Iespējams, ka mazajās reģionālajās nodaļās ir problēma, ka visi visus pazīst un VID pārbaudes beidzas kā pilnīgas formalitātes un pirksta pakratīšana. Taču es neticu, ka VID neveic pārbaudes, kur viena reģiona inspektori brauc veikt pārbaudes citā reģionā, lai novērstu atpazīstamību un saglabātu pārsteiguma momentu.

Protams, mans mērķis nav iznīcināt mazo uzņēmēju, bet gan uzlabot nodokļu maksāšanas kultūru valstī. Jāteic, ka sabiedrības viedoklis par manu nostāju (prasīt čeku) ir diezgan nosodošs, turklāt daži man iesaka neziņot VID. To iesaka arī tie cilvēki, kas paši pārtiek no nodokļu maksātāju naudas.

VID pētijums liecina, ka tipiskais nodokļu nemaksātājs esot 30-40 gadus vecs egoistisks vīrietis. Jā – tieši šī vecuma vīrieši ir visproduktīvākie sabiedrības locekļi, kuri vismazāk prasa valsts atbalstu. Taču jāatceras, ka šie indivīdi kādreiz bija bērni, kādreiz gāja skolā un universitātē, ka viņi reiz būs veci un slimi. Turklāt citi 30 – 40 gadus veci vīrieši, kuri godīgi maksā nodokļus, nomaksā šo “ietaupīto” starpību viņu vietā.

Lai mainītu šo kārtību, beigtu kropļot konkurenci, lai beidzot nodrošinātu kvalitatīvu valsts atbalstu, lai saņemtu normālas algas – pieprasiet čeku! Esmu izveidojis twitterī tādu hashtag kā #prasisuceku, tas nozīmē, ka ja tu atbalsti šo nostāju, vienkārši ieraksti tvītu: “Arī es turpmāk #prasisuceku“.

Tikko dzirdēju argumentu, ka lai vispirms nolaiž nodokļus un tad mēs tos sāksim maksāt. Šeit man ir sakāmas divas lietas:

• ja samazinās nodokļus, tad samazināsies arī nodokļu ieņēmumi (lasi valsts atbalsts izglītībai, kultūrai, drošībai, viedes aizsardzībai, veselībai, ārvalstu sadarbībai, tautsaimniecībai un sociālai aizsardzībai). Variet neticēt man, izlasiet ko runā ekonomisti;
• ja jums šķiet, ka nodokļu slogs nav sociāli taisnīgs, tad tas ir par ko ir jācīnās, bet škiet tas interesē tikai 334 cilvēkus, kuri ir parakstījušies, ka vajadzētu veidot progresīvu nodokļu slogu (tas nenozīme automātiski IIN).

P.S. Ja cilvēki nevar atļauties veidot uzņēmumus – pastāv vēl iespēja būt pašnodarbinātām personām. Turklāt tagad valdība ir nākusi pretī un drīzumā vajadzētu tikt ieviestam mikrouzņēmumu nodoklim, kurš būs izdevīgs tieši pakalpojumu sniedzējiem.

Es ievietoju šo video savā blogā, jo tas bija tehniski iespējams, cerams ka tā nevar tikt traktēta kā zagšana, jo atšķirībā no dažiem labiem, es nevēlos, lai mani sauc par zagli. Šī ir orģinālā video atrašānās vieta.

Andra argumenti:

• Lielākā daļa latviešu dzīvojot tieši mājās un tādēļ arī tieši viņi visvairāk maksās šo nodokli;
• Jāapliek būtu tie mājokļi, kas ir uzskatāmi par spekulatīvu īpašumu.

Mans redzējums:

Darba spēka izmaksas sastāda nozīmīgu daļu produktu cenas, tādēļ es domāju kā IIN būtu jāsamazina uz NĪN paaugstināšanas rēķina. Tādā veidā Latvijā ražoti produkti varētu kļūt lētāki gan iekšzemē gan konkurējot eksporta tirgū. Dzīvošanai paredzēts nekustamais īpašums pats par sevi nerada nekādu pievienoto vērtību, bet ir drīzāk kā statusa apliecinājums. Respektīvi, dzīvoklis centrā vai trīsstāvu māja apliecina, ka cilvēks ir turīgs, taču nenozīmē to, ka cilvēks maksā IIN. Šāds īpašums var piederēt cilvēkam, kurš:

• pārtiek no dividendēm, tātad no ienākumiem nomaksā 10% nodokļos;
• pārtiek no depozīta procentiem, tātad no ienākumiem nomaksā 15% nodokļos;
• ir noziedznieks, bet oficiāli bezdarbnieks - neko nemaksā nodokļos;
• ir nerezidents un tiek nodarbināts citā valstī, šeit maksā tikai pvn pērkot pārtiku;
• saņem aplokšņu algu, maksā nodokļus no minimālās algas;
• ņem kukuļus vai nodarbojas ar kontrabandu, nodara zaudējumus valstij un uzņēmumiem;
• u.t.t.

Vai tiešām nebūtu jauki iekasēt arī nodokļus no tiem cilvēkiem, kas nemaksā IIN. Turklāt mājoklis ir tā lieta, kuru nevar nekādi noslēpt no valsts, līdz ar to šī nodokļa ieņēmumu prognozēšana un administrēšana ir relatīvi vienkārša, tātad ar zemām izmaksām.  Vai es esmu padomājis par tiem cilvēkiem, kas ir mantojuši vai kādā citādā veidā dzīvo īpašumā, kuru paši nevarētu atļauties? Jā – šeit der Jāņa Ošleja piedāvājums, par to ka šo nodokļa parādu var uzkrāt kā hipotēku, tādā veidā šo nodokli reāli nemaksājot līdz nekustamais īpašums netiek pārdots. Turklāt pašvaldības var atbrīvot savus iedzīvotājus no šī nodokļa.

