju aizpildīšanas procesu. Vēlos, lai KNAB izvērtētu manus priekšlikumus un sniegtu atbildi par to, kā plānots uzlabot likumdošanu izmantojot šādus vai citus likumu grozījumus.

Obligātā ienākumu deklarācija – šobrīd amatpersonas deklarē ienākumus kamēr strādā valsts (valsts un pašvaldību) pārvaldē un vienu reizi atstājot amatu. Šī pēdējā deklarācija pārsvarā ir par nepilnu gadu līdz ar ko šo deklarāciju ir apgrūtinoši analizēt un nav iespējams izdarīt nepārprotamus secinājumus. Turklāt līdzšinējā obligātā deklarēšanās ļauj negodīgām amatpersonām rīkoties ar nelegāli iegūtiem līdzekļiem uzreiz pēc amata atstāšanas. Manuprāt, būtu jānosaka termiņš, piemēram, 3 gadi pēc amata atstāšanas, kuros amatpersonai jāturpina deklarēt savi ienākumi. Šo termiņu varētu precīzāk noteikt vērtējot statistiku par šādiem likumpārkāpumiem un papildus izmaksām, kas rastos dienestiem saistībā ar pieaugošo darba apjomu.

Šī obligātā ienākumu deklarācija arī būtu jāpiemēro uzņēmējiem un viņu darbiniekiem, kas pilda valsts pasūtījumu, jo šajā situācijā valsts viņus praktiski algo un nodokļu maksātājiem ir tiesības zināt, kā tiek tērēti šie līdzekļi. Lai optimāli izskaustu korupcijas riskus, kā arī dotu iespēju analizēt vai uzņēmēji, kas piedalās valsts konkursos ir godprātīgi nodokļu maksātāji, šīs deklarācijas būtu jāiesniedz uzņēmumu īpašniekiem – fiziskām personām un juridisko personu īpašniekiem, ja viņu kapitāldaļa pārsniedz 30% (šis ir vērtējams kritērijs ar mērķi sabalansēt uzņēmēja komercnoslēpumu un administratīvās izmaksas, kas saistītas ar deklarāciju uzkrāšanu un analīzi). Šāda atskaite arī jāiesniedz tiem darbiniekiem, kas ir piedalījušies konkrētā pasūtījuma realizēšanā un arī nākamajā gadā pēc pasūtījuma pabeigšanas.

Stimulējoši apstākļi korupcijas atklājējiem – esmu jau agrāk analizējis pateicīgo vidi ceļu policistu korupcijai. Man radās priekšlikums, ka ceļu policisti tiktu materiāli stimulēti par kukuļdevēja pieķeršanu. Tagad es šo pašu principu vēlos modelēt uz uzņēmumiem, kas piedalās valsts konkursos. Esmu dzirdējis par gadījumiem, kad valsts amatpersona par uzvaru konkursā prasa atlīdzību 75% apmērā no uzņēmēja, savukārt kurš pēc atteikšanās maksāt šo nelegālo atlīdzību pēc tam nevēršas atbildīgajās iestādēs. Pat ja šis konkrētais gadījums ir spēcīgi pārspīlētas baumas, tad vienalga nav nekādu stimulējošu apstākļu ziņot šim uzņēmējam, ka viņš ir novērojis pretlikumības. Ja likumdošana dotu iespēju atbrīvot uzņēmējus no nodokļu nomaksas par attiecīgu summu vai kā savādāk stimulētu šos uzņēmējus izpaust šādu informāciju, tie būtu ieinteresēti ziņot par šādiem gadījumiem. Šo procesu iespējams izveidot tā, ka uzņēmējs vienojas ar amatpersonu par veidu kādā tiks nodota šī atlīdzība un tad dodas uz KNAB. KNAB piešķir likumā paredzētos atvieglojumus un nepieciešamības gadījumā vienojas ar uzņēmēju par dalību konkursā, lai savāktu nepieciešamos pierādījumus. Šāda korupcijas novēršanas prakse radītu nedrošību amatpersonās, kas rezultātā mazinātu korupciju. Tas arī samazinātu nelegāli iegūto līdzekļu masu tautsaimniecībā, kas savukārt mazinātu “pelekās” ekonomikas izdevīgumu.

