Mārtiņa Štāla blogs

Mēs, jeb blogotāji, žurnālisti, frizieri, teltinieki, programmētāji, kas raksta par politiku, un tamlīdzīgi subjekti, to vien zina kā nopelt Saeimas pieņemots likumgrozījumus un norādīt uz to trūkumiem. Mēs izsakām viedokļus par procesiem, kurus paši nevadām. Piemēram, neveicinām nodarbinātību, nevairojam nodokļu ieņēmumu pieaugumu, bet nāvīgi gudri izsakāmies par to, kādu labumu mums varētu dot alkahola tirdzniecība naktīs utml.

Šoreiz Vents Armands Krauklis ir sarēķinājis, kā izveidot līdz 5000 darba vietām tikai ar nelielām likumdošanas izmaiņām. Jau agrāk TP cīnījās par to, lai dārgie īpašumi netiktu pārāk noslogoti ar nodokļiem. Kamēr mēs [bļāvēji] ar savām šaurajām pierītēm nespējām saskatīt, ka tas ir kāda augstāka un cēlāka mērķa vārdā, un bļāvām, ka tas nav sociāli taisnīgi, tikmēr ir tapuši Imigrācijas likuma grozījumi, kas paredzēs uzturēšanās atļauju piešķirt tādām personām, kuras:

• ieguldīs 25 tūkstošus kādā uzņēmumā vai
• iegādāsies nekustamo īpašumu par 100 tūkstošiem vai 50 tūkstošiem Ls ārpus Rīgas rajona.

Bez šaubām šīs ir milzīgas nerezidentu investīcijas, kas kaut kādā maģiskā veidā veidos līdz 5000 darbavietām [sarkasms, ja kas].

Es kā viens no bļāvējiem, kurš nav radījis nevienu darba vietu un 10. klasē, lasot referātu par nerezidentu investīcijām, sēdēju krēslā ar temperatūru un domāju, ka vemšu, izteikšu spriedumus par šiem likuma grozījumiem.

1. Tie investori, kas jau šobrīd ir investējuši īpašumos un uzņēmumu pamatkapitālos, iespējams vēlēsies izņemt savas investīcijas, lai ierastoš šeit vēlreiz kā prinči baltā zirgā, lai dabūtu atļauju šeit uzturēties. Tas ne tikai var samazināt naudas apjomu ekonomikā, bet arī no ražojoša uzņēmuma nonākt nekustamajā īpašumā, kurš nerada pievienoto vērtību.
2. Par 10 000 Ls gadā var uzturēties Latvijā jebkurš no jebkurienes. Es nesaprotu, kā to atļauj ES, jo tas nozīmē, ka bez nopietnas dokumentu pārbaudes Šengenas robežās var klejot personas, kurām tajā nav atļauts iebraukt.
3. Nodokļi nekustamajam īpašumam nav pietiekami augsti, lai kompensētu spekulatīvos ieņēmums, kurus potenciāli gūs šie “investori”. Respektīvi, šobrīd ir tieši tas brīdis, kad nekustamo īpašumu cenas ir viszemākās pirms nākošā cenu pieauguma. Tas nozīmē, ka ir izdevīgi nopirkt Latvijā īpašumu, tad pārdot to pēc pieciem gadiem vietējiem iedzīvotājiem, kas būs atguvuši pirktspēju, nopelnīt un par to vēl dabūt uzturēšanās atļauju. Latvijā spekulēt ar nekustamo īpašumu būs īpaši izdevīgi ne ES pilsoņiem. Turklāt mēs taču zinām, ka mūsu neražojošā valsts uz neko citu nav spējīga, kā tikai pārtikt no naudas pieplūduma.
4. Diemžēl šis balsojums apstiprina kulāros notiekošo. Ka TP, LPP/LC un SC solidarizējas nākamajām vēlēšanām. To pierāda arī Grūtupa uzruna krieviski runājošajiem LPP/LC biedriem un arī šī viens otram par labu darīšana Saeimā. Šo partiju izdevīgumu īsumā var arpakstīt tā: SC – mēs labrāt kļūtu par Krievijas kūrortpilsētu, LPP/LC – 50 000 darbavietas (jē rait), TP – mums vienalga, kāda tautība, ka tik ir tauta, ko slaukt.

Ko vajadzēja darīt savādāk?

Vajadzēja noteikt progresīvu apbalvojumu sistēmu atbilstoši investējamai summai, piemēram:

• ja investē 100 KLs – uzturēšanās atļauja;
• 1 000 KLs – pilsonība;
• 10 000 MLs – pilsonība, trīszvaigžu ordenis, un vieta Rīgas balzāma un airBaltic valdē.

Tas, protams, atkal ir sarkasms, bet tā šī likumprojekta autori varētu parādīt savu patieso rūpi par Latvijas pilsoņiem.