Šobrīd nekustamā īpašuma nodoklis ir pārāk zems:

Lielākajai daļai mājokļu – 99,1% dzīvokļu un 97% privātmāju – nekustamā īpašuma nodoklis būs mazāks par 40 latiem gadā, intervijā biznesa portālam “Nozare.lv” stāsta Valsts zemes dienesta (VZD) Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta direktors Gatis Kalniņš.

Valsts/pašvaldība nodrošina, lai līdz mājai būtu ceļš, komunikācijas un drošība. (Te nav ko diskutēt, pat ja valsts nenodrošina gāzes vadu līdz mājai, tā apmaksā šo speciālistu apmācību. Āmen). Par šo servisu nemaksā augšminētās personas, taču tām personām, kuras maksā IIN un NĪN nav nekādas starpības, par kuru nodokli samaksāt šo summu. Turklāt ieguvēji būs tie, kas nevar atļauties savu vai dārgu īpašumu, jo viņiem būs jāmaksā mazāk nodokļos. Zaudētāji būs spekulanti un tie, kuru īpašumā būs daudzi vai ekskluzīvi nekustamie īpašumi, jo viņiem nodokļu slogs pieaugs. Sociālisms! Nē mazāk apliekam ar nodokļiem produktīvas nozares un vairāk neražojošas un ekskluzīvas. Rezultātā ir jāsamazinās spekulatīvam NĪ tirgum, jāatbrīvojas neapdzīvotām platībām, jāsamazinās dzīvošanai paredzēto NĪ vērtībai un daļai naudas jāaizplūst produktu radīšanai un ražošanai.

P.S. Es pats visdrīzāk rezultātā maksātu vairāk nodokļos, bet mani tas apmierina, jo šī sistēma ir solidāra un es tai redzu lietderību visas tautsaimniecības kontekstā, nevis šauras sabiedrības grupas interesēs.

Pats no savas pieredzes gan zinu, ka viesnīcas cena nekad nav bijusi noteicošā tūrisma galamērķa izvēlē, jo es nekad nebraucu ceļojumā uz viesnīcu. Nav iespējams braukt uz Romu, Londonu vai Usmas ezeru, bet apmesties Igaunijā, jo tur šī nodokļa likme ir 9%. Tas protams neizslēdz gadījumus, kad šī likme var būt izšķiroša, lai izvēlētos vietu, piemēram, konferences rīkošanai, kur ir dalībnieki no Baltijas valstīm.

Viesnīcas ir pakalpojuma eksportētāji, bet tā kā tie neved savu pakalpojumu pāri robežai, tad nav iespējams šo eksportēto daļu atvieglot no nodokļiem. Tas nozīmē, ka viesnīcas būtu pelnījušas kaut kādus atvieglojumus, bet vai tieši šādā formā. PVN darbojas tā, ka tu maksā PVN un iekasē PVN. Pēc tam starpību ieskaiti valsts kasē. Ja procentu likme ir 10%, bet pērc par 21% tad faktiski PVN nav jāieskaita valsts kasē līdz tavi ieņēmumi ir līdz divām reizēm lielāki par izdevumiem. Šo momentu nevar salīdzināt ar eksportētājiem, jo eksportētāji vispār neiekasē PVN, bet par eksportēto preci tāpat tiek uzlikts PVN tajā valstī kurā prece importēta. No šī izriet, ka viesnīcām būtu jāiekāsē PVN tikai no rezidentiem un nerezidentiem jāpiemēro nerezidenta valsts nodokļu likme un šī summa jāskaita prom uz to valsti. Šis piedāvājums droši vien ir neracionāls un nav iespējams.

Jebkurā gadījumā nodokļu samazināšana vēlēšanu priekšvakarā ir tieši tas, uz ko visi deputāti ir gatavi. Lai arī FM aprēķini rādīja, ka nodokļu likmes samazināšana valsts kasē ienesīs mazāku summu nodokļos nekā nesamazināšana. Iespējams, ka šai nodokļu samazināšanai ir kādas kvalitatīvi mērāmas lietas, ko FM nav ņēmusi vērā, piemēram, bezdarba samazināšanās – depresijās samazināšanās – istabeņu pašnāvību skaita sarukumus utml.

Neesmu eksperts, bet man bija viena hitotēze, ka novirzot šo ar lielāko nodokļa likmi iekasēto PVN summu tūrisma veicināšanai, tas dotu  ievērojamu pozitīvi efektu gan viesnīcām, gan valsts kasei. Priecājos, ka likme nav samazināta politiska spiediena rezultātā, bet ir panākta vienošanās ar viesnīcniekiem, ka viņi radīs 2000 jaunas darba vietas un palielinās apgrozījumu tūrisma nozarē. Turēsim viņus pie vārda, pēc gada paanalizējot viesnīcu cenas, apgrozījumu, darba vietas u.c. rādītājus.

Valdības nāk un iet, bet viesnīcnieki nekur nevarēs aizbēgt, ja izrādīsies, ka šie bija tikai miglu acīs pūšoši un melīgi solījumi, lai tikai samazinātu globālās ekonomiskās recesijas nodarītos zaudējumus. Atcerieties, kā savulaik tika sodīti Latvijas zemnieki, kuri ES norādīja zemus ražīguma rādītājus, cerībā ka ES tādēļ viņiem dos vairāk naudas, bet beigās izrādījās, ka daudzu zemnieku zeme tagad tiek vērtēta kā pļava par kuras nopļaušanu ir iespējams saņemt “dotāciju”, jo to nav lietderīgi izmantot cita veida lauksaimniecībā.

