Opozicionāri - valdības vai pašvaldības pārstāvji bez pietiekamām iespējām iespaidot lēmumu pieņemšanas rezultātus;

Iekšējie opozicionāri - valdošās koalīcijas pārstāvji, kas ir pretējās domās ar visu valdošo koalīciju.

Populisti – politiķi, kas runās piedāvā populārus problēmu risinājumus. Piemēram, ja tie būtu ārsti un jums būtu ievainojums, tad šāds ārsts populists nepiedāvātu jums veikt operāciju, bet gan dubultotu zāļu devu, lai jūs justos labāk uzreiz. (Labi, ka ārstiem ir jādod Hipokrāta zvērests.)

Kāds ir aktuālakais populisms?

Šobrīd un vēl aktīvāk pirms valsts budžeta 2010. gadam pieņemšanas tika akcentēts, ka nodokļus ekonomikas recesijas apstākļos nedrīkst paaugstināt.

Jā nu tas ir jauki, tikai valsts budžets lielos vilcienos sastāv no izdevumiem (amatpersonu algas, norēķini par precēm un  pakalpojumiem, u.c.) un ieņēmumiem (nodevām, nodokļiem u.c). Kas nozīmē, ka lai saglabātu valsts funkcionalitāti iepriekšējā kvalitātē, ir jāsabalansē izdevumi ar ieņēmumiem. Satversmes Tiesas spriedums atmaksāt pensionāriem ieturētās pensijas principā norāda uz to, ka faktiski ir sasniegta izdevumu samazināšanas apakšējā robeža, kas dažos gadījumos jau konfliktē ar Satversmē noteiktām pamattiesībām. Tas nenozīmē, ka nav iespējams vēl optimizēt līdzšinējos tēriņus, bet gan nozīmē, ka lai nosegtu tekošos izdevumus ir nepieciešami atbilstoši ieņēmumi, kas kā zināms ekonomiskās situācijas dēļ tiek plānoti zemāki nekā iepriekšējos gados. Līdz ar to ir jāpalielina plānotos ieņēmumus. Ir daudzas aktivitātes, ko veikt, bet visātrāko rezultātu dod nodokļu palielināšana. Žēl, ka Latvijas sabiedrība ir sevi parādījusi kā cilvēku kopu, kas grib rezultātu uzreiz un pēc tam kaut vai plūdi. Salīdzinājumā ar to ārsta gadījumu, mūsu pacients saka: “Dakterīt, labāk dodiet man tās pretsāpju zāles”. Rezultātā Latvijas valsts vistreknākajā 2007. gadā budžeta deficīts bija 51,7 miljons latu. Labi! Toreiz neveicām operāciju, bet tagad nāksies griezt nost visu inficēto ekstremitāti.

Ko saka populisti?

TP: “Recesijas apstākļos nedrīgst palielināt nodokļus!” Ļoti labi! Tikai jautājums, kurš no jūsu krīzes menedžeriem un stabilitātes garantiem ir nodrošinājis uzkrājumus valsts budžetā nebaltai dienai.

Šlesers: “Nedrīkst paaugstināt nodokļus, kas apliek darbaspēku.” Ļoti pareizi, bet iekšējie opozicionāri – TP – nepieļāva vairāk celt nekustamā īpašuma nodokli. Diemžēl, arī kad bija jāveic uzkrājumi un jābremzē pārkaršana, tad mūsu ekonomikas gaišā glava (lasi Šlesers) teica spārnoto frāzi: “Gāzi grīdā”. Kā viņš pats pēc krīzes iestāšanās skaidroja: “Gāze grīdā bija jāspiež, bet nedrīkstēja braukt alkahola reibumā”. Vēl Šlesers saka, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) palielināšana īstenībā samazināšot ieņēmumus. Šis populisms daļēji darbojas, jo nākamājā gadā ekonomikas attīstības prognozes vēl jo projām ir negatīvas, tas nozīmē, ka nodokļu ieņēmumi tiešām kritīsies pat neņemot vērā nodokļa likmes palielinājumu, bet vēl vairāk ieņēmumi kristos, ja nodokļu likmi samazinātu. (Vai arī kāds domā, ka pelēkais sektors novērtētu valsts pretimnākšanu un vairs necenstos izvairīties no nodokļiem).

Nodokļu samazināšana nestrādā.

