Kur divi latvieši, tur trīs partijas. Šis teiciens simbolizē nesaskaņas, kādas neatkarības gados vienmēr ir valdījušus politisko spēku starpā. Bet tas arī norāda uz demokrātisku viedokļu paušanas vidi, jo politiķiem, kuri savukārt pārstāv dažādu sabiedrības grupu intereses, ir dažādi nākotnes redzējumi. It kā jau nevajadzētu būt grūti vienoties par dažām pamatnostādnēm, kuras netiek mainītas līdz ar nākamajām Saeimas vēlēšanām, bet diemžēl, jebkurš jautājums var tikt diskutēts un ikviens var piedalīties šajā demokrātiskajā procesā. Šodien es secināju, ka cilvēku redzējumi kardināli atšķiras un ka morālās vērtības, iespējams, ir tikai greznība, ar kuru var rotāties pārtikuši ļaudis, bet ne visiem pārtikušiem ļaudīm ir augstas šīs morālās vērtības. Es apskatīju divus iespējamos valsts attīstības scenārijus, kur man tuvāks ir pirmais, bet ir arī alternatīvais scenārijs, kurš fragmentāri jau ir ticis prezentēts publiski no šī virziena piekritējiem. Kāda ir labā Latvija tavā skatījumā?
Vidējais aritmētiskais sabiedrības loceklis vēlas mieru, taisnīgu izturēšanos un pašrealizēšanās iespējas. Tomēr šāds vidējais aritmētiskais sabiedrības loceklis neeksistē, jo katrs cilvēks ir savādāks. Tādēļ, tas kas ir svarīgi vienam, neinteresē citam, turklāt katrs atrodas savādākā situācijā, piemēram, visiem ir nepieciešams būt paēdušiem, bet ne visiem par to ir regulāri jādomā. Savukārt, citi labprāt baudītu mākslu, ja vien priekš tā atrastos laiks. Tādēļ katra cilvēka sniegums sabiedrībai ir unikāls un nepieciešams. Katra cilvēka garīgais stāvoklis ir īpaša vērtība, kuru jāizmanto pilnvērtīgi katrā tā attīstības stadijā.
Reizēs, kad vēlos izteikt uzrunu sabiedrībai, domāju vai teikt latvieši ir politkorekti vai nē. Jo tādejādi es uzrunāju Latvijas valsts pamatnāciju. Bet kā tajā brīdī jūtas cittautieši? Nevēlos ar saviem izteikumiem veicināt plaisas veidošanos starp Latvijā dzīvojošajām nācijām.
Diskutabls ir jautājums vai Latvijas neatkarības dienā būtu jāuzrunā visi iedzīvotāji vai tikai pamatnācija. Jo pastāv iespēja, ka citādā vēsturisko notikumu rezultātā nebūtu arī latviešu tautas vai tai piederošas valsts.
Tādēļ nolēmu painteresēties, kā pareizi lietot vārdus ‘latvieši’ un ‘latvji’, pieņemot, ka to lietošanai ir kāda plašāka nozīme.
Atkal aktuāls ir kļuvis temats par Latvijas pamešanu un došanos uz citām valstīm. Situācija laikam tiešām ir dramatiska, ja par to pat ir satraucies nesavtīgais A.Grūtups.
Droši vien, katrs no mums piekrīt vienam no diviem uzskatiem par šo tēmu.
Jaunākie komentāri