Raidījuma pamatā tika iztirzāts Finanšu ministrijas izstrādātais nodokļu politikas dokuments, kurā, protams, nav minēti nekādi precīzi plāni un eksperti atzīst, ka dokuments vēl ir zaļš, bet ir svarīgs solis, kas ir sperts.

Kādi secinājumi man radās pēc raidījuma noskatīšanās?

Progresīvā IIN ieviešanā, lai tā dotu nepieciešamo fiskālo efektu, ir nepieciešams ļoti zems šie progresivitātes slieksnis. Tā vietā FM uzskata, ka jāskatās ir neapliekamā minimuma celšanas virzienā. Jā – tas ļautu samazināt nodokļu slogu mazajām algām, taču tā nav progresivitāte, jo šis neapliekamais minimums pienākas jebkādas algas saņēmējam. Šobrīd neapliekamis minimums ir 35Ls, tātad pilnīgi visiem algu saņēmējiem nav jāmaksā IIN 26% no šīs summas, kas ir 9,10Ls. Šī summa bruto algai virs 300 Ls vairs nav nozīmīga, līdz ar ko šī summa netiek efektīvi izmantota. FM plāns ir palielināt neapliekamo minimumu uz 90 Ls, kas ļautu ietaupīt 23,40 Ls katram algas saņēmējam. Šajā situācijā fiskālais efekts ir daudz iespaidīgāks, turklāt šo atvieglojumu saņem arī personas ar algām virs 700 Ls bruto, kurām šis atvieglojums nav visnepieciešamākais. Līdz ar to mans piedāvājums būtu likvidēt neapliekamo minimumu kā tādu un aizvietot to ar progresīvo ienākuma nodokli ar līdzvērtīgu fiskālu efektu. Rezultātā no valsts ieņēmumu/izdevumu viedokļa nebūtu lielas izmaiņas, taču mazo algu saņēmējiem būtu zemāki nodokļi nekā lielo algu saņēmējiem.

Vēl progresivitāte ir jāpiemēro pabalstu saņemšanā, ievērojot šo pašu principu, ka pabalstus lielākā apjomā saņem tie, kam tas vairāk nepieciešams. Piemēram, ja darbinieka alga ir bijus 300 Ls, tad viņa bezdarbnieka pabalsts vai māmiņu alga ir 100%, bet virs 500Ls saņem tikai 75% no bijušās algas. Tas vienlaicīgi arī samazinātu gadījumus, kuros cenšas deklarēt makslīgi paaugstinātus ieņēmumus, lai saņemtu lielākus pabalstus. Ir vēl virkne atvieglojumu, kurus var saņemt iedzīvotāji ar pietiekamiem ieņēmumiem, piemēram atvieglojumi par nestrādājošu laulāto. Šos atvieglojumus jāpiešķir tikai zemo algu saņēmējiem.

Vēl viens temats, kurš tika iztirzāts, ir ēnu ekonomikas apkarošana. Tika minēti daudzi dažādi virzieni, kuros būtu jādarbojas un tad tas dodu nepieciešamo efektu. Taču neviens nerunāja par manu mīļo veselības aprūpi. Ja pajautātu darba ņēmējam, kur, viņaprāt, nonāk no viņa algas nomaksātie nodokļi, atbilde būtu aptuveni tāda: ceļiem, skolām, policijai, veslelībai, pensijām. Tad skaidrs, ka ceļi, izglītība un policija mums nav vēlmēm atbilstošā kvalitātē, bet vairāk nodokļos mēs nevēlamies maksāt. Bet pensijas un veselības aprūpe ir vitāli svarīgi valsts sniegtie pakalpojumi. Lai iedzīvotājiem rastos vēlme maksāt nodokļus, tad jāpadara šie pakalpojumi proporcionāli pieejami veiktajām nodokļu iemaksām. Respektīvi ar pensijām jau eksistē 2. un 3. līmeņi, kuri mums ļauj uzkrāt līdzekļus vecumdienām. Taču veselības aprūpē pienākas visiem par velti, neatkarīgi no nomaksāto nodokļu apjoma, bet rezultātā mēs redzam, ka veselības aprūpei pietiek līdzekļi celtniecībai un lieliem iepirkumiem, bet nepietiek naudas primārās aprūpes sniegšanai. Tādēļ ir jāievieš obligātā veselības apdrošināšana, kas vienkārši būtu cits finansējuma pārdales mehānisms. Nauda ārstniecības iestādēm ienāktu par sniegtajiem pakalpojumiem. Ja veselības aprūpei paredzēto summu neiekasētu no algas nodokļiem, bet pirktu kā atsevišķu polisi, tad darbiniekiem varētu pirkt ienākumiem atbilstoša līmeņa polises. Respektīvi, augstāk apmaksātiem darba ņēmējiem arī vērtīgākas polises. Veselības aprūpes pakalpojumu pirkšanai bez polises jābūt dārgai un neizdevīgai, kā tas arī praktiski ir, taču līdzšinējās finansēšanas modelis paredz veikt tikai tos darbus, ko uzdod. Uzņēmumi, kas nemaksātu šīs polises, būtu mazāk pievilcīgas darba vietas darba ņēmējiem. Kā rezultātā šie uzņēmumi piesaistītu mazāk kvalificētu darba spēku, un ierobežotu sevi konkurencē ar citiem uzņēmumiem. Reālo ieņēmumu uzrādīšana veicinātu arī sociālā nodokļa ieņēmumu pieaugumu, kā rezultātā šo nodokļu likmi varētu arī samazināt, kas veicinātu uzņēmējdarbību un godīgu konkurenci.