Valstij nav līdzekļu (lielākoties pateicoties populistiem), ar kuriem atdzīvināt ekonomiku ar zemiem nodokļiem. Tādēļ nodokļi ir jāpalielina, lai valsts varētu nodrošināt ar nepieciešamo ieņēmumu apjomu un turpināt funkcionēt. Ja Šlesers vai Saskaņas Centru konsultējošie grāmatvediskie ekonomisti ļauj jums domāt, ka nodokļu samazināšana kaut kādā paradoksālā, kosmiskā, antisemītiskā vai nez kādā vēl veidā varētu palielināt ieņēmumus, tad jāsaprot, ka tas ir tikai populisms, kuru droši var izteikt opozicionāri, jo tiem nav jāuztraucas, ka viņu lēmumi varētu tikt arī pieņemti un tādā veidā apdraudēt valsts funkcionēšanas spējas vai attīstību nākotnē.

Kā es zinu, ka populisti apzinās, ka runā aplamības?

Ir tāds uzņēmums RP SIA “Rīgas satiksme”, kuram samazinājušies plānotie ieņēmumi, bet izdevumi nav samazinājušies proporcionāli. Šis uzņēmums ir izstrādājis stratēģiju kā palieināt ieņēmus tā, lai sabalansētu savus ieņēmumus ar izdevumiem. Šis veids ir palielināt braukšanas maksu sabiedriskajā transportā. Šeit nu Šleseram vajadzētu teikt, ka ekonomiskās recesijas apstākļos nedrīkst paaugstināt pakalpojumu cenas. Un vēl vairāk viņam vajadzētu ļaut visiem ticēt tam, ka Rīgas iedzīvotāji īstenībā ir tik nabadzīgi, ka tikai ja samazinās biļešu cenas tikai tad šie varēs atļauties nebraukt “pa zaķi”. Protams, viņš varētu aizbildināties ar to, ka viņam nav tādu pilnvaru, bet mēs zinām, ka Šleseram neinteresē likumi un visas tās tizlās nianses, kas jāievēro. Īstenībā Rīgas Satiksme varētu būt tā vieta, kurā Šlesers varētu kaut vai daļēji realizēt savu 50 000 darba vietu populismu. E-talons ir projekts, kurš neatmaksāsies tuvākajos gados (To es saku izmantojot savu saistīto faktu un psihoanalītisko intuīciju. Iespējams, ka neeksitē dokuments, kas to apliecina). Turklāt E-talons paredz lielāku bezbiļetnieku skaitu. Tādēļ būtu jāievieš atpakaļ konduktoru sistēma, tas radītu darba vietas un uzlabotu iekasējamību. Bet tas nebūtu populāri, cilvēki teiktu, kā tad tā – tikko ieviestā miljonu sistēma jau ir jālikvidē. Tā vietā labāk ir pārmest valdībai sabiedriskā transporta kompensāciju noņemšanu, bezdarba nesamazināšanu un nodokļu paaugstināšanu. Tikai nu top skaidrs, ka paši šie bļāvēji nemaz nezin citas reālas alternatīvas kā palielināt budžeta ieņēmumus.

P.S. Nav jau tā, ka galīgi nebūtu alternatīvu:

• TP piedāvā tirgot alkoholu pa naktīm (Cilvēki, kas pa naktīm dzer, celšot Latvijas IKP);
• Šlesers piedāvā Krievijas iedzīvotājiem uzturēšanās atļauju Latvijā par 10 000 Ls (jeb nopērc dzīvokli bomzīgā mājā un esi Šengenā. Manuprāt, to nepieļauj starptatiskie līgumi, bet vai tad buldozeriem vai raķetēm ir jāievēro ceļazīmes?);

Pirmais piemērs ir TP jauniešu organizācija. Man pat nedaudz ir kauns, jo pirms vairākiem gadiem secināju, ka šajā organizācijā darbojas arī mani bijušie skolnieki. Ņemiet vērā, ka es viņiem to neliku darīt. Nav jau melns un balts, arī TP līdzīgi kā Parex var sadalīt labajā un sliktajā bankā/partijā. Kā zināms TP reitingi šobrīd ir zemi, taču ja veiktu šo sadalīšanu, tad, iespējams, partija varētu veiksmīgi balotēties 10. Saeimas vēlēšanām. Vismaz Parex bankas gadījumā tā apgalvo speciālisti, kuri ir pētījuši šādus risinājumus par valsts naudu. Bet stāsts ir par jauniešu organizācijām. Jaunieši ir mūsu nākotne. Bet ja mēs [pieaugušie] dažreiz par to aizmirstam, tad jaunieši dažkārt nav pietiekami spriest spējīgi un ir viegli ietekmējami. Es, piemēram, nezinu, kādā veidā TP norēķinās ar tiem jauniešiem vai bērniem, kuri nemitīgi komentē Apollo.lv rakstu komentāros. Nepietiek ar to, ka Apollo.lv jau ir kļuvis par Andra Šķēles personīgo biogrāfu, jo tur ir aprakstīts katrs A.Šķēles solis un paziņojums, bet arī pirmie 15 komentāri ir uzrakstīti apmēram šādi: “A.Šķēle ir varens vīrs, viņš izvedīs mūs no krīzes”; “Šobrīd nav cita līdera, kurš sakārtotu valsti” utml. Protams, komentāros neviens neņemas noliegt argumentus, ka A.Šķēle ir pieķerts līdzdarbojoties amatpersonu kukuļošanas lietā Jūrmalā. Tātad argumenti ir sekli un bez faktiem, kas būtu raksturīgi personām ar mazāku politisko notikumu atmiņu, piemēram, bērniem. Ja šī tomēr nav TP jauniešu organizācijas iniciatīva, tad atvainojiet. Bet tādā gadījumā TP būtu jāuztraucas par to, ka tās elektorāts nav īpaši informēts un/vai ar attīstītu domāšanu. Manas aizdomas par to, ka tā varētu būt TP jauniešu organizācija radās tādēļ, ka šī “sabiedrības viedokļa veidošana” ir ļoti organizēta. Ja TP jaunieši nolems atbildēt uz šīm manām aizdomām, tad jūsu atbilde tiks uzskatīta par pilnīgu tikai tad, ja tajā būs ietverti vismaz divi šie punkti:

1. Noliegsiet savu šādu aktivitāti, pamatojoties uz to, ka nav faktu, kas apliecinātu pretējo;
2. Skaidrojiet, kā tas nākas, ka statistiskajos pētījumos TP reitings ir 2-3%, bet Apollo.lv komentētāju rindās dažkārt ir ap 30% TP piekritēju.

Protams, ka tie ir tikai skaitļi. Un, ja jums šķiet, ka es tos pasniedzu demagoģiski, tad ziniet, arī es jūsu, iespējams, veiktajiem arpēķiniem piedēvēšu tādu pašu skepses daļu, bet atcerieties, ka stāsts nav par krekliem, bet par kaut ko citu, kam labāk būt tīram.

Zinu, ka jauniem cilvēkiem bieži vien nepatīk daudz lasīt, tādēļ vēstījumu, kuru vēlos sniegt, paziņošu jau tagad:

Ne visi pieaugušie dara visu pareizi un zina ko dara. Ir pieaugušie, kuru motivācijas ir savtīgas un metodes negodīgas. Jums [jauniešiem] ir jābūt skaidri saprotamam katram lēmumam, kuram esat pakļauti. Pieprasiet argumentus, kas jūs pārliecina. Jums nav jābūt ekspertiem visās jomās, bet ja vecāki jūs ir audzinājuši atšķirt labo no sliktā, tad jūs esat ekspets, lai spriestu un iesaistītos notikumos sev apkārt.

Otra organizācija, kas man burtiski seko (runājot Tvittera terminoloģijā) ir biedrība Pirmie, kas acīmredzot ir politisko partiju apvienības LPP/LC jauniešu organizācija. Protams, man glaimo, ka uzskatāt mani par savu mērķauditoriju, kad ar Twitter palīdzību reklamējat savu organizāciju arī man, bet pirms tam jums ir jāzina mana nostāja. Es nevēlos saistīties ar partiju, kuras pašā augšgalā ir cilvēki, kuri neciena likumu. Tieši šiem ir jābūt tiem cilvēkiem, kas ir ar ļoti augstu morāli, nevis izmanto likumu caurumus. Manās acīs nav nekā sliktāka, kā negodīgums un no tā izrietošas īpašības un darbības. Pēc tam seko bezdarbība un nolaidība. Un tikai trešajā vietā šajā negatīvo īpašību topā ir neprofesionalitāte un nespēja sasniegt mērķus.

Šorīt braucot uz darbu, klausījos dziesmu, kurā dziedāja Valters Frīdenbergs - plašākai publikai pazīstams kā Valters no tandēma Valters un Kaža. Viņš dziedāja kaut kādu tādu tekstu: “pazudis ir bagātajam kauns”. Tajā brīdī man gluži kā tāda vīzija nāca izpratne ar visām bildēm. Vizija bija tāda, ka šī dziesma ir veltījums Valtera partijas biedram Aināram Šleseram. Un multimēdiju materiāli, kurus es redzēju savā vīzijā bija šie:

Citadiena.lv: Šlesers, Fliks un spilvens ar aci

Iespējams, šādu vīziju varēja izraisīt mana iztēle kombinācijā ar informāciju mēdijos, kurai es aktīvi sekoju līdzi, jo man rūp Latvijas nākotne. Diemžēl, man nav pieejas ekskluzīvai informācijai, un manu spriedumu konteksts galvenokārt ir veidojies no pieejamās bezmaksas informācijas. Vienīgā neietekmējamā ir mana vērtību skala, kā arī augstu vērtēju arī šādu pieeju citos.