–
Ar cieņu.
Martins.Stals.lv

Vainīgās Bērnu Klīniskās Universitātes slimnīcas amatpersonas ir pataisījušas par muļķiem ne tikai savus kolēģus un  personas, kuriem tie ir pakļautībā vai pārraudzībā, bet arī tos, kuri no tīras sirds piedalījās sabiedriskajā akcijā Lielie bērnu slimnīcai grāba lapas, ziedoja naudu vai tamlīdzīgi palīdzēja. Ir nodarīts neaprēķināmi liels morālais kaitējums iestādei, kura glābj vissvarīgākās sabiedrības daļas – bērnu dzīvības, un valstij kopumā.

Secinājums ir viens. Efektīvāk ir ieguldīt naudu KNAB un VID darbības uzlabošanā, nekā ziedot, jo rezerves šķiet ir tik milzīgas, ka iespējams ekonomikas recesiju varētu pārlaist, aci nepamirkšķinot.

P.S. Negribu, lai šis viens gadījums vēl vairāk grautu uzticību valsts un pašvaldību iepirkumiem. Pats esmu strādājis šādā iepirkumu komisijā un zinu, ka ir godīgi cilvēki, kam pat prātā nenāk nelietderīgi tēriņi, kur nu vēl savtīgas un pretlikumīgas interses.

Visprims vajag saprast kādēļ šobrīd notiek šī korupcija.

1. Policists vēlas nopelnīt vairāk;
2. Pārkāpējs vēlas samaksāt mazāk;
3. Pārkāpējs nevēlas nonākt cietumā;
4. Parkāpējs nevēlas saņemt soda punktus;

Cietuma sods par kukuļošanu protams baida, bet kas neriskē, tas nedzer šampanieti. Turklāt sēdināt cilvēku cietumā ir ekonomiski nepareizi, jo tajā laikā viņš nedara savu darbu un viņu vēl uztur valsts (1 – 2 = -1 ekonomiskais izdevīgums).

Labāks risinājums ir:

uzlikt milzīgu sodu par kukuļošanu, piemēram, 3000Ls un 8 soda punktus. Turklāt policistam varētu pienākties atlīdzība 300Ls(10%) par katru kukuļdevēju, kuru tas notver. Rezultātā sistēmu stimulēs šie faktori:

Policists vēlas nopelnīt vairāk – saņemt atlīdzību;
Pārkāpējs vēlas samazāk mazāk – maksāt par pārkāpumu;
Parkāpējs nevēlas saņemt soda punktus – labāk saņemt tos soda punktus, kas ir par sākotņējo pārkāpumu;

Kādi ieguvumi?

• Cilvēki izdarīs mazāk pārkāpumus, jo sodam būs augstāka neizbēgamība.
• Mazināsies korupcija.
• Palielināsies ieņemumi no soda naudām valsts kasē.
• Ieņēmumu pieauguma rezultātā, iespējams, tiktu samazināti atsevišķi sodi, ja ieņēmumi no sodiem krietni pārsniegtu tā apkalpošanas izmaksas.
• Tiks materiāli motivēti godīgi un strādīgi policijas darbinieki.
• Paaugstināsies sabiedrības morāle, jo sistēma tos nestimulētu pārkāpt likumu, bet ievērot. Vēlāk šis princips [ievērot likumu] var “pielipt” un tapt biežāk pielietots citās jomās, kas atkal nāk par labu sistēmai.

Es tiko tā padomāju, ka es visu laiku runāju par sistēmas sakārtošanu, tā lai tā pati sevi stimulētu uz efektivitāti un ilgu pastāvēšanu. Tas noteikti nepatīk kādiem anarhistiem – un viņi mani ienīst, bet man taču tik ļoti patīk anarhisti - viņi ir tik brīvdomājoši un romantiski. Davajķe žiķ družna.

Starp citu kukuļdošana arī ir sistēma pret ko cīnīties. Lūdzu, uzbrūciet tai.

[Papildināts 2010.09.12] P.S. Nesen ziņās tika publicēts gadījums par to, kā policists bija centies apēst iedoto kukuli. Tas ir nežēlīgi un jātiec, ka notverto kukuļņēmēju proporcija nav atbilstoša nozarēm, kurās kukuļi nodara vislielāko kaitējumu sabiedrībai. Tādēļ vēlējos piebilst, ka princips – ka kukuļa ņēmējs gūst atlīdzību par paziņošanu ir jāatiecina uz visām amatpersonām ne tikai ceļu policistiem. Diskusija varētu būt par mehānismu, piemēram, saņem visu kukuli un nomaksā no tā nodokļus ja laicīgi ir piesaistījis KNAB darbiniekus un/vai nodrošinājis tos ar pietiekošiem pierādījumiem. Ja kāds politiķis nevēlas šīs lietas sakārtot, tad jautājums ko tad viņš vēlas.