Par samazinātajām nodokļu likmēm. Ir diskusijas un dāžadi argumenti, bet ja tiktu realizētas augstāk minētās lietas, tad ieguvēji būtu ne tikai darba ņēmēji un darba devēji, bet arī šie dīvainie eksportētāji, kas eksportē pakalpojumu iekšzemē. Ja mēs gribam politiski vienoties par to, ka viesnīcas un restorāni ir jāatvieglo no nodokļu nastas, tad mums ir jāatbild uz jautājumu: Vai šī samazinātā likme padarīs pakalpojuma cenu tik pievilcīgu, ka veicinās būtisku(no 50%) tūrisma pieaugumu? Šeit būtu vajadzīgs pētījums, lai argumentētu, bet varu pateikt, kā tas ir no manas privātās pieredzes. Braucu uz Lietuvu, Franciju un ASV – cenas atšķīrās diezgan krasi, bet es uz tām valstīm nebraucu dēļ viesnīcām un to cenām. Savukārt uz Somiju es braucu, jo biļetes cena bija 7 Ls turp un atpakaļ. Mans secinājums,  ka ar nodokļu stimulēšanu viesnīcām nevar piesaistīt jaunus klientus, bet ir aktivitātes ar kurām var piesaistīt: pasākumu organizēšana, atlaides uz reisiem, tūrisma objektu izveide, reklāma. Šī PVN daļa, ko viesnīcnieki nevēlas iemaksāt valsts kasē, tomēr būtu iekasējama un iztērējama pasākumiem, kas rezultātā piesaistītu klientus šīm pašām viesnīcām. Par samazinātām likmēm zālēm vispār nevar runāt, kamēr nav sakārtots normāls mehānisms, kā nosaka zāļu cenu un kamēr nav likvidēta augstā korupcija un negodīgas konkurences apsākļi šajā sfērā. Tā vietā varētu noņemt PVN konkrētām pārtikas precēm. Dažos štatos ASV ir nodokļu atvieglojumi akcijas precēm ar domu, ka akcijas pārtikas preces pērk taupīgie iedzīvotāji, potenciāli tie, kam ir mazāki ienākumi, taču zāles pērk visi. Iespējāms, ka noņemt PVN likmi vajadzētu gala patēriņam paredzētiem produktiem: kartupeļiem, maizei (ar zemu sāls un  cukura saturu), dārzeņiem, svaigām zivīm (bez sāls, kuru cena par kg ir zem 4Ls) utml.

SVF iesaka palielināt nekustamā īpašuma nodokli un arī kadastrālo vērtību tuvināt tirgus vērtībai. FM arī šeit saskata potenciālo nodokļu paaugstināšanas virzienu. Visiem zināms, ka nodoklis no nekustamā īpašuma pārdošanas darījuma tiek maksāts no kadastrālās vērtības, kas daudzos gadījumos atpaliek no tirgus vērtības, tādēļ parasti līgumā arī norāda kadastrālo vērtību, bet bankā jau aizņemas nepieciešamo summu. Šeit ir divi varianti - vai maksāt nodokli no reālās darījuma summas, ko būtu grūti nokontrolēt, vai palielināt kadastrālo vērtību, kas automātiski palielinātu ieņēmumu no nekustamā īpašuma nodokļiem. Turklāt ieteikums ir arī palielināt pašu nekustamā īpašuma nodokļa likmi. Tā kā Eiropas savienībā šis nodoklis daudzviet ir augstāks nekā pie mums, tad mums tas ir jāpaceļ, taču jāuzliek kaut kāds neapliekamais minimums iedzīvotājiem, kuru vienīgais mājoklis ir zem noteiktas kadastrālās vērtības, tādējādi pasargājot mazturīgos iedzīvotājus. Lai arī šobrīd nekustamā īpašuma tirgus ir iegrimis stagnācijā, tomēr šie likumi ir jāpieņem tagad, lai novērstu atkārtotu nekustamā īpašuma burbuļa veidošanos. Jo nekustamajā īpašuma tirgū drīzumā(~1 gads) beigsies recesija, to parādīs šo cenu inflācija. Un tas būs signāls, ka šīs ir zemākās nekustamā īpašuma cenas, kas ir ļoti svarīgs moments nekustamā īpašuma tirgus dalībniekiem un pircējiem.

Vēl ir mehānisms, kas netika raidījumā pieminēts. Nodokļu amnestija – uzņēmējs atnāk uz VID, izsūdz grēkus un turpina savu darbību, bet jau legāli. Šis mehānisms būtu jāiedarbina brīdī, kad tiktu izdarītas visas augšminētās darbības jeb nodokļu maksāšana padarīta par izdevīgāku nekā nodokļu nemaksāšana.

