Prom no Rīgas
Šorīt pēc ilgiem gadiem atkal gāju pa Avotu ielu uz darbu, ik pa laikam aizturēdams elpu, lai neievilktu nāsīs spēcīgo urīna smārdu, kuram izšaujoties no vārtrūmēm man šķita, ka es sajūtu kā tas nosēžas uz manas ādas. 7:00 no rīta ielas ir tukšas, vien trīs alkašenes pieturā smēķē vienu cigareti un kāda meitene bez kurpēm atgriežas no ballītes. Laikam, jau “mazajā Parīzē” darba cilvēkiem nav. Uzņēmumi, kuri kādreiz tur bija ir aizvērušies un to vietā ir atvēries apbedīšanas birojs, tos jau laikam krīze neskar.
Jaunākie komentāri