]]> http://martins.stals.lv/2010/03/04/knl-nodokli-latvija/feed/ 9 http://martins.stals.lv/2009/11/06/latvijas-valsts-vadlinijas/ http://martins.stals.lv/2009/11/06/latvijas-valsts-vadlinijas/#comments Fri, 06 Nov 2009 13:33:10 +0000 http://martins.stals.lv/?p=114 Pirms kāda laika uzrakstīju pagaru palagu, bet tā arī nepublicēju. Man pat bija slinkums pārlasīt vai tajā nav kļūdas. Šodien pēkšņi sacepos par to neloģisko nekustamā īpašuma nodokļa likmi, jo sarēķināju, ka propocionāli es maksāšu mazāk, nekā iedzīvotāji ar ienākumiem zem 250Ls un īpašuma kadastrālo vērtību zem 5000Ls. Šī proporcija paliek aizvien negodīgāka, jo lielāki ir cilvēka ienākumi, tātad jautājums, ko TP aizstāv, uzstājot uz šo zemo procentu likmi. Gribēju ieteikt veidot piketu pie Saeimas, par to, ka nepieciešams šo nodokli pacelt uz likmi 0,5%, bet tad secināju, ka prasības nav tik vienkāršas. Izmaiņas nodokļos ir komplekss darbs, ja vienā vietā ņem, tad otrā jādod. Nodokļu primārā funkcija ir stimulēt valsts attīstību visiem pieņemamā, konkurētspēju saglabājošā/attīstošā virzienā. Pēc šo mērķu nospraušanas, tikai tad seko valsts un pašvaldību funkciju izpildes finansēšana. Rezultātā nolēmu nerakstīt jaunu rakstu par to, kā pareizi būtu jāveido nodokļi un citi normatīvi regulējumi, bet nolēmu publicēt šo rakstu. Droši variet brainstormot par tēmu, aizrādīt par kļūdām un visādi citādi ķengāties. Mani tas nevar aizskart, jo šis raksts ir ļoti pavirši un vispārīgi uzrakstīts, turklāt, paredzu, ka to no sākuma līdz beigām izlasīs labi ja kādi divi cilvēki.

Laikā, kad valdība ir spiesta pieņemt nepopulārus lēmumus, bieži izskan pārmetumi, ka reformas vai lineāra finansējuma samazināšana notiek bez funkcionālas analīzes un skaidra mērķa. Dīvainā kārtā valsts pārvaldei tiek pārmesta gan pārāk liela birokrātija, gan tas, ka nav izstrādāts konceptuāls dokuments, pēc kura vadīties, veicot reformas. Droši vien tā ir taisnība, jo neesmu dzirdējis, ka kāds politiķis teiktu, ka šāds dokuments tomēr eksistētu. Lai arī šāds papīrītis nepalīdzētu sabalansēt budžetu, bet tas uzvilktu tādu kā kontūru, kurā proporcionāli līdzekļiem būtu jaiekļaujas.

Es nolēmu apkopot jau zināmas domas ar dažām jaunām, izveidojot dokumentu, ko varētu nosaukt par Latvijas valsts koncepciju.

Latvijas valsts koncepcija

1. Nodokļu koncepcija. Nodokļiem jābūt sociāli taisnīgiem, respektīvi, tiem jāpasargā mazturīgākos iedzīvotājus, un vairāk jāapliek ienākumus un to kapitālu, kurš neveicina ekonomisko attīstību vai nodarbinātību, bet ir kā bagātības liecība. Nodokļu objektiem un likmēm ir jāseko eiropas savienības(ES) kopējām tendēncēm, lai atvieglotu nodokļu administrēšanu un ieņemtu vietu ES kā stabils partneris. Nodokļu atvieglojumi piešķirami jauniem un perspektīviem uzņēmējdarbības virzieniem, izglītību un kultūru veicinošām aktivitātēm, importu samazinošām un eksportu palielinošām darbībām, un augstu pievienoto vērtību radošām darībām. Nodokļu iekasēšana. Atkārtotu un apzinātu nodokļu nemaksāšana sodāma ar sodiem, kas maksimāli novērš šādu darbību, tai skaitā noņemot visas iespējamās privilēģijas, kuras var sniegt valsts pārvalde.
2. Valsts un pašvaldības (vara). Pieņemamo lēmumu diskusijas un pieņemšana sadarbībā ar sabiedrību, izmantojot populārākos un modernākos komunikācijas veidus, lai maksimāli atvieglotu, paatrinātu un padarītu caurspīdīgu šo procesu. Varas rezultatīvo rādītāju un budžeta izpildes atskaites operatīvi pieejamas sabiedrības apspriešanai, kā arī tiek veicinātas diskusijas ar sabiedrību, lai izvērtētu ieteikumus attiecībā uz tiem. Visu nepieciešamo datu savākšana, dokumentu sagatavošana informācijas iesniegšana un jebkāda cita komunikācija ar varu tiek maksimāli effektivizēta, izmantojot modernākās tehnoloģijas, lai otimizētu sabalansētu varas sniegto pakalojumu laiku un izmaksas. Šo funkciju finansējuma apjomu nosaka nozares eksperti diskusijā ar citām kompotentām sabiedrību pārstāvošam personām.
3. Drošība.
   1. Ārējā drošība. Armijā dienē labi apmācīti algotņi. To skaitu nosaka militāro pasākumu veikšana iekšzemē un arī dalība militārās savienībās pasaulē. Bruņojums ir mūsdienīgs, lai samazinātu nepieciešamo personu skaitu militārajās aktivitātēs.
   2. Valsts iekšējā drošība. Izmantojot tehnoloģijas, lai automatizētu un atvieglotu cilvēku meklēšanu un noziegumu atklāšanu un novēršanu, lai efektīvi izmantotu drošības darbinieku laiku.
4. Tiesiskums. Nodrošina cilvēka tiesību aizsardzību un valsts mērķu kvalitatīvu definējumu. Likumdošanas veidošana notiek diskusijā ar ieinteresēto sabiedrības daļu. Normatīvo aktu  sastādīšana jāplāno tālredzīgi. Savu tiesību aizstāvība ir pieejama jebkuram Latvijas iedzīvotājam. Papildus aizstāvības organizēšana ir apliekama ar nodokli. Sodīšanas primārāis mērķis ir pāraudzināšana un metode ir darbu veikšana, kas vairākkārt atlīdzina nodarījumu, kā arī papildus var tikt piemērots naudas sods. Sodīšanai ir jāveicina vēlmi nožēlot grēku un atgriezties sabiedrībā kā godīgam pilsonim, kā arī jāveic aroda apmācība.
5. Izglītība. Mācībspēku kvalitātes un darba rezultātu motivējoša atalgojuma sistēma. Atbalsts izglītības virzieniem, kas gatavo speciālistus, kuri palīdzēs radīt jaunus un perspektīvus uzņēmējdarbības veidus, eksportu veicinošām vai importu samazinošām darbībām, veicinās produktu un pakalpojumu ar augstu pievienoto vērtību veidošanu un izplatīšanu, spēj radīt un apkalpot tehnoloģijas, kuras atvieglo un optimizē cilvēka darbu. Kā arī viens no izglītības sistēmas uzdevumiem ir noturēt augstu vidējo inteliģences rādītāju attiecībā pret kaimiņvalstīm.
6. Sociālā drošība. Veicināt sociālo uzkrājumu efektīvu, pelnošu un viegli plānojamu. Sociālās apdrošināšanas mērķis ir nodrošināt konkrētu sociālo pakalpojumu apjomu atbilstoši iedzīvotāja veiktajām iemaksām. Sociālā apdrošināšana apdrošina visus riskus, lai nodrošinātu cilvēka izdzīvošanu. Bez finansiālām atlīdzībām arī citi pasakumi, kas spēj nodrošināt pēc iespējas plašāku vajadzību klāstu, piemēram, nodokļu atlaides darba devējiem, kas nodarbina invalīdus.
7. Veselības. Nepieciešamo pakalpojumu,  to kvalitātes definēšana  un konkurences veicināšana. Cilvēkiem pieejamais pakalpojumu klāsts ir proporcionāls veiktajām iemaksām, kā arī apdrošināts pret riskiem, lai nodrošinātu cilvēka izdzīvošanu. Sabiedrības veselības uzlabošana jāveic, izskaužot kaitīgos ieradumus un veicinot veselīgu dzīvesveidu ar mērķi samazināt kopējās ārstēšanās ilgumu un izmaksas, piemēram, apdrošināšana atbiltošajam ienākumu līmenim garantē regulārus higiēnista, masiera vai sporta zāles apmeklējumus. Vidējā mūža un darbspējas vecumam ir jābūt atbilstošam līdzīgi attīstītās ES valstīs veiktiem mērijumiem.
8. Sabiedrības integrācija. Veicināt citu tautību, reliģiju un citu minoritāšu integrāciju kopējā sabiedrībā, ciktāl tas neapdraud latviešu valodas, kultūras un citas Latvijas etnosam raksturīgās īpašības. Veicināt cilvēku ar fiziskiem, garīgiem apgrūtinājumiem integrāciju sabiedrībā, kombinējot to spējas ar mūsdienīgiem tehnoloģijas instrumentiem un metodēm, lai atvieglotu indivīda spēju pēc iespējas pilnvērtīgāk piedalīties sabiedriskajos procesos un radīt savu pienesumu sadiedrībai.
9. Ārpolitika. Attīstīt komunikāciju un sadarbības kanālus, kas palīdz īstenot izglītības un drošības noteiktos mērķus, kā arī stimulē ekonomiku un veicina jaunu produktu un pakalpojumu apmaiņu ar parntervalstīm. Veidot pēc iespējas vairāk valstīm draudzīgas attiecības ar tām, veicinot abpusēju tūrisma un kultūras vērtību izpratni. Ievērot sadarbības parnteru viedokli, bet saskaņot kopējo, ievērojot arī savas vajadzības.
10. Nauda. Pāriet uz ES izmantoto valūtu un pirkt pakalpojumus no izdevīgākā un drošākā naudas administrēšana pakalpojuma sniedzēja. Maksimāli veicināt norēķinus elektroniski, tādējādi nodrošinot nelikumību novēršanu, maksāšanas infrastrūktūras izmaksu samazināšanu un operativitāti finanšu iegūšanā un uzskaitē. 

Skaidrs, ka šobrīd ļoti viegli ir iespējams norakstīt degvielu un automašīnas amortizācijas izmaksas uzņēmuma izdevumos, pat tad ja braukts ir ne saimnieciskās darbības nolūkos. Tādā veidā rodas iespēja darbiniekiem piešķirt papildus bonusu - transportlīdzekli. Ja krāpjas ar marsršruta lapām, ir iespējams arī piešķirt degvielu personīgajām vajadzībām. Šī transporta izmaksām iztērētā summa pilnā vai daļējā apmērā nonāktu valsts kasē uzņēmuma ienākuma un PVN nodokļa veidā. Tātad darba devējam šāds bonus izmaksā ļoti lēti vai nemaz. Ieguvējs ir arī [jo īpaši] darba ņēmējs, tas izmanto transorta līdzekli un ieekonomē savu naudu, jeb citiem vārdiem saņem labumu, kurš netiek aplikts ar nodokļiem. Šāda situācija nav godīga pret tiem darba ņēmējiem, kas nomaksā visus nodokļus un no atlikušās naudas iegādājas transportlīdzekli un degvielu, no kuriem atkal tiek maksāts nodoklis. Protams, ka šis caurums ir jāaizver. Bet kā? Vienkāršs risinājums būtu uzskatīt transportlīdzekļa izmaksas par reprezentācijas izdevumiem  no kuriem nevar norakstīt nodokļos izmaksas pilnā apmērā. Protams, jāparedz arī izņēmumi tiem uzņēmumiem, kuru pamatdarbības veids ir saistīts ar transportēšanas pakalpojumiem: sabiedriskais transports, komunālie pakalpjumi, kurjeri utml. Rezultātā uzņēmēji būs ieinteresēti pēc iespējas samazināt transporta izmaksas, kas ir labi, jo lielākā daļa ar tranpsorta izmaksām saistītie izdevumi(transportlīdzekļi, detaļas, degviela, instrumenti, materiāli) ir imports. Kā arī šis nodoklis stimulēs intesīvāku konkrētā transportlīdzekļa izmantošanu, kas atkal ir ieguvums tautsaimniecībai. Paralēli uzņēmumiem var dot iespēju ietaupīt uz nodokļiem, atbalstot videi nekaitīgākas tehnoloģijas, respektīvi, ja transportlīdzeklis darbojas uz metāna gāzes, kas savākta no Getliņu izgāztuves vai uz baterijām, tad varētu ļaut šos izdevumus norakstīt pilnā apmērā. Šeit gan ir jāņem vērā fiskālais iespaids, jo to ko var Jupeiters(Vācija) to nevar vērsis(Latvija).

Tiktāl par privātajiem uzņēmējiem, bet kā šis fakts attieksies uz valsts pārvaldes darbiniekiem. Šeit valsts piešķirs līdzekļus budžeta iestādēm. Tās izmakās algas saviem darbiniekiem. Un pēc tam valsts atkal daļu no šīm summām iekasēs atpakaļ. It kā jau labi - nauda apgrozās, bet tas neattiecas uz šo gadījumu. Jo šeit valsts vienkārši maksās par nodokļa administrēšanu summai, kas vienkārši cirkulēs pa valsts iestāžu kontiem. Šī vispār ir milzīga problēma un tur ir iespējami radoši risinājumi, lai minimizētu šādu valsts naudas administrēšanas izmaksas, lieku reizi to nepārskaitot no viena konta uz otru. Bet tas jau ir temats citam rakstam. Šinī gadījumā var novērst lieku nodokļa administrēšanu, nepiemērojot šo nodokli valsts un pašvaldības darbiniekiem. Pagaidiet, noklausieties līdz galam, pirms kliegt, ka tas nav godīgi pret privātajiem. Tātad personas, kurām pienākas transportlīdzeklis, lai transportētu sevi, ir zināmas, tādēļ jau nosakot algu ir jāņem vērā šādu bonusu esamība. Savukārt, ja transportlīdzeklis pēkšņi (ne plānveidā) ir nepieciešams, kādam darbiniekam, kuram nav atļauts braukt no darba mājās, tad to viņam var atļaut iestādes vadītājs, par attiecīgu samaksu. Šī nav mana ideja, bet gan sistēma, kura darbojas Kalifornijā.

Šajā rakstā es gribēju ierosināt minimizēt izmaksas uz manuprāt ļoti neefektīvu mehānismu, kurš pastāv valsts pārvaldē attiecībā uz darba transportu. Vispirms es papētīju, kādi iepirkumi saistībā ar transportlīdzekļu autoparka uzturēšanu ir bijuši Iekšlietu ministrijai 2009. gadā (tādēļ, ka tie bija pirmie, kurus es atradu).

Tātad dominē transportlīdzekļi, remonts, mazgāšana, detaļas un materiāli. Man ir ideja, kā ietaupīt uz šādu iepirkumu procedūru un citu izmaksu rēķina. Iekšlietu ministrijas transports bija slikts piemērs, jo tas pārsvarā ir specifisks un īpaši aprīkots. Mans ierosinājums attiecas uz tiem transportlīdzekliem, kuru mērķis ir pārvadāt cilvēkus un tikai. Ir iespējams sarēķināt, cik šāds transportlīdzeklis izmaksās valstij un cik privātajam. Un summa, ko samaksās privātais būs krietni zemāka, jo.

• Viņš nerīkos cenu aptaujas;
• Viņš iespējams iegādāties lietotu transportlīdzekli, kaut vai Lietuvā no rokas;
• Viņš var un ir ieinteresēts veikt remontus pats;
• Viņš ir ieinteresēts atrast vispiemērotākas detaļas un apkopi savam auto, ņemo vēra gan cenu, gan kvalitāti;
• Viņam būs izdevīgi nomazgāt un iztīrīt transportlīdzekli pašam;
• Viņš iespejams brauks vēl saudzīgāk, jo tas būs viņa paša īpašums;

Tātad personām, kuras lieto darba transortlīdzekli tiek maksāta nomas maksa, kurā ir ietverti pilnīgi visi izdevumi, kas saistīti ar transportlīdzekļa uzturēšanu. Pats šāds transportlīdzekļa vadītājs ir priecīgs, jo viņš brauc ar savu auto un iespējams pat nedaudz nopelna. Vienīgais mīnuss, ka viņam var nākties šo transportu kādreiz iedot kādam citam un ja viņš to negrib darīt, tad par to laicīgi jābrīdina iestāde kurā viņš strādā, lai tā varētu iznomāt transportlīdzekli no cita darbinieka. Kā reglamentēt šīs summas? Šeit būtu jāizstrādā MK noteikumi ar forumulu, kurā ievadot vidējos attālumus, ceļa kvalitāti un darba intensitāti, tiktu aprēķināta summa, kādu var saņemt iznomātājs. Ar piebildi, ja izmaiņas tirgus situācijā vai citi iemesli ļauj nodrošināt nepieciešamā transportlīdzekļa nomu un uzturēšanas izmaksas zemākas, tad var rīkot tradicionālo iepirkumu. Cik un vai tas ļautu ietaupīt, ir jārēķina. Man diemžēl nav pieejama tāda informācija, lai veiktu aprēķinus. Bet es var iedomāties, cik izmaksā jauna  transportlīdzekļa noma un uzturēšana tā, ka pat mazgāšanai un tīrīšanai tiek tērēti tūkstoši. Savukārt, saprātīgi iegādāta lietota automašīna eksplotācijā var izrādīties pat ļoti izdevīga.

Ņemot vērā to, ka Almunja izsaka tikpat bieži un tikpat spalvainus priekšlikumus, kā Vents Armands Krauklis, kurš pie tam ir Saeimas tautsaimniecības komisijas vadītājs, ir jāizdara izmaiņas Satversmē, kas paredzētu 102 deputātu vietas. Divas no tām tiktu paredzētas goda viesiem.

Kādas tad ir šīs spalvainajās idejas:

1) V.A.K. piedāvāja tirgot alkoholu pa naktīm – tas uzlabošot tautsaimniecību. Manuprāt, ja V.A.K būtu strādājis kolhozā (es jau arī nēesmu, bet es par visu uzzinu no filmām un Interneta), tad viņš atcerētos, ka tieši alkahola pieejamība bija tā, kas pasliktināja rezultatīvos rādītājus.

2) H.A. piedāvā progresīvo nodokli – pamatojums laikam ir tīri fiskāls. Bet skaidrs, ka šeit ir vairāk trūkumu nekā ieguvumu, piemēram:

• augsti apmaksātu speciālistu aizplūšana uz ārzemēm,
• nodokļu krāpniecības shēmas,
• diskriminācija pēc materiālā stāvokļa,
• plaisas starp sabiedrības slāņiem rašanās, jo tad ne tikai nabagie ienīstu bagātos, bet arī otrādi.

BET

Nodokļi jau ir progresīvi. Jo lielākus ienākumus cilvēks uzrāda, jo lielāku summu tas nomaksā nodokļos. Bet ir viena lieta, par kuru netiek plaši diskutēts, un tas ir sociālo iemaksu objekta maksimālais apmērs. Kurš manuprāt šobrīd ir 23800Ls (ja nav kādas aktuālas izmaiņas likumdošanā). Tas nozīmē, ka sociālo nodokli maksā tikai nabagie , jeb tie kam ir zem 23800Ls gadā (1983Ls/mēnesī). Savukārt tie, kam alga ir 5000Ls maksā soc.nod tikai no pirmajiem 2000Ls.

Protams, ka tur ir arī sava loģika. Jo cilvēks nespēj adekvādi saņemt atpakaļ valsts un pašvaldības pakalpojumu veidā to summu, kuru viņš ir samaksājis nodokļos. Kā arī tas pavērtu ceļu milzīgajiem atlaišanas pabalsiem utml.

IR

Ir risinājums. Progresīvām ir jābūt pabalstu likmēm. Jo pabalsta jēga ir nevis nodrošināt cilvēka dzīves kvalitāti atbilsoši viņa vēlmēm, bet nodrošināt viņam iztiku laikā, kad viņš pats nespēj būt ekonomiski aktīvs. Šādu progresīvo pabalstu varētu maksāt, piemēram, šādi: līdz 500Ls 100% apmērā; līdz 1000Ls 80% apmērā; Līdz 2120Ls 70% apmērā un virs tā 50% apmērā. Protams, ka tur ir jāveic aprēķini un šos slaitļus nevar sajust tikai ar mugurkaulu vien, bet ir skaidrs, ka tas mazinātu fiktīvo algu efektu uz vēlāk saņemto pabalstu.

DIEMŽĒL

Arī mana versija nav diezko sociāli taisnīga. Un tas nozīmē, ka progresīva nodoļa ieviešanai Latvija vēl nav gatava. Un visa šī šūmēšanās Saeimā valdībā un ES ekonomikas un monetāro lietu komisijā ir tikai darbības imitācija, jo viņi apzinās, ka tuvākajā laikā nekas tāds netiks pat izveidots likumprojekta līmenī.

NOBEIGUMĀ

Šīs lietas sakarā, bieži tiek minētas dažādas summas, kam vajadzētu noradīt uz to vai cilvēks ir pārticis vai nē. Arī par vienoto atalgojuma sistēmu partijas nevar vienoties, jo nespēj definēt vai 1900Ls valsts sekretāram būtu daudz vai maz. Vispār summas ir ļoti subjektīva lieta, jo kas vienam ir daudz, tas otram maz. Piemēram, Ieva nopirka žurnālu pa 1,70Ls viņai likās ka tā ir adekvāta cena. Savukārt man likās, ka tur ir 1,69Ls pārmaksāts. Beigās paliek tikai viens jautājums: “Ar ko labāki ir tie, kam alga gadā pārsniedz 23800Ls???”.

Manuprāt, šodien medijos vēstīt to, cik mums ir slikta valdība, ka palielina nodokļus, drīkst tikai tie, kas paši ir godīgi darbojušies. Mans aicinājums tiem lasītājiem, kam ir kaut kāda informācija par to, ka Lido tiešām tiek maksātas aplokšņu algas, atstāt savu komentāru par to, lai vienreiz par visām reizēm būtu skaidrs, kurš mums te karina makaronus.